Vērtēs AS "Īpašumi" jaunbūves pamatu pārdošanas likumību
Rīgas apgabaltiesa šodien plānojusi izskatīt pieteikumu, kurā lūgts apstiprināt maksātnespējīgā AS "Īpašumi" izsoles aktu, ar kuru pārdots nekustamais īpašums - jaunbūves pamati - Rīgā, Ziemeļu ielā 15. Šo īpašumu iepriekš nopirka SIA "Baltijas nekustamie īpašumi"
Rīgas apgabaltiesa šodien plānojusi izskatīt pieteikumu, kurā lūgts apstiprināt maksātnespējīgā AS "Īpašumi" izsoles aktu, ar kuru pārdots nekustamais īpašums - jaunbūves pamati - Rīgā, Ziemeļu ielā 15. Šo īpašumu iepriekš nopirka SIA "Baltijas nekustamie īpašumi".
LETA jau ziņoja, ka Augstākā tiesa šā gada janvāra beigās nodeva jautājumu par Ziemeļu ielā esošās jaunbūves pārdošanas likumību atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Apgabaltiesa 2004.gadā bija nolēmusi, ka šajā lietā tiesvedība ir izbeidzama. Pretējās domās bija "Īpašumu" pārstāvis Jānis Baklāns, kurš iesniedza sūdzību Augstākajā tiesā, kas šo lēmumu atcēla.
Pērn Augstākās tiesas Senāts izskatīja prokuratūras iesniegto protestu par apgabaltiesas pieņemto lēmumu apstiprināt izsoli, kurā pārdoti maksātnespējīgajam AS "Īpašumi" piederējušie īpašumi Rīgā, Ganību dambī un Ziemeļu ielā.
Senāts atkārtotai vērtēšanai apgabaltiesai nodeva pieteikumu, kurā tika lūgts apstiprināt Ziemeļu ielas nekustamā īpašuma pārdošanu. Daļā par Ganību dambja īpašumu izsoli tiesas Rīgas apgabaltiesas spriedums tika atstāts negrozīts.
LETA jau informēja, ka pērnā gada 30.jūlijā Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā tika ierosināta krimināllieta par pilnvaru pārsniegšanu, ko pieļāvis "Īpašumu" administrators, pretēji likumā noteiktajam nesaskaņojot īpašumu izsoles pamatnoteikumus ar kreditoru sapulci.
Šim īpašumam - administratīvo un ražošanas ēku kompleksam Rīgā, Ganību dambī 24 un Ziemeļu ielā 15 -, kura sākotnēji noteiktā cena bija 3,9 miljoni latu, pēc pirmās nenotikušās izsoles administrators noteicis otrās izsoles sākumcenu - 452 500 latus. Līdz ar to nav notikusi izsole ar lejupejošu soli un sākumcenu par 2,92 miljoniem latu.
Līdz ar to tika ievērojami samazināta objekta vērtība un nodarīts būtisks kaitējums kreditoru interesēm.
Maksātnespējīgās sabiedrības kreditors Valsts ieņēmumu dienests, kura prasījums bijis 684 589 lati, un Rīgas dome, kuras prasījums lēsts par 14 858 latiem, tagad var pretendēt uz ne vairāk kā trešo daļu no pieteiktā prasījuma. Otrās kārtas kreditoriem nav izredžu saņemt vismaz daļu no parāda summas.
Likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" 102.pants nosaka, ka bankrota procedūras pamatmērķis ir, gūstot maksimālus ienākumus no parādnieka mantas izpārdošanas, pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus. Administratora pienākums ir nodrošināt maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu.
LETA jau ziņoja, ka Augstākā tiesa šā gada janvāra beigās nodeva jautājumu par Ziemeļu ielā esošās jaunbūves pārdošanas likumību atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Apgabaltiesa 2004.gadā bija nolēmusi, ka šajā lietā tiesvedība ir izbeidzama. Pretējās domās bija "Īpašumu" pārstāvis Jānis Baklāns, kurš iesniedza sūdzību Augstākajā tiesā, kas šo lēmumu atcēla.
Pērn Augstākās tiesas Senāts izskatīja prokuratūras iesniegto protestu par apgabaltiesas pieņemto lēmumu apstiprināt izsoli, kurā pārdoti maksātnespējīgajam AS "Īpašumi" piederējušie īpašumi Rīgā, Ganību dambī un Ziemeļu ielā.
Senāts atkārtotai vērtēšanai apgabaltiesai nodeva pieteikumu, kurā tika lūgts apstiprināt Ziemeļu ielas nekustamā īpašuma pārdošanu. Daļā par Ganību dambja īpašumu izsoli tiesas Rīgas apgabaltiesas spriedums tika atstāts negrozīts.
LETA jau informēja, ka pērnā gada 30.jūlijā Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā tika ierosināta krimināllieta par pilnvaru pārsniegšanu, ko pieļāvis "Īpašumu" administrators, pretēji likumā noteiktajam nesaskaņojot īpašumu izsoles pamatnoteikumus ar kreditoru sapulci.
Šim īpašumam - administratīvo un ražošanas ēku kompleksam Rīgā, Ganību dambī 24 un Ziemeļu ielā 15 -, kura sākotnēji noteiktā cena bija 3,9 miljoni latu, pēc pirmās nenotikušās izsoles administrators noteicis otrās izsoles sākumcenu - 452 500 latus. Līdz ar to nav notikusi izsole ar lejupejošu soli un sākumcenu par 2,92 miljoniem latu.
Līdz ar to tika ievērojami samazināta objekta vērtība un nodarīts būtisks kaitējums kreditoru interesēm.
Maksātnespējīgās sabiedrības kreditors Valsts ieņēmumu dienests, kura prasījums bijis 684 589 lati, un Rīgas dome, kuras prasījums lēsts par 14 858 latiem, tagad var pretendēt uz ne vairāk kā trešo daļu no pieteiktā prasījuma. Otrās kārtas kreditoriem nav izredžu saņemt vismaz daļu no parāda summas.
Likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" 102.pants nosaka, ka bankrota procedūras pamatmērķis ir, gūstot maksimālus ienākumus no parādnieka mantas izpārdošanas, pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus. Administratora pienākums ir nodrošināt maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu.