Vēlas reanimēt Daugavpils HES projektu
Foto: Vēlas reanimēt Daugavpils HES projektu
Pēc nepilniem diviem gadiem slēgs Ignalinas atomelektrostaciju (AES). Enerģētikas speciālisti jau tagad prognozē, ka Baltijas valstu reģions paliks bez ievērojama enerģijas ražošanas avota, tāpēc ar steigu jādomā, kur valstis, kas līdz šim patērē Ignalinā saražoto elektrību, ņems papildu resursus, vēstī "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Kā reālu risināju elektroenerģijas ieguvei Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Rita Strode Neatkarīgajai min Daugavpils hidroelektroenerģijas stacijas (HES) būvniecību, kuru varētu celt elitārā pilsētas rajonā – Ruģeļos –, kur tagad dzīvo apmēram 8000 iedzīvotāji no apmēram 108 000 Daugavpils iedzīvotāju. Lai arī atmodas laikā pret to iebilda un faktiski apturēja projekta realizēšanu, iespējams, šo ideju varētu atdzīvināt. R. Strode uzskata, ka tā būtu iespējams atrisināt pavasara plūdu problēmu Jēkabpilī un Pļaviņās, kā arī varētu attīstīt uzņēmējdarbību.
"Kāpēc Latvijā nevar uzbūvēt vēl vienu hidroelektrostaciju, ja Baltkrievijā uz Daugavas ir piecas?" retoriski vaicā otras lielākās Latvijas pilsētas vadītāja R. Strode.
Valsts zaudēs, nevis iegūs
Argumentu – ekoloģijas izmaiņas – piesauc Vides ministrijas (VM) Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris; viņš uzskata, ka valsts no vēl vienas HES būvniecības būtu zaudētāja, nevis ieguvēja. "Daugavas HES kaskāde ir gan mūsu bagātība, gan vides problēma. Pēc kaskādes izbūves mums nav Staburaga, daudzu skaistu ainavu un vēsturisku pieminekļu, krastu aizsardzība rada problēmas un prasa ieguldīt ievērojamus papildu līdzekļus. Daugava vairs nav lielākā lašupe Baltijas jūras reģionā. Tikai Ķeguma HES būvniecības laikā tika ņemtas vērā sabiedrības intereses un dabas aizsardzība tā laika izpratnē – izbūvējot drošu HES ar slikti funkcionējošu zivju ceļu. Pļaviņu HES un Rīgas HES būvniecība bija rupjš PSRS enerģētiķu un projektētāju spiediens, kurš Latvijas sabiedrības (arī tehniskās) vai vides intereses vispār neņēma vērā," Neatkarīgajai zina stāstīt R. Bebris. Pēc viņa domām, HES celtniecība neatrisinās pavasara palu problēmas. Konkrēti, pērn Jēkabpils un Pļaviņu aizsargdambju remontu veikšanai no valsts rezervēm valdība deva 760 000 latu.
Diskutabla līdzekļu atmaksāšanās
Pirms pāris gadiem Daugavpilī esot notikusi Latvenergo padomes izbraukuma sēde, atceras R. Strode, kuras laikā spriests par iespēju būvēt HES, taču pēc tās neesot bijis nekādas reakcijas. Latvenergo apstiprina, ka uzņēmums vairāku iemeslu dēļ nav izskatījis HES būvniecības iespēju. "Lai varētu būvēt jaunu HES, būtu jāveido milzīga ūdenskrātuve un jāapplūdina lielas teritorijas, turklāt tagad tā jau būtu Baltkrievijas teritorija. Otrkārt, hidroenerģētika Latvijas energobilancē veido ievērojamu apjomu un, kā jau ūdensspēka izmantošanai pienākas, to var izmantot tikai tad, kad ūdens upē ir pietiekami daudz. Tāds režīms Latviju pastāvīgi nelutina, tāpēc diskutabls ir jautājums par ieguldīto gigantisko līdzekļu atmaksāšanos. Gan tehnoloģiski apsvērumi, gan sabiedrības vēsturiskais noskaņojums pret Daugavpils HES būvniecību ir pietiekami argumenti, lai kā primārus izskatītu citus enerģijas ieguves veidus," Neatkarīgajai paskaidro Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.
Nav pietiekamas informācijas
VM Vides aizsardzības departamenta direktors R. Bebris uzskata, ka sabiedrība nav pietiekami informēta, cik lieli zaudējumi var tikt nodarīti videi. "Tomēr var rezumēt, ka kaskādes HES savu pamatuzdevumu – saražot elektroenerģiju, veic diezgan sekmīgi, nodrošinot valstij gandrīz 50 procentus no patērējamās elektroenerģijas. Daugavpils HES būves uzsākšana atbilda atmodas sākumam. Visa Daugavas kaskāde tajā laikā darbojās maksimumrežīmā visas PSRS Ziemeļrietumu energoapgādes sistēmas interesēs tikai pusstundu dienā, bet ar tādu caurplūdumu, kas līdzinās pavasara palu straumei, līdz ar to arī ar lielāku riska pakāpi. Nemaz nerunājot par uzplūdinājumu, kas būtu iestiepies Baltkrievijas teritorijā, applūdinot arī īpaši aizsargājamu teritoriju, lielāks risks būtu arī Daugavpils pilsētai, tās infrastruktūrai, aizsargdambjiem. Tomēr ieguvumi bija gaidāmi ne lielāki par piecu procentu pieaugumu," skaidro R. Bebris.
Kā nodrošināt elektrības jaudas
Prognozētais enerģijas deficīts ir arī Ekonomikas ministrijas (EM) primārais jautājums. Pērn pavasarī toreizējais ekonomikas ministrs Jurijs Strods izveidoja darba grupu, iekļaujot enerģētikas ekspertus un citu valsts institūciju pārstāvjus, lai izanalizētu situāciju un sagatavotu priekšlikumus – kā nodrošināt valsti ar elektroenerģiju nākotnē.
"Darba grupa izvērtēja visus iespējamos variantus, un par labāko un Latvijai piemērotāko kļuva cietā kurināmā elektrostacija. To atbalstīja arī EM. Ziņojums skaidri parādīja, ka pēc Ignalinas slēgšanas visā reģionā var pietrūkt elektroenerģijas un ka pienācis pēdējais laiks pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību," skaidro EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
EM rosina vispirms būvēt gāzes elektrostaciju, jo šis projekts ir realizējams īsākā laika posmā un ar mazākām izmaksām un mazāku ietekmi uz tarifiem.
Reālākais papildu elektroenerģijas resursu veids ir piegāde no tuvējām kaimiņvalstīm; attīstoties elektrības tirdzniecības iespējām, piemēram, – Baltijas valstis un ziemeļvalstis savienojošais kabelis Estlink, kā arī, topot jauniem projektiem; iespējamā jaunā AES Lietuvā, spēkstacijas Latvijā – gāzes vai ogļu, protams, elektrības izstrādes jaudas, līdz ar to cenas mainās. Jau tagad importētās elektroenerģijas cena ir pieaugusi par 50 procentiem salīdzinājumā ar cenu attiecīgajā laikposmā 2007. gadā.
"Kāpēc Latvijā nevar uzbūvēt vēl vienu hidroelektrostaciju, ja Baltkrievijā uz Daugavas ir piecas?" retoriski vaicā otras lielākās Latvijas pilsētas vadītāja R. Strode.
Valsts zaudēs, nevis iegūs
Argumentu – ekoloģijas izmaiņas – piesauc Vides ministrijas (VM) Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris; viņš uzskata, ka valsts no vēl vienas HES būvniecības būtu zaudētāja, nevis ieguvēja. "Daugavas HES kaskāde ir gan mūsu bagātība, gan vides problēma. Pēc kaskādes izbūves mums nav Staburaga, daudzu skaistu ainavu un vēsturisku pieminekļu, krastu aizsardzība rada problēmas un prasa ieguldīt ievērojamus papildu līdzekļus. Daugava vairs nav lielākā lašupe Baltijas jūras reģionā. Tikai Ķeguma HES būvniecības laikā tika ņemtas vērā sabiedrības intereses un dabas aizsardzība tā laika izpratnē – izbūvējot drošu HES ar slikti funkcionējošu zivju ceļu. Pļaviņu HES un Rīgas HES būvniecība bija rupjš PSRS enerģētiķu un projektētāju spiediens, kurš Latvijas sabiedrības (arī tehniskās) vai vides intereses vispār neņēma vērā," Neatkarīgajai zina stāstīt R. Bebris. Pēc viņa domām, HES celtniecība neatrisinās pavasara palu problēmas. Konkrēti, pērn Jēkabpils un Pļaviņu aizsargdambju remontu veikšanai no valsts rezervēm valdība deva 760 000 latu.
Diskutabla līdzekļu atmaksāšanās
Pirms pāris gadiem Daugavpilī esot notikusi Latvenergo padomes izbraukuma sēde, atceras R. Strode, kuras laikā spriests par iespēju būvēt HES, taču pēc tās neesot bijis nekādas reakcijas. Latvenergo apstiprina, ka uzņēmums vairāku iemeslu dēļ nav izskatījis HES būvniecības iespēju. "Lai varētu būvēt jaunu HES, būtu jāveido milzīga ūdenskrātuve un jāapplūdina lielas teritorijas, turklāt tagad tā jau būtu Baltkrievijas teritorija. Otrkārt, hidroenerģētika Latvijas energobilancē veido ievērojamu apjomu un, kā jau ūdensspēka izmantošanai pienākas, to var izmantot tikai tad, kad ūdens upē ir pietiekami daudz. Tāds režīms Latviju pastāvīgi nelutina, tāpēc diskutabls ir jautājums par ieguldīto gigantisko līdzekļu atmaksāšanos. Gan tehnoloģiski apsvērumi, gan sabiedrības vēsturiskais noskaņojums pret Daugavpils HES būvniecību ir pietiekami argumenti, lai kā primārus izskatītu citus enerģijas ieguves veidus," Neatkarīgajai paskaidro Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.
Nav pietiekamas informācijas
VM Vides aizsardzības departamenta direktors R. Bebris uzskata, ka sabiedrība nav pietiekami informēta, cik lieli zaudējumi var tikt nodarīti videi. "Tomēr var rezumēt, ka kaskādes HES savu pamatuzdevumu – saražot elektroenerģiju, veic diezgan sekmīgi, nodrošinot valstij gandrīz 50 procentus no patērējamās elektroenerģijas. Daugavpils HES būves uzsākšana atbilda atmodas sākumam. Visa Daugavas kaskāde tajā laikā darbojās maksimumrežīmā visas PSRS Ziemeļrietumu energoapgādes sistēmas interesēs tikai pusstundu dienā, bet ar tādu caurplūdumu, kas līdzinās pavasara palu straumei, līdz ar to arī ar lielāku riska pakāpi. Nemaz nerunājot par uzplūdinājumu, kas būtu iestiepies Baltkrievijas teritorijā, applūdinot arī īpaši aizsargājamu teritoriju, lielāks risks būtu arī Daugavpils pilsētai, tās infrastruktūrai, aizsargdambjiem. Tomēr ieguvumi bija gaidāmi ne lielāki par piecu procentu pieaugumu," skaidro R. Bebris.
Kā nodrošināt elektrības jaudas
Prognozētais enerģijas deficīts ir arī Ekonomikas ministrijas (EM) primārais jautājums. Pērn pavasarī toreizējais ekonomikas ministrs Jurijs Strods izveidoja darba grupu, iekļaujot enerģētikas ekspertus un citu valsts institūciju pārstāvjus, lai izanalizētu situāciju un sagatavotu priekšlikumus – kā nodrošināt valsti ar elektroenerģiju nākotnē.
"Darba grupa izvērtēja visus iespējamos variantus, un par labāko un Latvijai piemērotāko kļuva cietā kurināmā elektrostacija. To atbalstīja arī EM. Ziņojums skaidri parādīja, ka pēc Ignalinas slēgšanas visā reģionā var pietrūkt elektroenerģijas un ka pienācis pēdējais laiks pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību," skaidro EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
EM rosina vispirms būvēt gāzes elektrostaciju, jo šis projekts ir realizējams īsākā laika posmā un ar mazākām izmaksām un mazāku ietekmi uz tarifiem.
Reālākais papildu elektroenerģijas resursu veids ir piegāde no tuvējām kaimiņvalstīm; attīstoties elektrības tirdzniecības iespējām, piemēram, – Baltijas valstis un ziemeļvalstis savienojošais kabelis Estlink, kā arī, topot jauniem projektiem; iespējamā jaunā AES Lietuvā, spēkstacijas Latvijā – gāzes vai ogļu, protams, elektrības izstrādes jaudas, līdz ar to cenas mainās. Jau tagad importētās elektroenerģijas cena ir pieaugusi par 50 procentiem salīdzinājumā ar cenu attiecīgajā laikposmā 2007. gadā.