"Vidējais aritmētiskais" ģeotermālā siltumsūkņa projekts: kāds tas ir un cik tas izmaksā?
"Vidējā aritmētiskā" Latvijas siltumsūkņa uzstādīšanas projekta raksturlielumi ir sekojoši: siltumsūknis tiek uzstādīts divstāvu privātmājā Pierīgā (kvadratūra – 200-250m2), mājai ir neapkurināma garāža un pagraba telpa, kurā parasti tiek novietota siltumsūkņa iekārta un izbūvēts siltuma mezgls.
| "Vidējais
aritmētiskais" ģeotermālā siltumsūkņa projekts: kāds tas ir un cik tas
izmaksā? |
|
|
Šis objekts siltumsūkņa ierīkošanas līguma slēgšanas laikā ir tikko pabeigta jaunbūve vai arī ēka, kas vēl ir būvniecības stadijā. Parasti ēka atrodas uz 1200-1800m2 liela zemes gabala, tādējādi nav problēmu ar horizontālā kolektora un citu inženiertehnisko komunikāciju ieguldīšanu. Tā kā vidējais Latvijas siltumsūkņa pasūtītājs izvēlas horizontālo silumsūkņa kontūras ieguldījuma veidu, šim mērķim jārezervē ap 450 - 600m2 liels zemes gabals, jeb vidēji trešā daļa no kopējās piemājas zemes platības. "Vidējā aritmētiskā" šobrīd Latvijā uzstādāmā siltumsūkņa jauda ir 12-14kW. Parasti ēkai, kurā tiek uzstādīts siltumsūknis, 3 fāzu/25 ampēru elektrības pieslēgums. Vidējais iltumsūkņa uzstādītājs pieder pie "pārtikušā vidusslāņa" – tas ir ģimenes cilvēks ar 1 līdz 3 bērniem, kas veic mājokļa būvniecību uz hipotekārā kredīta līdzekļu rēķina. 80% gadījumu vidusmēra klients izvēlas kombinēto ēkas iekšējā apsildes loka risinājumu – proti, pirmajā ēkas stāvā tiek ierīkotas siltās (arī ūdens apsildāmās) grīdas, bet otrajā stāvā – uzstādīti radiatori. Vidējā Latvijas siltumsūkņa apkures sistēmas uzstādīšanas izmaksas variē 8000-8500 latu robežās – ja ēkā nepieciešams veidot iekšējo apsildes loku, tad jārēķinās ar apmēram 10 000 latu lieliem izdevumiem (gan siltumsūkņa iekārtas un tās uzstādīšanas izmaksas, gan kolektora ieguldīšana, gan arī iekšējā apsildes loka izveidošana) . Savukārt, ja siltumsūkni paredzēts pieslēgt jau eksistējošam, šāda veida saslēgumam piemērotam apsildes lokam, tad kopējās projekta izmaksas ir ap 8000 latu lielas. Tomēr, jāatceras, ka modernas siltumsūkņu iekārtas kalpo ilgi – to garantijas laiks vien ir 5-10 gadi, un kopējais ekspluatācijas cikls nu jau pārsniedz 25 gadu robežu. Eksistē arī siltumsūkņi, kas uzstādīti pirms 30 un vairāk gadiem (Zviedrijā, piemēram, efektīvi darbojas iekārta, kas uzstādīta 1973. gadā), un tie, pie atbilstošas iekārtu apkopes, efektīvi darbojas vēl šobrīd. Bet šīs iekārtas nav ne tuvu tik modernas kā mūsdienās pieejamās. Neraugoties uz to, ka Latvijā, Baltijas valstīs un C Eiropā kopumā ģeotermālo siltumsūkņu tehnoloģijas plašu ievērību un arī izplatību guvušas tikai aizvadītajos 3-5 gados (šauram speciālistu un interesentu lokam tās gan ir pazīstamas jau 1980.-to gadu beigām), Ziemeļamerikā un Rietumeiropā – arī Skandināvijā, ģeotermālo siltumsūkņu ēra sākās krietni agrāk kā pie mums. Pasaulē pirmā, dokumentāli fiksētā, ģeotermālā siltumsūkņa uzstādīšana un nodošana ekspluatācijā datēta ar 1945. gadu. 1945. gada 1.oktobrī Indianapolisas pilsētas elektroapgādes kompānijas inženiera Roberta Vēbera mājā darbu sāka diezgan primitīva, tomēr tiem laikiem gana jaudīga siltumsūkņa iekārta ar 2,2 kW kompresoru. Pēc 2 gadiem – 1947. gadā, siltumtehniskas inženieris Kemlers aprakstīja visas siltumsūkņu konfigurācijas (pēc kontūras ieguldījuma veida), kādas tiek izmantotas arī mūsdienās. Bez tam, viņš atzīmēja arī Sentluisas elektroapgādes kompānijā "Union Electric Co." veiktos kolektora ieguldīšanas veidu salīdzinošos pētījumus (tika salīdzināta U-veida kolektora un kolektora-spirāles ieguldīšanas siltumatdeves parametri). Laika posmā no 1948.-1950. gadam Filadelfijā tika uzstādītas divas ģeotermālo siltumsūkņu iekārtas ar Crysler 5 cilindru kompresoriem un ļoti komplicētu elektropneimatisko iekārtu vadības sistēmu. Visai drīz šo vadības iekārtu nācās atslēgt, tomēr tehniskajā literatūrā tā iemūžināta kā pirmais ģeotermālo siltumsūkņu "inteliģentās vadības protokola" izveides mēģinājums. Šīs abas siltumsūkņa sistēmas izrādījās darboties spējīgas arī bargajā 1949./50. gada ziemā, kad vidējā gaisa temperatūra Filadelfijā vairākas nedēļas bija zem -100C. Pirmā eksperimentālā ģeotermālā siltumsūkņa iekārta Kanādā uzstādīta Toronto universitātē 1949. gadā un iedarbināta šī paša gada 25. oktobrī. Šī iekārta veiksmīgi darbojusies gandrīz 20 gadus. Savukārt, pirmās siltumsūkņu iekārtas Eiropā – ģeotermālie siltumsūkņi – gruntsūdeņu siltuma izmantotāji, un siltumsūkņi ar horizontāli ieguldītu kontūru, parādījās 1970. – to gadu sākumā; siltumsūkņi ar dziļurbumā ievietotu kolektoru savu nišu iekaroja krietni vēlāk – tikai 1980. – to gadu sākumā un vidū. Interesants ir arī fakts, ka "siltumsukņi – vectētiņi" darbojas ne tikai svešās zemēs – tādi ir arī Latvijā. Tā Latvijā vecākais zināmais siltumsūknis ("Thermia" 10 kW jaudas iekārta ar 500 metru zemes kolektoru) tika uzstādīta Līvānu tipa mājā Piņķos 1983.gadā un darbojies līdz 2006. gadam. Šobrīd savu laiku nokalpojusī iekārta ir demontēta. |
|
Uzrakstiet
komentāru...