Vēlas izstrādāt metodiku Dienvidu tilta sadārdzinājuma aprēķināšanai
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Rīgas domes frakcija vēlas veicināt Dienvidu tilta sadārdzinājuma aprēķināšanas metodikas izstrādi.
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Rīgas domes frakcija vēlas veicināt Dienvidu tilta sadārdzinājuma aprēķināšanas metodikas izstrādi, aģentūru LETA informēja Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka (TB/LNNK) preses sekretāre Inga Spriņķe.
Frakcija nav principiāli pret sadārdzinājuma kompensēšanu, bet uzsver, ka jautājumu par papildu līdzekļu pamatotību jāizvērtē, nevis balstoties uz vidējo sadārdzinājumu celtniecības nozarē kopumā, bet gan sadārdzinājumu konkrētam objektam.
Frakcija norāda, ka bez šādas kārtības deputāti nevar atbalstīt papildu līdzekļu piešķiršanu, jo nav skaidrs ne tas, cik bieži tiks prasīti papildu līdzekļi Dienvidu tiltam, ne arī atspoguļots reālais izmaksu sadārdzinājums tieši tilta celtniecībā.
"Normāla prakse liecina, ka jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu objekta celtniecībai tiek izskatīts vienu reizi. Ja ir paredzēts biežāk kompensēt līdzekļus, tad ir jāizstrādā grafiks, kurā būtu redzams, cik bieži un uz ko pamatojoties tiks pieprasīti papildu līdzekļi. Patlaban balsot par papildu līdzekļu piešķiršanu nozīmē piekrist tilta iespējamam vairākkārtējam izmaksu sadārdzinājumam nākotnē," stāstīja Spriņķe.
TB/LNNK frakcija ir nobažījusies par objekta turpmāko būvniecību un aicina domes amatpersonas, kuras atbild par finanšu jomu, pēc iespējas ātrāk izstrādāt metodiku, kādā tiek aprēķināts Dienvidu tilta sadārdzinājums, lai jau tuvākajā laikā varētu lemt par līdzekļu piešķiršanu konkrētam objektam.
Kā ziņots, Rīgas dome vēl nepiešķīra papildu līdzekļus AS "Dienvidu tilts" inflācijas dēļ pieaugušo izdevumu segšanai. Lēmuma pieņemšana pēc TB/LNNK priekšlikuma atlikta uz divām nedēļām.
"Finanšu komiteja vienbalsīgi lēma pozitīvi. Domei pašlaik nav jādomā par papildu aprēķiniem inflācijas dēļ, bet nekavējoties jautājums jāizskata. [Centrālā] statistikas komiteja jau ir veikusi visus aprēķinus. Rīgas domes deputātu bezatbildīgā neizlēmība var panākt tikai to, ka pirms Saeimas vēlēšanām tilta celtniecība tiešām apstāsies. Kam tas ir izdevīgi?" aģentūrai LETA savu viedokli izteica AS "Dienvidu tilts" padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
AS "Dienvidu tilts" akcionāri šonedēļ pulcēsies uz ārkārtas sanāksmi, lai lemtu, vai neapturēt tilta celtniecības darbus, vēstīja laikraksts "Dienas Bizness".
Lēmumprojekts par Dienvidu tilta būvniecībai piemērojamā inflācijas koeficienta koriģēšanu paredz, ka no 2006.gada Dienvidu tilta būvniecības līguma summai kā inflācijas piemaksas koeficients tiks piemērots būvniecības izmaksu indekss transporta objektiem.
Papildu sadārdzinājums Dienvidu tilta būvniecībai, piemērojot būvniecības izmaksu indeksu, sasniedz 10,3% jeb 7,5 miljonus latu, kopumā - 26,6 miljonus latu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) iepriekš norādīja, ka domei juridiski nebūtu nepieciešams koriģēt inflācijas koeficientu, bet darbus apturēt un izvēlēties arī nebūtu pareizi. "Dome iegūtu daļēji pabeigtu tiltu un ilgu tiesāšanos par to, cik kurš kuram ir parādā," skaidroja Aksenoks.
"Līgums tika parakstīts 2003.gadā. Kopš tā laika betona un degvielas cenas palielinājušās divas reizes. Ja nebūs līdzekļu, vienkārši nevarēsim turpināt darbu," iepriekš deputātiem skaidroja Rāvis.
Dienvidu tilta būvniecību iecerēts pabeigt 2008.gada vasarā. Tilta pirmās kārtas celtniecības ģenerāluzņēmēja ir AS "Dienvidu tilts", kurā apvienojušās sešas vadošās Latvijas celtniecības kompānijas, kuras specializējušās tieši tiltu izbūvē un kuru speciālisti ir savas nozares eksperti ar ilgu darba pieredzi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tās ir SIA "Skonto būve", AS "Latvijas tilti", AS "BMGS", SIA "Tilts", SIA "Rīgas tilti" un SIA "Viadukts".
Dienvidu tilts ir vērienīgākais, sarežģītākais un lielākais šāds projekts Baltijas valstīs pēdējo 25 gadu laikā
Frakcija nav principiāli pret sadārdzinājuma kompensēšanu, bet uzsver, ka jautājumu par papildu līdzekļu pamatotību jāizvērtē, nevis balstoties uz vidējo sadārdzinājumu celtniecības nozarē kopumā, bet gan sadārdzinājumu konkrētam objektam.
Frakcija norāda, ka bez šādas kārtības deputāti nevar atbalstīt papildu līdzekļu piešķiršanu, jo nav skaidrs ne tas, cik bieži tiks prasīti papildu līdzekļi Dienvidu tiltam, ne arī atspoguļots reālais izmaksu sadārdzinājums tieši tilta celtniecībā.
"Normāla prakse liecina, ka jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu objekta celtniecībai tiek izskatīts vienu reizi. Ja ir paredzēts biežāk kompensēt līdzekļus, tad ir jāizstrādā grafiks, kurā būtu redzams, cik bieži un uz ko pamatojoties tiks pieprasīti papildu līdzekļi. Patlaban balsot par papildu līdzekļu piešķiršanu nozīmē piekrist tilta iespējamam vairākkārtējam izmaksu sadārdzinājumam nākotnē," stāstīja Spriņķe.
TB/LNNK frakcija ir nobažījusies par objekta turpmāko būvniecību un aicina domes amatpersonas, kuras atbild par finanšu jomu, pēc iespējas ātrāk izstrādāt metodiku, kādā tiek aprēķināts Dienvidu tilta sadārdzinājums, lai jau tuvākajā laikā varētu lemt par līdzekļu piešķiršanu konkrētam objektam.
Kā ziņots, Rīgas dome vēl nepiešķīra papildu līdzekļus AS "Dienvidu tilts" inflācijas dēļ pieaugušo izdevumu segšanai. Lēmuma pieņemšana pēc TB/LNNK priekšlikuma atlikta uz divām nedēļām.
"Finanšu komiteja vienbalsīgi lēma pozitīvi. Domei pašlaik nav jādomā par papildu aprēķiniem inflācijas dēļ, bet nekavējoties jautājums jāizskata. [Centrālā] statistikas komiteja jau ir veikusi visus aprēķinus. Rīgas domes deputātu bezatbildīgā neizlēmība var panākt tikai to, ka pirms Saeimas vēlēšanām tilta celtniecība tiešām apstāsies. Kam tas ir izdevīgi?" aģentūrai LETA savu viedokli izteica AS "Dienvidu tilts" padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
AS "Dienvidu tilts" akcionāri šonedēļ pulcēsies uz ārkārtas sanāksmi, lai lemtu, vai neapturēt tilta celtniecības darbus, vēstīja laikraksts "Dienas Bizness".
Lēmumprojekts par Dienvidu tilta būvniecībai piemērojamā inflācijas koeficienta koriģēšanu paredz, ka no 2006.gada Dienvidu tilta būvniecības līguma summai kā inflācijas piemaksas koeficients tiks piemērots būvniecības izmaksu indekss transporta objektiem.
Papildu sadārdzinājums Dienvidu tilta būvniecībai, piemērojot būvniecības izmaksu indeksu, sasniedz 10,3% jeb 7,5 miljonus latu, kopumā - 26,6 miljonus latu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) iepriekš norādīja, ka domei juridiski nebūtu nepieciešams koriģēt inflācijas koeficientu, bet darbus apturēt un izvēlēties arī nebūtu pareizi. "Dome iegūtu daļēji pabeigtu tiltu un ilgu tiesāšanos par to, cik kurš kuram ir parādā," skaidroja Aksenoks.
"Līgums tika parakstīts 2003.gadā. Kopš tā laika betona un degvielas cenas palielinājušās divas reizes. Ja nebūs līdzekļu, vienkārši nevarēsim turpināt darbu," iepriekš deputātiem skaidroja Rāvis.
Dienvidu tilta būvniecību iecerēts pabeigt 2008.gada vasarā. Tilta pirmās kārtas celtniecības ģenerāluzņēmēja ir AS "Dienvidu tilts", kurā apvienojušās sešas vadošās Latvijas celtniecības kompānijas, kuras specializējušās tieši tiltu izbūvē un kuru speciālisti ir savas nozares eksperti ar ilgu darba pieredzi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tās ir SIA "Skonto būve", AS "Latvijas tilti", AS "BMGS", SIA "Tilts", SIA "Rīgas tilti" un SIA "Viadukts".
Dienvidu tilts ir vērienīgākais, sarežģītākais un lielākais šāds projekts Baltijas valstīs pēdējo 25 gadu laikā
