Vides aktīvisti: valsts institūcijām būtu jāizsniedz atļaujas apbūvei aizsargjoslās
Valsts institūcijām, nevis pašvaldībām, būtu jāsniedz galīgais lēmums par būvatļaujas izsniegšanu celtniecībai aizsargjoslu teritorijā, šādu viedokli šodien preses konferencē par kāpu apbūves likumību pauda sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Diāna Kurpniece.
Valsts institūcijām, nevis pašvaldībām, būtu jāsniedz galīgais lēmums par būvatļaujas izsniegšanu celtniecībai aizsargjoslu teritorijā, šādu viedokli šodien preses konferencē par kāpu apbūves likumību pauda sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Diāna Kurpniece.
Pašlaik pašvaldībām ir lielas pilnvaras, izsniedzot būvatļaujas apbūvei aizsargjoslās. Neviena cita institūcija, izņemot pašu pašvaldību, kura izdevusi atļauju, nevar ietekmēt pieņemto lēmumu. Valsts institūcijas objektīvāk par pašvaldībām varētu izvērtēt, vai atļaut būvniecību aizsargjoslās, tā apturot pašlaik notiekošo straujo kāpu apbūvi, sacīja Kurpniece.
Kā teica Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidents Jānis Matulis, kāpu apsekošanas rezultāti liecina par iespējamiem likuma pārkāpumiem, atļaujot būvniecību Jūrmalā un Lapmežciemā. Organizācijas lūgs prokuratūru novērtēt piecus gadījumus Jūrmalā un piecus - Lapmežciemā, kad apdraudēta kāpu josla.
Organizācijas lūgs prokuratūru izvērtēt 30 hektāru zemes iznomāšanu SIA "Vaivari" atpūtas kompleksa celtniecībai Vaivaros, SIA "Adler" ieceri uzcelt mūri Bulduros netālu no bijušā restorāna "Jūras pērle", paredzēto viesnīcas būvi Dubultos Pils ielā 1, par patvaļīgu būvniecību un autostāvvietas izveidošanu, un SIA "Linstow Baltic" paredzēto kāpu apbūvi Bulduros.
Lūgs arī izvērtēt vairāku privātmāju celtniecību Lapmežciemā, kur iecerētās un esošās jaunbūves atrodas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, kas nav saskaņots ar parka administrāciju.
Organizācijas "Koalīcija par tīru Baltiju" izpilddirektore Dace Dravniece pauda, ka nākotnē, ja turpināsies kāpu apbūve, Latvijai starptautisko vienošanos par dabas aizsardzību pārkāpšanas dēļ būs jāmaksā lielas soda naudas, līdzīgi kā savulaik vairākas Eiropas Savienības Baltijas jūras piekrastes valstis maksājušas sodus par pieļauto kāpu apbūvi. Tādējādi dažu bezatbildīgu ierēdņu un deputātu lēmumu dēļ cietīs nodokļu maksātāji, norādīja Dravniece.
Pašlaik organizācijas konsultējas ar juristiem par prasības iesniegšanu tiesā, par atklātajiem pārkāpumiem kāpu apbūvē, sacīja Kurpniece. Kā sacīja Matulis, tiek izskatītas iespējas tiesā vērsties pret atsevišķiem pašvaldību vadītājiem, kuri varētu būt atbildīgi par būvniecības atļaušanu kāpās. Iegūtie materiāli liecina par pašvaldības pārkāpumiem Saulkrastu un Lapmežciema kāpās.
Apsekošanas gaitā iegūtā informācija tiks nosūtīta Ministru prezidentam Einaram Repšem, ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei un Latvijas Zilo karogu Nacionālās žūrijas priekšsēdētājam un vides ministram Raimondam Vējonim.
Kāpu apsekošanu, kas notika 4.februārī un 5.februārī, rīkoja VAK, "Delna" un "Koalīcija par tīru Baltiju".
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
Pašlaik pašvaldībām ir lielas pilnvaras, izsniedzot būvatļaujas apbūvei aizsargjoslās. Neviena cita institūcija, izņemot pašu pašvaldību, kura izdevusi atļauju, nevar ietekmēt pieņemto lēmumu. Valsts institūcijas objektīvāk par pašvaldībām varētu izvērtēt, vai atļaut būvniecību aizsargjoslās, tā apturot pašlaik notiekošo straujo kāpu apbūvi, sacīja Kurpniece.
Kā teica Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidents Jānis Matulis, kāpu apsekošanas rezultāti liecina par iespējamiem likuma pārkāpumiem, atļaujot būvniecību Jūrmalā un Lapmežciemā. Organizācijas lūgs prokuratūru novērtēt piecus gadījumus Jūrmalā un piecus - Lapmežciemā, kad apdraudēta kāpu josla.
Organizācijas lūgs prokuratūru izvērtēt 30 hektāru zemes iznomāšanu SIA "Vaivari" atpūtas kompleksa celtniecībai Vaivaros, SIA "Adler" ieceri uzcelt mūri Bulduros netālu no bijušā restorāna "Jūras pērle", paredzēto viesnīcas būvi Dubultos Pils ielā 1, par patvaļīgu būvniecību un autostāvvietas izveidošanu, un SIA "Linstow Baltic" paredzēto kāpu apbūvi Bulduros.
Lūgs arī izvērtēt vairāku privātmāju celtniecību Lapmežciemā, kur iecerētās un esošās jaunbūves atrodas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, kas nav saskaņots ar parka administrāciju.
Organizācijas "Koalīcija par tīru Baltiju" izpilddirektore Dace Dravniece pauda, ka nākotnē, ja turpināsies kāpu apbūve, Latvijai starptautisko vienošanos par dabas aizsardzību pārkāpšanas dēļ būs jāmaksā lielas soda naudas, līdzīgi kā savulaik vairākas Eiropas Savienības Baltijas jūras piekrastes valstis maksājušas sodus par pieļauto kāpu apbūvi. Tādējādi dažu bezatbildīgu ierēdņu un deputātu lēmumu dēļ cietīs nodokļu maksātāji, norādīja Dravniece.
Pašlaik organizācijas konsultējas ar juristiem par prasības iesniegšanu tiesā, par atklātajiem pārkāpumiem kāpu apbūvē, sacīja Kurpniece. Kā sacīja Matulis, tiek izskatītas iespējas tiesā vērsties pret atsevišķiem pašvaldību vadītājiem, kuri varētu būt atbildīgi par būvniecības atļaušanu kāpās. Iegūtie materiāli liecina par pašvaldības pārkāpumiem Saulkrastu un Lapmežciema kāpās.
Apsekošanas gaitā iegūtā informācija tiks nosūtīta Ministru prezidentam Einaram Repšem, ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei un Latvijas Zilo karogu Nacionālās žūrijas priekšsēdētājam un vides ministram Raimondam Vējonim.
Kāpu apsekošanu, kas notika 4.februārī un 5.februārī, rīkoja VAK, "Delna" un "Koalīcija par tīru Baltiju".
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
