Ventspils graudu termināļa projektam ņems trīs miljonu eiro kredītu
Lai īstenotu projektu par graudu termināļa būvniecību, Ventspils osta plāno ņemt trīs miljonu eiro (aptuveni divu miljonu latu) kredītu, aģentūru LETA informēja Ventspils ostas ekonomiste Mārīte Grīnpauka.
Lai īstenotu projektu par graudu termināļa būvniecību, Ventspils osta plāno ņemt trīs miljonu eiro (aptuveni divu miljonu latu) kredītu, aģentūru LETA informēja Ventspils ostas ekonomiste Mārīte Grīnpauka.
Kredīta saņemšanai Ventspils ostas valde izsludinājusi atklātu konkursu, kurā piedāvājumi jāiesniedz nākamā gada 29.janvārim, kad tos plānots arī atvērt.
Par šo summu paredzēts izbūvēt inženietehniskās komunikācijas, atjaunot piestātni, kurā būvēs termināli.
Kredītu Ventspils osta cer atdot līdz 2013.gadam.
Kopējās graudu termināļa būvniecības izmaksas ir vairāk nekā 20 miljoni ASV dolāru (aptuveni 11 miljoni latu).
Kā ziņots, graudu pārkraušanas terminālis Ventspils ostā darbu varētu sākt nākamā gada rudenī, kad ekspluatācijā tiks nodota celtnes pirmā kārta.
Licenci varētu izsniegt 2004.gada janvārī. Ar atļaujas pieteikumu iespējams iepazīties Ventspils bibliotēkās un Ventspils domes Vides uzraudzības nodaļā Andreja ielā 3, kā arī Ventspils portālā.
Specializēto graudu pārkraušanas termināli plānots būvēt Ventspilī, Dzintaru ielā 41.
Jau ziņots, ka graudu terminālis Ventspils ostā paredzēts graudu pieņemšanai pa dzelzceļu specializētajos vagonos, izkraušanai no dzelzceļa vagoniem, glabāšanai slēgtajās mehanizētajās noliktavās un iekraušanai kuģos. Plānotais graudu apgrozījums ir līdz 2 500 000 tonnām gadā.
Terminālī būs iespēja apstrādāt kuģus ar kravnesību līdz 75 tūkstošiem tonnu, garumu - 245 metri (m), platumu - 32 m, iegrimi - 12,5 m.
Būvniecība paredzēta divās kārtās. Pirmajā kārtā plānots izbūvēt vagonu izkraušanas mezglu, elevatoru, kuģu iekraušanas mašīnu, izveidot transportēšanas sistēmu - konveijeru galerijas, pārkraušanas un piedziņas stacijas, centrālo vadības pulti, laboratoriju graudu kvalitātes testēšanai, 11 krājtvertnes 69 000 tonnu graudu uzglabāšanai.
Otrajā kārtā iecerēts izbūvēt vēl 11 krājtvertnes 69 000 tonnu graudu uzglabāšanai.
Noliktavas aprīkotas ar mehanizētajam iekraušanas un izkraušanas konveijeru sistēmām, ar kravas temperatūras un mitruma monitoringa sistēmām.
Ervīns Melngalvis LETA
Copyright © LETA
Kredīta saņemšanai Ventspils ostas valde izsludinājusi atklātu konkursu, kurā piedāvājumi jāiesniedz nākamā gada 29.janvārim, kad tos plānots arī atvērt.
Par šo summu paredzēts izbūvēt inženietehniskās komunikācijas, atjaunot piestātni, kurā būvēs termināli.
Kredītu Ventspils osta cer atdot līdz 2013.gadam.
Kopējās graudu termināļa būvniecības izmaksas ir vairāk nekā 20 miljoni ASV dolāru (aptuveni 11 miljoni latu).
Kā ziņots, graudu pārkraušanas terminālis Ventspils ostā darbu varētu sākt nākamā gada rudenī, kad ekspluatācijā tiks nodota celtnes pirmā kārta.
Licenci varētu izsniegt 2004.gada janvārī. Ar atļaujas pieteikumu iespējams iepazīties Ventspils bibliotēkās un Ventspils domes Vides uzraudzības nodaļā Andreja ielā 3, kā arī Ventspils portālā.
Specializēto graudu pārkraušanas termināli plānots būvēt Ventspilī, Dzintaru ielā 41.
Jau ziņots, ka graudu terminālis Ventspils ostā paredzēts graudu pieņemšanai pa dzelzceļu specializētajos vagonos, izkraušanai no dzelzceļa vagoniem, glabāšanai slēgtajās mehanizētajās noliktavās un iekraušanai kuģos. Plānotais graudu apgrozījums ir līdz 2 500 000 tonnām gadā.
Terminālī būs iespēja apstrādāt kuģus ar kravnesību līdz 75 tūkstošiem tonnu, garumu - 245 metri (m), platumu - 32 m, iegrimi - 12,5 m.
Būvniecība paredzēta divās kārtās. Pirmajā kārtā plānots izbūvēt vagonu izkraušanas mezglu, elevatoru, kuģu iekraušanas mašīnu, izveidot transportēšanas sistēmu - konveijeru galerijas, pārkraušanas un piedziņas stacijas, centrālo vadības pulti, laboratoriju graudu kvalitātes testēšanai, 11 krājtvertnes 69 000 tonnu graudu uzglabāšanai.
Otrajā kārtā iecerēts izbūvēt vēl 11 krājtvertnes 69 000 tonnu graudu uzglabāšanai.
Noliktavas aprīkotas ar mehanizētajam iekraušanas un izkraušanas konveijeru sistēmām, ar kravas temperatūras un mitruma monitoringa sistēmām.
Ervīns Melngalvis LETA
Copyright © LETA