Vēl neatbalsta zemes iznomāšanu dabas parka veidošanai Garkalnes pagastā
Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja šodien vēl nepieņēma galīgo lēmumu par 25 592 kvadrātmetru zemes iznomāšanu uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam sakopta dabas parka izveidošanai.
Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja šodien vēl nepieņēma galīgo lēmumu par 25 592 kvadrātmetru zemes iznomāšanu uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam sakopta dabas parka izveidošanai.
Komiteja nolēma prasīt atzinumu no Garkalnes pagasta padomes un šo jautājumu skatīt atkārtoti.
Krūmiņam uz 49 gadiem paredzēts iznomāt zemi, kas atrodas Rīgas pilsētai piederošajā īpašumā "Senču sils".
Uzņēmējs aģentūrai LETA stāstīja, ka šo zemi kopā ar citiem privātmāju īpašniekiem, kas dzīvo ciematiņā pie Baltezera, vēlas nomāt, lai vietā, kur patlaban atrodas purvs, netiktu sabūvētas jaunas mājas un to varētu izmantot citiem mērķiem.
Kā vienu no zemes izmantošanas iespējām Krūmiņš minēja zirgu izjādes vietas iekārtošanu, kurā varētu notikt jāšanas sacensības vai kas līdzīgs. Arī uzņēmējam pašam piederot divi zirgi.
Kopumā viņš ar citiem māju īpašniekiem vēloties nomāt zemi 40 hektāru platībā. Šajā ciematiņā, pēc viņa teiktā, ir aptuveni 300-400 māju.
Lai gan Krūmiņš uzsvēra, ka par celtniecības darbiem runas šobrīd neesot, viņš kā vienu no zemes izmantošanas variantiem minēja baznīcas celšanu. Pirkt šo zemesgabalu uzņēmējs neplānojot, jo patlaban svarīgākais esot iztīrīt purvu.
Iespējamo labiekārtošanas uzsākšanas laiku uzņēmējs nevēlējās prognozēt, norādot, ka dome var arī nepiekrist zemes iznomāšanai.
Krūmiņam iznomātās zemes kadastrālā vērtība pašlaik ir 44 786 lati. Plānots, ka zemes nomas maksa būs 5% no zemes kadastrālās vērtības gadā, kas ir mazliet vairāk nekā 2000 latu. Papildus noteiktajai zemes nomas maksai nomnieks maksās pievienotās vērtības nodokli, bet ik pēc četriem gadiem nomas maksu varētu pārskatīt.
Zemes nomas līgumā paredzēts noteikt, ka zemesgabalā nedrīkstēs notikt meža zemes transformācija un apbūve. Kā aģentūrai LETA skaidroja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Rīgas dome šajā gadījumā var iznomāt zemi tikai tādiem nolūkiem, kas nav pretrunā ar Garkalnes pagasta teritorijā noteikto zemes izmantošanas mērķi. Ja šī teritorija nav paredzēta apbūvei, par zemes gabala izmantošanas mērķa maiņu var lemt tikai Garkalnes pagasts, nevis Rīga.
Garkalnes pagastā aģentūrai LETA pastāstīja, ka zonējums šai teritorijai vēl nav apstiprināts. Pašlaik šī teritorija esot meža zeme, un Rīga nav prasījusi mainīt šīs zemes izmantošanas nosacījumus.
Kā aģentūru LETA informēja Garkalnes pagasta padomē, Krūmiņš minētajā vietā jau saimnieko uz aptuveni četriem hektāriem zemes. Savukārt Krūmiņš sacīja, ka viņam pieder zeme kopumā desmit hektāru platībā. Uz tās atrodas uzņēmēja, viņa bērnu un citu radinieku mājas, jahtklubs, viesnīca, kā arī tenisa korts.
Komiteja nolēma prasīt atzinumu no Garkalnes pagasta padomes un šo jautājumu skatīt atkārtoti.
Krūmiņam uz 49 gadiem paredzēts iznomāt zemi, kas atrodas Rīgas pilsētai piederošajā īpašumā "Senču sils".
Uzņēmējs aģentūrai LETA stāstīja, ka šo zemi kopā ar citiem privātmāju īpašniekiem, kas dzīvo ciematiņā pie Baltezera, vēlas nomāt, lai vietā, kur patlaban atrodas purvs, netiktu sabūvētas jaunas mājas un to varētu izmantot citiem mērķiem.
Kā vienu no zemes izmantošanas iespējām Krūmiņš minēja zirgu izjādes vietas iekārtošanu, kurā varētu notikt jāšanas sacensības vai kas līdzīgs. Arī uzņēmējam pašam piederot divi zirgi.
Kopumā viņš ar citiem māju īpašniekiem vēloties nomāt zemi 40 hektāru platībā. Šajā ciematiņā, pēc viņa teiktā, ir aptuveni 300-400 māju.
Lai gan Krūmiņš uzsvēra, ka par celtniecības darbiem runas šobrīd neesot, viņš kā vienu no zemes izmantošanas variantiem minēja baznīcas celšanu. Pirkt šo zemesgabalu uzņēmējs neplānojot, jo patlaban svarīgākais esot iztīrīt purvu.
Iespējamo labiekārtošanas uzsākšanas laiku uzņēmējs nevēlējās prognozēt, norādot, ka dome var arī nepiekrist zemes iznomāšanai.
Krūmiņam iznomātās zemes kadastrālā vērtība pašlaik ir 44 786 lati. Plānots, ka zemes nomas maksa būs 5% no zemes kadastrālās vērtības gadā, kas ir mazliet vairāk nekā 2000 latu. Papildus noteiktajai zemes nomas maksai nomnieks maksās pievienotās vērtības nodokli, bet ik pēc četriem gadiem nomas maksu varētu pārskatīt.
Zemes nomas līgumā paredzēts noteikt, ka zemesgabalā nedrīkstēs notikt meža zemes transformācija un apbūve. Kā aģentūrai LETA skaidroja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Rīgas dome šajā gadījumā var iznomāt zemi tikai tādiem nolūkiem, kas nav pretrunā ar Garkalnes pagasta teritorijā noteikto zemes izmantošanas mērķi. Ja šī teritorija nav paredzēta apbūvei, par zemes gabala izmantošanas mērķa maiņu var lemt tikai Garkalnes pagasts, nevis Rīga.
Garkalnes pagastā aģentūrai LETA pastāstīja, ka zonējums šai teritorijai vēl nav apstiprināts. Pašlaik šī teritorija esot meža zeme, un Rīga nav prasījusi mainīt šīs zemes izmantošanas nosacījumus.
Kā aģentūru LETA informēja Garkalnes pagasta padomē, Krūmiņš minētajā vietā jau saimnieko uz aptuveni četriem hektāriem zemes. Savukārt Krūmiņš sacīja, ka viņam pieder zeme kopumā desmit hektāru platībā. Uz tās atrodas uzņēmēja, viņa bērnu un citu radinieku mājas, jahtklubs, viesnīca, kā arī tenisa korts.
