Vērtē pilsētas galvenā dārznieka izstrādāto pilsētas apstādījumu attīstības koncepcijas projektu
Vides departamenta atzinumā norādīts, ka Liepas iesniegtais materiāls "neatbilst Vides departamenta direktora darba uzdevumam un ar nelielām izmaņām atkārto 2001.gadā iesniegto darba variantu ar visām tā kļūdām".
Šodien Rīgas domes Vides komiteja plāno izskatīt pilsētas galvena dārznieka Jura Liepas izstrādāto pilsētas sabiedrisko apstādījumu koncepcijas galējo variantu.
Vides departamenta atzinumā norādīts, ka Liepas iesniegtais materiāls "neatbilst Vides departamenta direktora darba uzdevumam un ar nelielām izmaņām atkārto 2001.gadā iesniegto darba variantu ar visām tā kļūdām".
Deputātiem sagatavotajos materiālos norādīts, ka koncepcijas izstrādes laiks un iesniegšanas termiņš, "ar vairākkārtējiem termiņu pagarinājumiem bija noteikts 26.aprīlī".
Kā konceptuālie priekšlikumi īstermiņa un ilgtermiņa plānošanai ir minēta pakāpeniska un bioloģiski pamatota koku retināšana un krūmu atjaunināšana. Projektā norādīts, ka pilsētā jāsamazina nevēlamo papeļu klonu koku, kā arī kļavu, gobu un bērzu sejēņu daudzums Rīgā.
Koncepcijas projektā uzsvērts, ka pilsētā ir nepieciešama maģistrālo ceļu un ielu apstādījumu sakārtošana, kas paredzētu zāliena nolīdzināšanu, zelmeņa nomaiņu, koku vainagu sakopšanu un citus pasākumus.
Galvenais dārznieks dokumenta projektā izteica priekšlikumu Vides departamentam sadarbībā ar Satiksmes departamentu paredzēt pakāpenisko asfaltbetona seguma nomaiņu ar ekoloģiski labvēlīgāko dabisko vai mākslīgo bruģakmeni.
Koncepcijas projektā ir norādīts, ka nepieciešams turpināt Rīgas parku apstādījumu rekonstrukcijas un labiekārtošanas projektu izstrādi un realizāciju.
Saskaņā ar dokumenta projektu, lai nepieļautu apstādījuma platības samazināšanu, "vietējā likumdošanā" nepieciešams turpināt Rīgas dabas pamatnes saglabāšanu un aizsargjoslas likuma ievērošanu.
Koncepcijas projekta autors arī norāda uz nepieciešamību "noskaidrot pilsētas apstādījumu centra apstādījumu degradācijas cēloņus un sagatavot rekomendācijas to atjaunošanai".
Koncepcijas realizācijas priekšnosacījumi, pēc autora domām, ir Rīgas domes atbalsts, finansējums un politiskā griba, kā arī attīstības plānojuma un rīcības programmas izveide laikus.
Savukārt sadaļā "Tiesiskais nodrošinājums un pārvaldes organizācija" ir izteikts pārmetums Vides departamentam, kas "pēc sava prāta" izmanto departamenta budžetu, līdz ar to "nenovadot visu apstādījumu atjaunošanai un kopšanai".
Kā ziņots, Rīgas dome šā gada martā grozīja pašvaldības nolikumu, paredzot, ka Rīgas domes Vides departamenta direktors varēs turpmāk amatā iecelt un no tā atbrīvot pilsētas galveno dārznieku. Iepriekš Kļaviņš Rīgas domniekiem atzina, ka Liepas turpmākā palikšana amatā būs atkarīga no tā, kā viņš spēs tikt galā ar pilsētas apstādījumu koncepcijas izstrādi.
Vides departamenta atzinumā norādīts, ka Liepas iesniegtais materiāls "neatbilst Vides departamenta direktora darba uzdevumam un ar nelielām izmaņām atkārto 2001.gadā iesniegto darba variantu ar visām tā kļūdām".
Deputātiem sagatavotajos materiālos norādīts, ka koncepcijas izstrādes laiks un iesniegšanas termiņš, "ar vairākkārtējiem termiņu pagarinājumiem bija noteikts 26.aprīlī".
Kā konceptuālie priekšlikumi īstermiņa un ilgtermiņa plānošanai ir minēta pakāpeniska un bioloģiski pamatota koku retināšana un krūmu atjaunināšana. Projektā norādīts, ka pilsētā jāsamazina nevēlamo papeļu klonu koku, kā arī kļavu, gobu un bērzu sejēņu daudzums Rīgā.
Koncepcijas projektā uzsvērts, ka pilsētā ir nepieciešama maģistrālo ceļu un ielu apstādījumu sakārtošana, kas paredzētu zāliena nolīdzināšanu, zelmeņa nomaiņu, koku vainagu sakopšanu un citus pasākumus.
Galvenais dārznieks dokumenta projektā izteica priekšlikumu Vides departamentam sadarbībā ar Satiksmes departamentu paredzēt pakāpenisko asfaltbetona seguma nomaiņu ar ekoloģiski labvēlīgāko dabisko vai mākslīgo bruģakmeni.
Koncepcijas projektā ir norādīts, ka nepieciešams turpināt Rīgas parku apstādījumu rekonstrukcijas un labiekārtošanas projektu izstrādi un realizāciju.
Saskaņā ar dokumenta projektu, lai nepieļautu apstādījuma platības samazināšanu, "vietējā likumdošanā" nepieciešams turpināt Rīgas dabas pamatnes saglabāšanu un aizsargjoslas likuma ievērošanu.
Koncepcijas projekta autors arī norāda uz nepieciešamību "noskaidrot pilsētas apstādījumu centra apstādījumu degradācijas cēloņus un sagatavot rekomendācijas to atjaunošanai".
Koncepcijas realizācijas priekšnosacījumi, pēc autora domām, ir Rīgas domes atbalsts, finansējums un politiskā griba, kā arī attīstības plānojuma un rīcības programmas izveide laikus.
Savukārt sadaļā "Tiesiskais nodrošinājums un pārvaldes organizācija" ir izteikts pārmetums Vides departamentam, kas "pēc sava prāta" izmanto departamenta budžetu, līdz ar to "nenovadot visu apstādījumu atjaunošanai un kopšanai".
Kā ziņots, Rīgas dome šā gada martā grozīja pašvaldības nolikumu, paredzot, ka Rīgas domes Vides departamenta direktors varēs turpmāk amatā iecelt un no tā atbrīvot pilsētas galveno dārznieku. Iepriekš Kļaviņš Rīgas domniekiem atzina, ka Liepas turpmākā palikšana amatā būs atkarīga no tā, kā viņš spēs tikt galā ar pilsētas apstādījumu koncepcijas izstrādi.