Ventilācijas sistēmu tipi: vispārēja klasifikācija

Dabiskās un mākslīgās ventilācijas sistēmas
Dabiskā ventilācija notiek bez elektroaparātu (ventilatoru, elektrodzinēju) līdzdalības dabisku faktoru iespaidā – gaisa temperatūras starpības, spiediena maiņas rezultātā atkarībā no augstuma, vēja spiediena.

Dabisko ventilācijas sistēmu priekšrocība ir tās lētums, uzbūves vienkāršība un drošums, jo netiek lietotas elektroiekārtas un kustīgas aparātu mehāniskās detaļas.

Tādējādi šīs ventilācijas sistēmas plaši pielieto, ceļot tipveida dzīvojamos namus; tās izveido virtuvēs un sanitārajos mezglos, iemontējot ventilācijas kārbas.

Kā dabiskās ventilācijas lētuma ēnas pusi, var minēt tās efektivitātes lielo atkarību no ārējiem faktoriem – gaisa temperatūras, vēja virziena un ātruma utt. Bez tam, tādas sistēmas principā nav regulējamas un ar to palīdzību nevar atrisināt daudzas komplicētas un specifiskas telpu ventilācijas problēmas.

Mākslīgo vai mehānisko ventilāciju lieto tur, kur dabiskā ventilācija nav pietiekama. Mehāniskajās ventilācijas sistēmās izmanto iekārtas un aparātus (ventilatorus, filtrus, gaisa sildītājus utt.), kas gaisu var pārvietot, attīrīt un sasildīt.

Tādas sistēmas gaisu no ventilējamās telpas var izvilkt vai pievadīt neatkarīgi no apkārtējās vides apstākļiem. Dzīvokļos un birojos bieži rekomendē izmantot tieši mākslīgo ventilācijas sistēmu, jo tā var garantēt komfortablu dzīves un darba apstākļu nodrošinājumu.

Pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēmas
Pieplūdes ventilācijas sistēma kalpo svaiga gaisa padevei telpās. Nepieciešamības gadījumā gaisu sasilda un attīra no putekļiem. Turpretim, nosūces ventilācija izvada no telpām piesārņoto vai sasilušo gaisu.

Parasti telpā ierīko kā pieplūdes, tā arī nosūces ventilāciju. Pie tam, to produktivitātei jābūt sabalansētai, citādi telpā veidosies gaisa spiediena nepietiekamība vai pārpilnība, kas var radīt tā saucamo "durvju sišanas" efektu.

Vietējās un centrālās ventilācijas sistēmas
Vietējā ventilācija domāta svaiga gaisa padevei noteiktās vietās (vietējā pieplūdes ventilācija) vai piesārņotā gaisa aizvadīšanai no kaitīgo izdalījumu rašanās vietām (vietējā nosūces ventilācija).

Vietējo nosūces ventilāciju lieto, ja kaitīgo izdalījumu vietas ir lokalizētas un tie neizdalās visā telpā.

Šajos gadījumos vietējā ventilācija ir pietiekami efektīva un arī salīdzinoši lēta. Šo ventilācijas veidu, galvenokārt, izmanto ražotnēs.

Sadzīvē biežāk tiek izmatota centrālā tipa gaisa apmaiņas ventilāciju. Kā izņēmumu var minēt virtuves velkmes iekārtu, kas attiecas uz lokālo nosūces ventilāciju.

Centrālā gaisa apmaiņas ventilācija, atšķirībā no lokālās, paredzēta visas telpas ventilācijai: tā var būt pieplūdes un nosūces. Centrālai pieplūdes gaisa apmaiņas ventilācijai jābūt aprīkotai ar ieplūstošā gaisa sasildīšanas un filtrēšanas iekārtu.

Tādēļ šādai ventilācijai jābūt vienīgi mehāniskai (mākslīgai). Ja izvadāmais gaiss neprasa speciālu apstrādi, centrālā gaisa apmaiņas ventilācija var būt vienkāršāka par pieplūdes ventilāciju, jo to nodrošina ventilators, kas uzstādīts logā vai īpašā sienas atverē.

Ja ventilējamā gaisa daudzums nav liels, uzstāda dabisko nosūces ventilāciju, kas ir ievērojami lētāka par mehānisko.

Moduļu un vienbloka ventilācijas sistēma
Moduļu ventilācijas sistēmu komplektē no atsevišķiem komponentiem – ventilatora, trokšņu slāpētāja, filtra, automātiskās sistēmas utt.

Tāda sistēma parasti tiek ievietota atsevišķā telpā – ventilācijas kamerā vai zem piekaramajiem griestiem (ja objekts nav liels).

Moduļu sistēmu priekšrocība ir jebkuru telpu, sākot no nelielu dzīvokļu un biroju līdz lielveikalu tirdzniecības telpu un veselu ēku, kvalitatīvas ventilācijas nodro;sinājuma iespēja.

Kā trūkumu var minēt profesionāla aprēķina un projektēšanas nepieciešamību, kā arī sistēmas lielos gabarītus.

Vienbloka ventilācijas sistēmas komponenti ir izvietoti vienā skaņu izolējošā korpusā. Tā var būt gan pieplūdes, gan arī pieplūdes-nosūces tipa ventilācija.
Vienbloka pieplūdes-nosūces sistēmas iekārtām var būt rekuperatori, lai taupītu elektroenerģiju.

Materiālā lietotās speciālās tehniskās terminoloģijas konsultants:
Dr. habil.sc. ing, profesors Egīls Dzelzītis,
Rīgas Tehniskā universitāte