Ventilācijai bieži vien nepietiek līdzekļu, pie tam- tā tiešā veidā nedod nekādu atdevi. Tas ir līdzīgi kā ceļu būvēšanā, kur netiek doti tiešie ienākumi. Tā ir tikai naudas tērēšana. Varbūt jaunais d

Foto: Ventilācijai bieži vien nepietiek līdzekļu, pie tam- tā tiešā veidā nedod nekādu atdevi. Tas ir līdzīgi kā ceļu būvēšanā, kur netiek doti tiešie ienākumi. Tā ir tikai naudas tērēšana. Varbūt jaunais d; autors: Ventilācijai bieži vien nepietiek līdzekļu, pie tam- tā tiešā veidā nedod nekādu atdevi. Tas ir līdzīgi kā ceļu būvēšanā, kur netiek doti tiešie ienākumi. Tā ir tikai naudas tērēšana. Varbūt jaunais d

Intervija ar firmas "Vides aizsardzība" direktoru Andreju Vītolu.

Uzņēmums "Vides aizsardzība" piedāvā trīs veidu pakalpojumus:
ventilācijas sistēmu, gaisa kondicionēšanas iekārtu projektēšanu (retāk arī ar izgatavošanu un montāžu),
vides aizsardzību- gaisa izmešu projektu izveidošanu,
izstrādā darba vides riska faktoru novērtējumus.

Kādos objektos esat strādājuši ventilācijas jomā?
Galvenokārt strādājam rūpnieciskos- kokapstrādes uzņēmumos. Esam strādājuši ar tādām firmām kā "Latvijas finieris", "Teiko" Ķekavā, uzbūvējām jaunu fabriku Rēzeknē, u.c. Parasti vietā, kur esam strādājuši, atgriežamies arī vēlāk, jo vislabāk darbojas reklāma, ko viens klients pasaka nākamajam.

Kāpēc potenciālajiem klientiem Jūsu uzņēmuma pakalpojumi varētu būt izdevīgi?
Pirmkārt, mums ir ļoti liela pieredze darbā ar ventilācijas sistēmām. Personīgi es ar ventilācijas iekārtām strādāju jau no 1966. gada. Esmu izgājis visas modes slimībām. Otrkārt, mūsu pakalpojumi ir lētāki, mēs esam tikai 4 cilvēki, man nav jāmaksā alga nevienam liekam. Strādājam operatīvi un nedārgi.

Aizskārāt modes lietu tēmu- kādas lietas pašlaik ir modē ventilācijā?
Tagad ļoti daudz vienkāršajai ventilācijai izmanto lokanos gaisa vadus. Taču tie, manuprāt, nav labākie- tiem ir liela pretestība, tiek uzstādīti ventilatori, kuri nespēj pārvarēt šo pretestību un rezultāti ir slikti.

Kāpēc tomēr izvēlas šos gaisa vadus?
Tās ir vienkārši montēt. Īpaši ērti lokanie gaisa vadi ir zem piekaramajiem griestiem- visu var ērti un vienkārši apslēpt. Visas citas ventilācijas sistēmas ir rūpīgi jānostrādā.

Kāda vispār ir situācija ventilācijas jomā Latvijā?
Situācija viennozīmīgi ir bēdīga. Vecajās ēkās ventilācijas tikpat kā nav vispār, jaunbūvēs, savukārt ventilācija ir uzteicamā kvalitātē. Ventilācijai bieži vien nepietiek līdzekļu, pie tam- tā tiešā veidā nedod nekādu atdevi. Tas ir līdzīgi kā ceļu būvēšanā, kur netiek doti tiešie ienākumi. Tā ir tikai naudas tērēšana. Varbūt jaunais darba likums mainīs attieksmi pret šīm lietām. Tas piespiedīs domāt par ventilācijas sistēmu izbūvi. Bieži ir arī tā, ka cilvēki nodomā, ka ventilācijas sistēmu projektēšana ir tikai lieka naudas tērēšana un no tās atsakās, bet patiesībā šeit noteikti vajadzētu izmantot profesionāļu pakalpojumus. Daudz grēko ventilācijas iekārtu veikali, kuros strādā nezinoši cilvēki, kuri nespēj dot cilvēkiem profesionālus padomus.

Skopais maksā divreiz.
Jā, tā tas ir. Mūsu valstī ir liels speciālistu trūkums. Neviens negrib iet uz Celtniecības fakultāti- tas nav moderni. Līdz ar to ir maz cilvēku, kuri šīs lietas varētu skaidrot.

Darbojaties arī vides aizsardzības jomā. Vai tā radies arī Jūsu uzņēmuma nosaukums?
Es nodibināju uzņēmumu 1992.gadā. Sanāca, ka tā bija kā spiesta lieta.

Kāpēc tā?
Tas bija laiks, kad radās privātie uzņēmumi. Padomju laiks beidzās, bet darbi bija iesākti un vajadzēja tos pabeigt, tāpēc dibināju savu uzņēmumu. Pārņēmu visas saistības un strādāju tālāk. Kamēr vēl visa sistēma nebija pavisam nobrukusi, darbs bija. Sekoja tas pārejas laiks- vecais bija nobrucis, bet jaunais vēl neveidojās. Tad darba praktiski nebija.

Kā ir tagad? Vai situācija uzlabojas un darbs atkal ir?
Jā, tā varētu teikt. Pēdējos gados ir īpatnēja tendence- ir ļoti maz mazo objektu. Lielās firmas izkonkurē mazās un līdz ar to mazās tikpat kā nebūvē, jo nav naudas. Viņiem jādomā, kā izdzīvot. Patiesībā mēs visi esam atkarīgi no visas valsts makroekonomiskā stāvokļa. Šodien ir daudz problēmu- lielās firmas noēno mazās, notiek slēptie konkursi..

Diemžēl.
Es pat nesaku "diemžēl". Tā notiek visā pasaulē. Lielie lobē valdības līmenī, mēs- savā. Nekad nebūs tā, ka visi būs vienādi. Nekad nepietiks visiem darba.

Padomju laikā pietika.
Jā, tiešām tad darbs bija visiem. Tagad tehnoloģijas ir ļoti attīstījušās- to, ko agrāk fabrikas, rūpnīcas saražoja mēneša laikā, tagad saražo 2 dienās. Viss ir pieņēmis citus tempus.

Ko jūs darāt vides aizsardzības jomā?
Izstrādājam kaitīgo izmešu projektus. Pārsvarā šie projekti nepieciešami vietās, kur strādā ar dedzināšanu un krāsu. Izpētām, kā izmešu daudzums piesārņo apkārtni. Speciāli tiek aprēķināts, kā kaitīgās vielas izkliedējas, cik tālu aizplūst šis vielas, līdz paliek pilnīgi nekaitīgas.

Kādos gadījumos nepieciešami šādi aprēķini?
Visi kaitīgie izmeši valstī tiek fiksēti un sadalīti pa zonām. Visus izmešus summē, izdala uz platību un iegūst vidējo koncentrāciju piemēram, Rīgas pilsētā. Katra kaitīgā viela ir normēta, tā nedrīkst pārsniegt noteikto līmeni. Ja uzbūvējam jaunu katlu māju, pie esošā pievienojam vēl vienu kaitīguma avotu. Mēs rēķinām, vai konkrētā jaunā kaltu māja iekļausies konkrētajā vidē, vai nepārsniegs maksimālo pieļaujamo koncentrātu.

Kurā brīdī ir jāveic šie aprēķini?
Tas ir jādara projekta stadijā. Kad ēka ir uzbūvēta, mērījumi tiek veikti, lai pārbaudītu, vai ražotne, kaltu māja iekļaujas vidē. Ja pirms celšanas konstatē, ka ēka neiekļausies, to nedrīkst celt vai jāpielieto attīrīšanas iekārtas.

Un kāda tad ir situācija piesārņojuma ziņā, piemēram, Rīgā?
Rīgā situācija ir diezgan bēdīga. Lielākais un galvenais piesārņotājs pilsētā ir autotransports.
Ir vēl viens kaitējums, pret kuru mēs neko nevaram darīt- pārrobežu pārnesumi. Piemēram, lielās katlu mājas, kurinot ar mazutu, izdala sēra dioksīdu, un tas tiek uznests augšējos atmosfēras slāņos un ar vējiem aiznests tālu prom. Tāds mākonītis kaut kur atpeld un vienā dienā nolīst. Būtībā līst sērskābe.

Trešā joma, ar ko nodarbojaties, ir darba vides riska faktora novērtēšana.
Saskaņā ar jauno darba likumu ir jāveic darba vides riska faktora novērtēšana. Mēs novērtējam darba vidi no vairākiem aspektiem- cik piesārņota ir darba vide, kā ir izvietoti darba galdi, vai izvietojums netraucē strādāt, cik lielas ir ejas, kāds ir elektronodrošinājums, darba drošības jautājumi, darba laiks, trokšņi u.tt.

Kas ir biežāk konstatētie pārkāpumi darba vidē? Kas visbiežāk sagādā problēmas?
Ir daudz novecojuši iekārtu. Arī darba laiks parasti ir garāks nekā atļauts. Strādājot pa 16 stundām diennaktī ražošanā, cilvēks nevar būt darbaspējīgs. Piemēram darbs šūšanas uzņēmumos ir katorga. Pēdējā laikā ir samazinājušies gadījumi, kad darba vietās cilvēki ir alkohola reibumā- par to tiek piespriesti bargi sodi.

Linda Tunte
www.building.lv