Vides komiteja neiebilst pret pieminekļa Kalpakam uzstādīšanu Esplanādē
Rīgas domes Vides komiteja šodien nolēma neiebilst pret pieminekļa pirmajam Latvijas armijas virspavēlniekam pulkvedim Oskaram Kalpakam uzstādīšanu Esplanādē.
Rīgas domes Vides komiteja šodien nolēma neiebilst pret pieminekļa pirmajam Latvijas armijas virspavēlniekam pulkvedim Oskaram Kalpakam uzstādīšanu Esplanādē.
Kā ziņots, Rīgas domes Vides departaments deputātiem sagatavotajos materiālos norādīja, ka pieminekļa uzstādīšana parkā, kurā pagaidām nav veikta rekonstrukcija, šobrīd būtu priekšlaicīga.
NATO integrācijas izpildsekretārs brigādes ģenerālis Raimonds Graube komitejas sēdē uzsvēra, ka Esplanāde pieminekļa uzstādīšanai izvēlēta tāpēc, ka tā atrodas netālu no Aizsardzības ministrijas. Viņš norādīja, ka kopā ar pieminekli ir paredzēts izbūvēt nelielu laukumu, kur ārvalstu aizsardzības ministru vizīšu laikā varētu notikt militāro orķestru priekšnesumi un goda rotas parādes.
Graube teica, ka pieminekli paredzēts uzstādīt 2005.gadā.
"Barklaja de Tolli piemineklim ir vajadzīgs emocionālais pretspars. Par tādu varētu kļūt piemineklis pirmajam Latvijas komandierim Oskaram Kalpakam," sacīja Graube.
Savukārt Vides departamenta pārstāve uzsvēra, ka piemineklim varētu atrast citu vietu, jo citādi Esplanādē veidotos "dīvaina situācija, kad katrā parka stūrī atrastos pa piemineklim".
Rīgas domnieks Normunds Ozoliņš ("Cita politika") atzina, ka neiebilst pret pieminekli Kalpakam, taču Esplanāde tam nebūtu piemērotākā vieta. Viņš norādīja, ka Esplanāde var kļūt par "militāristu parku".
Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) atzīmēja, ka balsos "par" pieminekļa uzstādīšanu, taču ar nožēlu. Domnieks uzsvēra, ka pēdējā laikā tiek vākta nauda vairākiem pieminekļiem, taču Rīgā joprojām nav izveidots neviens parks.
Vides komitejas priekšsēdētājs Valdis Kalnozols (ZZS) teica, ka pieminekļa uzstādīšana Kalpakam būtu atbalstāma, ja tas varētu celt valsts patriotismu Latvijas sabiedrībā.
Kā ziņots, 2002.gadā Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja pieminekļa uzstādīšanu Kalpakam Esplanādē, Elizabetes ielas pusē, iepretim Aizsardzības ministrijas ēkai. Šo ieceri atbalstīja arī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK).
Oskars Kalpaks dzimis 1882.gada 6.janvārī Meirānu pagasta Liepsalās. 1905.gadā iestājies Irkutskas junkerskolā, kuru beidzis 1908.gadā kā podporučiks. Pirmā pasaules kara laikā Kalpaks dienēja 183.kājnieku pulkā, izcēlās ar pārgalvīgu varonību Galīcijā, komandēja bataljonu. 1917.gada 19.septembrī viņam tika piešķirta apakšpulkveža dienesta pakāpe, pēc revolūcijas Kalpaks tika ievēlēts par pulka komandieri.
Andrejs Karpovičs LETA
Copyright © LETA
Kā ziņots, Rīgas domes Vides departaments deputātiem sagatavotajos materiālos norādīja, ka pieminekļa uzstādīšana parkā, kurā pagaidām nav veikta rekonstrukcija, šobrīd būtu priekšlaicīga.
NATO integrācijas izpildsekretārs brigādes ģenerālis Raimonds Graube komitejas sēdē uzsvēra, ka Esplanāde pieminekļa uzstādīšanai izvēlēta tāpēc, ka tā atrodas netālu no Aizsardzības ministrijas. Viņš norādīja, ka kopā ar pieminekli ir paredzēts izbūvēt nelielu laukumu, kur ārvalstu aizsardzības ministru vizīšu laikā varētu notikt militāro orķestru priekšnesumi un goda rotas parādes.
Graube teica, ka pieminekli paredzēts uzstādīt 2005.gadā.
"Barklaja de Tolli piemineklim ir vajadzīgs emocionālais pretspars. Par tādu varētu kļūt piemineklis pirmajam Latvijas komandierim Oskaram Kalpakam," sacīja Graube.
Savukārt Vides departamenta pārstāve uzsvēra, ka piemineklim varētu atrast citu vietu, jo citādi Esplanādē veidotos "dīvaina situācija, kad katrā parka stūrī atrastos pa piemineklim".
Rīgas domnieks Normunds Ozoliņš ("Cita politika") atzina, ka neiebilst pret pieminekli Kalpakam, taču Esplanāde tam nebūtu piemērotākā vieta. Viņš norādīja, ka Esplanāde var kļūt par "militāristu parku".
Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) atzīmēja, ka balsos "par" pieminekļa uzstādīšanu, taču ar nožēlu. Domnieks uzsvēra, ka pēdējā laikā tiek vākta nauda vairākiem pieminekļiem, taču Rīgā joprojām nav izveidots neviens parks.
Vides komitejas priekšsēdētājs Valdis Kalnozols (ZZS) teica, ka pieminekļa uzstādīšana Kalpakam būtu atbalstāma, ja tas varētu celt valsts patriotismu Latvijas sabiedrībā.
Kā ziņots, 2002.gadā Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja pieminekļa uzstādīšanu Kalpakam Esplanādē, Elizabetes ielas pusē, iepretim Aizsardzības ministrijas ēkai. Šo ieceri atbalstīja arī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK).
Oskars Kalpaks dzimis 1882.gada 6.janvārī Meirānu pagasta Liepsalās. 1905.gadā iestājies Irkutskas junkerskolā, kuru beidzis 1908.gadā kā podporučiks. Pirmā pasaules kara laikā Kalpaks dienēja 183.kājnieku pulkā, izcēlās ar pārgalvīgu varonību Galīcijā, komandēja bataljonu. 1917.gada 19.septembrī viņam tika piešķirta apakšpulkveža dienesta pakāpe, pēc revolūcijas Kalpaks tika ievēlēts par pulka komandieri.
Andrejs Karpovičs LETA
Copyright © LETA