Vērtēs atļauju būvēt degvielas uzpildes staciju Baložu kāpā
Administratīvā apgabaltiesa šodien plānojusi izskatīt SIA "Trest Oil Co" sūdzību par aizliegumu būvēt degvielas uzpildes staciju (DUS) Baložu kāpā Berģos.
Administratīvā apgabaltiesa šodien plānojusi izskatīt SIA "Trest Oil Co" sūdzību par aizliegumu būvēt degvielas uzpildes staciju (DUS) Baložu kāpā Berģos.
Jau ziņots, ka 2005.gada 20.janvārī Administratīvā rajona tiesa atzina, ka uzņēmumam izsniegtā būvatļauja celt DUS Baložu kāpā ir spēkā. Tiesa atcēla Ekonomikas ministrijas (EM) rīkojumu atcelt būvatļauju. Šo lēmumu ministrija apstrīdēja apgabaltiesā.
Pirmās instances tiesa janvārī arī noraidīja "Trest Oil Co" sūdzības par Rīgas domes amatpersonu lēmumiem saistībā ar jaunas būvatļaujas izsniegšanu. Šādu lēmumu tiesa motivēja ar to, ka sākotnēji izsniegtā būvatļauja benzīntanka celtniecībai ir spēkā, tāpēc nav bijis pamata vērtēt Rīgas domes lēmumus šajā lietā.
"Trest Oil Co" sūdzības lietu paredzēts izskatīt apelācijas kārtībā.
LETA jau ziņoja, ka 2004.gada februāra beigās Valsts būvinspekcija (VBI) anulēja "Trest Oil Co" degvielas uzpildes stacijas būvniecībai Baložu kāpā izdoto būvatļauju un norādīja, ka nav ievērotas vispārīgo būvnoteikumu prasības par tehniskā projekta atbilstību Rīgas pilsētas Būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam.
VBI arī norādīja, ka nav izstrādāts gruntsgabala un blakus zemesgabalu Brīvības gatvē sarkano līniju projekts.
EM nolēma, ka VBI lēmums ir pamatots, un atstāja to spēkā. "Trest Oil Co" pārsūdzēja EM lēmumu tiesā.
Sūdzības izskatīšanas gaitā atklājās, ka strīds radies, jo valsts un pašvaldību iestādes dažādi tulko būvniecības likumu normas.
Ģenerālprokuratūra arī pēc preses publikācijām sāka pārbaudi par nelikumīgu būvatļaujas izsniegšanu degvielas uzpildes stacijas būvniecībai Baložu kāpā Berģos.
Pārbaudes laikā noskaidrots, ka Rīgas domes Rīgas pilsētas Būvvalde, Rīgas domes Vides departaments un Valsts meža dienesta Rīgas virsmežniecība nav veikusi visas normatīvajos aktos minētās darbības, kad lēmusi jautājumus par būvprojekta akceptu un būvniecības atļauju izsniegšanu.
Pēc Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes aprēķiniem, videi nodarīts kaitējums aptuveni 12 500 latu apjomā.
Ierosināta arī krimināllieta par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Jau ziņots, ka 2005.gada 20.janvārī Administratīvā rajona tiesa atzina, ka uzņēmumam izsniegtā būvatļauja celt DUS Baložu kāpā ir spēkā. Tiesa atcēla Ekonomikas ministrijas (EM) rīkojumu atcelt būvatļauju. Šo lēmumu ministrija apstrīdēja apgabaltiesā.
Pirmās instances tiesa janvārī arī noraidīja "Trest Oil Co" sūdzības par Rīgas domes amatpersonu lēmumiem saistībā ar jaunas būvatļaujas izsniegšanu. Šādu lēmumu tiesa motivēja ar to, ka sākotnēji izsniegtā būvatļauja benzīntanka celtniecībai ir spēkā, tāpēc nav bijis pamata vērtēt Rīgas domes lēmumus šajā lietā.
"Trest Oil Co" sūdzības lietu paredzēts izskatīt apelācijas kārtībā.
LETA jau ziņoja, ka 2004.gada februāra beigās Valsts būvinspekcija (VBI) anulēja "Trest Oil Co" degvielas uzpildes stacijas būvniecībai Baložu kāpā izdoto būvatļauju un norādīja, ka nav ievērotas vispārīgo būvnoteikumu prasības par tehniskā projekta atbilstību Rīgas pilsētas Būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam.
VBI arī norādīja, ka nav izstrādāts gruntsgabala un blakus zemesgabalu Brīvības gatvē sarkano līniju projekts.
EM nolēma, ka VBI lēmums ir pamatots, un atstāja to spēkā. "Trest Oil Co" pārsūdzēja EM lēmumu tiesā.
Sūdzības izskatīšanas gaitā atklājās, ka strīds radies, jo valsts un pašvaldību iestādes dažādi tulko būvniecības likumu normas.
Ģenerālprokuratūra arī pēc preses publikācijām sāka pārbaudi par nelikumīgu būvatļaujas izsniegšanu degvielas uzpildes stacijas būvniecībai Baložu kāpā Berģos.
Pārbaudes laikā noskaidrots, ka Rīgas domes Rīgas pilsētas Būvvalde, Rīgas domes Vides departaments un Valsts meža dienesta Rīgas virsmežniecība nav veikusi visas normatīvajos aktos minētās darbības, kad lēmusi jautājumus par būvprojekta akceptu un būvniecības atļauju izsniegšanu.
Pēc Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes aprēķiniem, videi nodarīts kaitējums aptuveni 12 500 latu apjomā.
Ierosināta arī krimināllieta par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
