Viedokļu foruma "Kustība" dalībnieki interesējas par plānotajiem maģistrālajiem autoceļiem un sabiedriskā transporta attīstību pilsētā
Rīgas attīstības plāna sabiedriskās apspriešanas ietvaros šonedēļ organizētajā viedokļu forumā "Kustība" dalībnieki galvenokārt interesējās par plānotajām jaunajām pilsētas maģistrālēm, kā arī jautājumiem, kas skar sabiedrisko transportu, tostarp pasažieru dzelzceļu un ūdens transportu
Rīgas attīstības plāna sabiedriskās apspriešanas ietvaros šonedēļ organizētajā viedokļu forumā "Kustība" dalībnieki galvenokārt interesējās par plānotajām jaunajām pilsētas maģistrālēm, kā arī jautājumiem, kas skar sabiedrisko transportu, tostarp pasažieru dzelzceļu un ūdens transportu.
Forumā piedalījās vairāk, nekā 50 cilvēki, kuru vidū bija gan transporta nozares speciālisti, gan uzņēmēji, gan arī iedzīvotāji.
Klātesošie interesējās par iespējām paredzēt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus pilsētas teritorijā, kā arī attīstīt ūdens transportu – kuģīti no Vecrīgas uz Vecmīlgrāvi. Pilsētas attīstības departamenta speciālisti skaidroja, ka pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu atšķirībā no autobusiem vai cita veida sabiedriskā transporta ir nepieciešama daudz lielāka pasažieru plūsma, lai tie būtu rentabli, tomēr šāda iespēja attīstības plānā ir iekļauta.
Arī kuģīšu maršruti pa Daugavu ir plānā paredzēti, tomēr tā nav pašvaldības prioritāte, tādēļ šajā jomā pēc pašvaldības speciālistu domām varētu darboties kāds privātais investors.
Foruma dalībnieki interesējās arī par autoostu – vai tā paliks pilsētas centrā, vai arī citos Rīgas rajonos tiks paredzētas autoostas "filiāles". Speciālisti skaidroja, ka centra autoosta tiks atvēlēta starptautiskajiem un tālsatiksmes reisiem, bet reģionālo autobusu un maršruta taksometru reisu apkalpošanai tiks paredzētas jaunas novietnes Rūpniecības preču tirgus vietā, Torņakalna stacijas un Skanstes ielas apkaimē.
Daudz tika runāts arī par sabiedrisko transportu, kurš sastrēguma vietās apgrūtina ielas, tādēļ tika izteikts priekšlikums veidot t.s. kabatas ar pieturvietām, piemēram, Kr.Valdemāra ielā, Raiņa bulvārī un citur, tomēr speciālisti norādīja, ka to neļauj inženierkomunikāciju īpašnieki. Savukārt stāvvietu likvidēšanu, piemēram, Merķeļa ielā apturējusi zemju īpašnieku vēršanās tiesā pret Satiksmes departamentu, kas vēlējās šo ielas daļu atvēlēt autotransportam.
Klātesošie interesējās arī par citām teritorijām, kas bieži vien tiek atvēlētas autostāvvietām, tomēr speciālisti norādīja, ka pēdējā laikā šī tendence samazinās, jo zemju īpašniekiem autostāvvietu uzturēšana nav tik izdevīga, cik apbūve. Šī tendence rada draudus padomju laikos celtajos mikrorajonos, kur autostāvvietas netika paredzētas un tagad šīs iespējas samazinās vēl vairāk. Viens no risinājumiem ir plānā paredzētās tehniskās apbūves teritorijas, kur veidot vietējas nozīmes daudzstāvu autostāvvietas.
Interese tika izrādīta arī par iespējām Rīgā vairāk veidot divu līmeņu gājēju pārejas, it īpaši vietās, kur pašlaik ir ļoti liela gājēju plūsma (Merķeļa ielas pāreja uz Centrālo staciju) vai ielu šķērsošanu apgrūtina lielā autotransporta satiksme (11.novembra krastmala). Speciālisti atzīmēja, ka pēc lielo maģistrālo šķērsojumu uzbūvēšanas paredzēts samazināt autotransporta plūsmu 13.janvāra ielā un 11.novembra krastmalā, kas varētu atvieglot gājēju kustību un uzlabot cilvēku piekļūšanu Daugavas malai.
Forumā pilsētplānotājiem tika izteikta arī pateicība no velobraucējiem par veloceliņu paredzēšanu pilsētas attīstības plānā.
Rīgas pilsētas attīstības plāna 2006. – 2018.gadam 2.redakcijas un Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 18.oktobrim. Šobrīd par Rīgas teritorijas plānojumu ir saņemtas aptuveni 280 anketas, no tām 125 ir par dārziņu problemātiku. Ir priekšlikumi par jauniem tramvaju maršrutiem, iedzīvotāji lūdz mainīt zemes izmantošanas mērķi saviem zemes gabaliem, kā arī rosina celt vairāk daudzstāvu ēku, sakārtot veloceliņu sistēmu u.c. Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānojumu saņemtas aptuveni 35 anketas. Visvairāk iedzīvotāji atbalsta zaļumu saglabāšanu Rīgas vēsturiskā centrā. Jāpiebilst, ka šī ir 3. redakcija Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānam, tādēļ nav prognozējams liels iesniegumu skaits. Par Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu uz doto brīdi ir saņemtas 4 anketas.
Pēdējais viedokļu forums "Vide", kurā tiks pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar apkārtējo vidi, sadzīves un darba vidi, kā arī atpūtas iespējām, notiks piektdien, 7.oktobrī pulksten 15:00 Rātsnamā, 508.telpā.
Sabiedriskās apspriešanas laikā ikviens ir aicināts apmeklēt Rātsnamu un iepazīties ar izstādes materiāliem, izsakot savu viedokli speciāli sagatavotās anketās. Interesentiem ir iespējams arī trīs dienas nedēļā – pirmdienās no 14:00 – 19:00, bet trešdienās, ceturtdienās no 14:00 – 17:00 izstādē uzdot savus jautājumus Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem. Pilsētas attīstības plānojumu jaunās redakcijas ir pieejamas arī internetā www.riga.lv/rap.
Forumā piedalījās vairāk, nekā 50 cilvēki, kuru vidū bija gan transporta nozares speciālisti, gan uzņēmēji, gan arī iedzīvotāji.
Klātesošie interesējās par iespējām paredzēt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus pilsētas teritorijā, kā arī attīstīt ūdens transportu – kuģīti no Vecrīgas uz Vecmīlgrāvi. Pilsētas attīstības departamenta speciālisti skaidroja, ka pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu atšķirībā no autobusiem vai cita veida sabiedriskā transporta ir nepieciešama daudz lielāka pasažieru plūsma, lai tie būtu rentabli, tomēr šāda iespēja attīstības plānā ir iekļauta.
Arī kuģīšu maršruti pa Daugavu ir plānā paredzēti, tomēr tā nav pašvaldības prioritāte, tādēļ šajā jomā pēc pašvaldības speciālistu domām varētu darboties kāds privātais investors.
Foruma dalībnieki interesējās arī par autoostu – vai tā paliks pilsētas centrā, vai arī citos Rīgas rajonos tiks paredzētas autoostas "filiāles". Speciālisti skaidroja, ka centra autoosta tiks atvēlēta starptautiskajiem un tālsatiksmes reisiem, bet reģionālo autobusu un maršruta taksometru reisu apkalpošanai tiks paredzētas jaunas novietnes Rūpniecības preču tirgus vietā, Torņakalna stacijas un Skanstes ielas apkaimē.
Daudz tika runāts arī par sabiedrisko transportu, kurš sastrēguma vietās apgrūtina ielas, tādēļ tika izteikts priekšlikums veidot t.s. kabatas ar pieturvietām, piemēram, Kr.Valdemāra ielā, Raiņa bulvārī un citur, tomēr speciālisti norādīja, ka to neļauj inženierkomunikāciju īpašnieki. Savukārt stāvvietu likvidēšanu, piemēram, Merķeļa ielā apturējusi zemju īpašnieku vēršanās tiesā pret Satiksmes departamentu, kas vēlējās šo ielas daļu atvēlēt autotransportam.
Klātesošie interesējās arī par citām teritorijām, kas bieži vien tiek atvēlētas autostāvvietām, tomēr speciālisti norādīja, ka pēdējā laikā šī tendence samazinās, jo zemju īpašniekiem autostāvvietu uzturēšana nav tik izdevīga, cik apbūve. Šī tendence rada draudus padomju laikos celtajos mikrorajonos, kur autostāvvietas netika paredzētas un tagad šīs iespējas samazinās vēl vairāk. Viens no risinājumiem ir plānā paredzētās tehniskās apbūves teritorijas, kur veidot vietējas nozīmes daudzstāvu autostāvvietas.
Interese tika izrādīta arī par iespējām Rīgā vairāk veidot divu līmeņu gājēju pārejas, it īpaši vietās, kur pašlaik ir ļoti liela gājēju plūsma (Merķeļa ielas pāreja uz Centrālo staciju) vai ielu šķērsošanu apgrūtina lielā autotransporta satiksme (11.novembra krastmala). Speciālisti atzīmēja, ka pēc lielo maģistrālo šķērsojumu uzbūvēšanas paredzēts samazināt autotransporta plūsmu 13.janvāra ielā un 11.novembra krastmalā, kas varētu atvieglot gājēju kustību un uzlabot cilvēku piekļūšanu Daugavas malai.
Forumā pilsētplānotājiem tika izteikta arī pateicība no velobraucējiem par veloceliņu paredzēšanu pilsētas attīstības plānā.
Rīgas pilsētas attīstības plāna 2006. – 2018.gadam 2.redakcijas un Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 18.oktobrim. Šobrīd par Rīgas teritorijas plānojumu ir saņemtas aptuveni 280 anketas, no tām 125 ir par dārziņu problemātiku. Ir priekšlikumi par jauniem tramvaju maršrutiem, iedzīvotāji lūdz mainīt zemes izmantošanas mērķi saviem zemes gabaliem, kā arī rosina celt vairāk daudzstāvu ēku, sakārtot veloceliņu sistēmu u.c. Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānojumu saņemtas aptuveni 35 anketas. Visvairāk iedzīvotāji atbalsta zaļumu saglabāšanu Rīgas vēsturiskā centrā. Jāpiebilst, ka šī ir 3. redakcija Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānam, tādēļ nav prognozējams liels iesniegumu skaits. Par Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu uz doto brīdi ir saņemtas 4 anketas.
Pēdējais viedokļu forums "Vide", kurā tiks pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar apkārtējo vidi, sadzīves un darba vidi, kā arī atpūtas iespējām, notiks piektdien, 7.oktobrī pulksten 15:00 Rātsnamā, 508.telpā.
Sabiedriskās apspriešanas laikā ikviens ir aicināts apmeklēt Rātsnamu un iepazīties ar izstādes materiāliem, izsakot savu viedokli speciāli sagatavotās anketās. Interesentiem ir iespējams arī trīs dienas nedēļā – pirmdienās no 14:00 – 19:00, bet trešdienās, ceturtdienās no 14:00 – 17:00 izstādē uzdot savus jautājumus Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem. Pilsētas attīstības plānojumu jaunās redakcijas ir pieejamas arī internetā www.riga.lv/rap.