Vienkāršos būvniecību regulējošo likumdošanu
Lai vienkāršotu būvniecību regulējošo likumdošanu, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai vispārīgo būvnoteikumu grozījumus.
Lai vienkāršotu būvniecību regulējošo likumdošanu, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai vispārīgo būvnoteikumu grozījumus, aģentūru LETA informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Ministrija izstrādājusi vairākus grozījumus, lai būvniecība Latvijā kļūtu drošāka un mazāk laikietilpīga, kā arī lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus būvniecības norisē.
Līdzšinējie noteikumi tiks papildināti ar jaunu būvniecības procesa formu - apvienoto projektēšanu un būvdarbiem.
Apvienotā projektēšana un būvdarbi ļaus projektēšanu un būvdarbus veikt divos posmos, projektēšanu veikt līdztekus būvdarbiem. Jaunā būvniecības forma, kuru piedāvā kā alternatīvu risinājumu pašreizējai būvprojektēšanas un būvdarbu kārtībai, ļauj izstrādāt būvprojektu nulles ciklam un izvērsto skiču projektu objektam, kā arī saņemt būvatļauju pēc izvērstā skiču projekta akceptēšanas būvvaldē.
Šāda kārtība ļaus vēl būvniecības gaitā turpināt projektēšanu un bez saskaņošanas veikt mazāk būtiskās izmaiņas, kas neietekmēs ēkas ārējo izskatu. Izvēli par būvniecības formu būs tiesīgs veikt pasūtītājs, kurš vienosies ar atbildīgo projektētāju un būvuzņēmēju, skaidroja EM.
Ministrija prognozēja, ka apvienotā projektēšana un būvdarbi samazinās būvniecības termiņus.
Jaunais noteikumu projekts precizē būvju nojaukšanas kārtību un nosaka prasības un kārtību būvniecības radīto seku novēršanai.
Turpmāk pašvaldība varēs pieņemt lēmumu ne tikai par nelikumīgas būves nojaukšanu, bet arī par būvniecības radīto seku novēršanu, piemēram, iepriekšējā vides stāvokļa atjaunošanu. Tādā gadījumā pašvaldībai savā lēmumā būs jānorāda būvniecības radītās sekas, to novēršanas pamatojums, veicamie darbi un termiņi. Pašvaldībai savā lēmumā jānorāda arī kompensācija, kuru noteiks saskaņā ar videi nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību.
Paredzēts, ka, pašvaldībai pieņemot lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu, pasūtītājam būvvaldē būs jāiesniedz būves nojaukšanas iesniegums - uzskaites karte un nojaukšanas projekts.
Ja pasūtītājs nepildīs pašvaldības lēmumu, pašvaldība būs tiesīga veikt visas lēmumā norādītās darbības, lai novērstu būvniecības radītās sekas, bet pasūtītājam būs jāsedz izdevumi par būvniecības radīto seku novēršanu.
Grozot vispārīgos būvnoteikumus, tiks ieviests arī vienas pieturas aģentūras princips attiecībā uz tehnisko noteikumu izsniegšanas kārtību.
Būvvalde izsniegs plānošanas un arhitektūras uzdevumu kopā ar tehniskajiem noteikumiem, īpašajiem noteikumiem un citiem būvprojektēšanai nepieciešamajiem dokumentiem.
Līdz šim pasūtītājām tehniskie noteikumi bija jāsaņem no tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējiem. Turpmāk vienīgi sabiedriski nozīmīgām būvēm būvvalde varēs izvirzīt prasību saņemt tehniskos noteikumus no tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējiem.
Jaunā tehnisko noteikumu izsniegšanas kārtība stāsies spēkā 2007.gada 1.decembrī.
Izstrādātie grozījumi paredzēs iestrādāt ugunsdrošības prasības jau būvprojektēšanas stadijā, noteiks ugunsdrošības pasākuma pārskatu kā tehniskā projekta sastāvdaļu, norādīja EM.
Grozījumi vispārīgajos būvnoteikumos vēl jāpieņem valdībai.
Ministrija izstrādājusi vairākus grozījumus, lai būvniecība Latvijā kļūtu drošāka un mazāk laikietilpīga, kā arī lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus būvniecības norisē.
Līdzšinējie noteikumi tiks papildināti ar jaunu būvniecības procesa formu - apvienoto projektēšanu un būvdarbiem.
Apvienotā projektēšana un būvdarbi ļaus projektēšanu un būvdarbus veikt divos posmos, projektēšanu veikt līdztekus būvdarbiem. Jaunā būvniecības forma, kuru piedāvā kā alternatīvu risinājumu pašreizējai būvprojektēšanas un būvdarbu kārtībai, ļauj izstrādāt būvprojektu nulles ciklam un izvērsto skiču projektu objektam, kā arī saņemt būvatļauju pēc izvērstā skiču projekta akceptēšanas būvvaldē.
Šāda kārtība ļaus vēl būvniecības gaitā turpināt projektēšanu un bez saskaņošanas veikt mazāk būtiskās izmaiņas, kas neietekmēs ēkas ārējo izskatu. Izvēli par būvniecības formu būs tiesīgs veikt pasūtītājs, kurš vienosies ar atbildīgo projektētāju un būvuzņēmēju, skaidroja EM.
Ministrija prognozēja, ka apvienotā projektēšana un būvdarbi samazinās būvniecības termiņus.
Jaunais noteikumu projekts precizē būvju nojaukšanas kārtību un nosaka prasības un kārtību būvniecības radīto seku novēršanai.
Turpmāk pašvaldība varēs pieņemt lēmumu ne tikai par nelikumīgas būves nojaukšanu, bet arī par būvniecības radīto seku novēršanu, piemēram, iepriekšējā vides stāvokļa atjaunošanu. Tādā gadījumā pašvaldībai savā lēmumā būs jānorāda būvniecības radītās sekas, to novēršanas pamatojums, veicamie darbi un termiņi. Pašvaldībai savā lēmumā jānorāda arī kompensācija, kuru noteiks saskaņā ar videi nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību.
Paredzēts, ka, pašvaldībai pieņemot lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu, pasūtītājam būvvaldē būs jāiesniedz būves nojaukšanas iesniegums - uzskaites karte un nojaukšanas projekts.
Ja pasūtītājs nepildīs pašvaldības lēmumu, pašvaldība būs tiesīga veikt visas lēmumā norādītās darbības, lai novērstu būvniecības radītās sekas, bet pasūtītājam būs jāsedz izdevumi par būvniecības radīto seku novēršanu.
Grozot vispārīgos būvnoteikumus, tiks ieviests arī vienas pieturas aģentūras princips attiecībā uz tehnisko noteikumu izsniegšanas kārtību.
Būvvalde izsniegs plānošanas un arhitektūras uzdevumu kopā ar tehniskajiem noteikumiem, īpašajiem noteikumiem un citiem būvprojektēšanai nepieciešamajiem dokumentiem.
Līdz šim pasūtītājām tehniskie noteikumi bija jāsaņem no tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējiem. Turpmāk vienīgi sabiedriski nozīmīgām būvēm būvvalde varēs izvirzīt prasību saņemt tehniskos noteikumus no tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējiem.
Jaunā tehnisko noteikumu izsniegšanas kārtība stāsies spēkā 2007.gada 1.decembrī.
Izstrādātie grozījumi paredzēs iestrādāt ugunsdrošības prasības jau būvprojektēšanas stadijā, noteiks ugunsdrošības pasākuma pārskatu kā tehniskā projekta sastāvdaļu, norādīja EM.
Grozījumi vispārīgajos būvnoteikumos vēl jāpieņem valdībai.
