Vienmēr ir iespējams noteikt atbildīgo

Foto: Vienmēr ir iespējams noteikt atbildīgo; autors: Vienmēr ir iespējams noteikt atbildīgo

Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta konsultante Anita Liepa:
Lēmumu par būvniecību attiecīgajā teritorijā pieņem pašvaldības amatpersonas( izskata būvniecības ieceri, izsniedz arhitektūras plānošanas uzdevumu, kurā izvirzīti tehniskie un īpašie noteikumi, akceptē būvprojektu un izdod būvatļauju), pamatojoties uz teritorijas un detālo plānojumu.

To, ka dzīvojamai mājai pēc nodošanas ekspluatācijā ir jābūt drošai, nosaka gan Būvniecības likums, gan citi normatīvie akti. Būvniecības likuma 3. pantā teikts: "Būve projektējama un būvējama tā, lai nodrošinātu vides arhitektonisko kvalitāti, vides pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu stiprību un stabilitāti, ugunsdrošību, drošību lietošanā, higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi, energoefektivitāti, akustiskās prasības."

Savukārt, Latvijas būvnormatīvs LBN 006-01 "Būtiskas prasības būvēm" sīkāk precizē, ka norādītajām prasībām ir jāatbilst kā pašām būvēm, tā arī to daļām un konstrukcijām gan būvniecības laikā, gan ekspluatācijas apstākļos.

Ievērojot visas Būvniecības likuma un Vispārīgo būvnoteikumu prasības, katrā būvniecības procesa stadijā ir iespēja noteikt atbildīgo. Piemēram, projektētājs ir atbildīgs par izstrādātā projekta atbilstību normatīvo aktu prasībām, attiecīgi ir noteikta arī būvuzrauga atbildība un, protams, arī būvētāju atbildība. Būvatļauja tiek izsniegta tikai tad, ja būvprojekts ir akceptēts, savukārt būvatļaujā tiek ierakstīts kā būvuzņēmējs, tā arī būvuzraugs. Nodarboties ar uzņēmējdarbību būvniecībā var tikai tad, ja būvfirmai ir licence un atbilstoši speciālisti ir noteiktā kārtībā sertificēti. Tātad likumīgas būvniecības gadījumā katra atbildība ir nosakāma.
Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

Lai gala rezultāts atbilstu iecerei, savu atzinumu pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā sniedz gan, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, gan Vides veselības centrs u.c.
Būvi pieņem ekspluatācijā tikai tad, ja visi sniegtie atzinumi ir pozitīvi. Tas ir svarīgi, jo pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā, t. i., pēc tam, kad pašvaldība ir apstiprinājusi pieņemšanas aktu, par būvi, arī par tās tehnisko stāvokli atbild tās īpašnieks.

Šobrīd, privatizācijas rezultātā, lielākajai daļai dzīvojamo ēku ir ļoti daudz īpašnieku, - tātad par dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli atbild visi kopā.

Izmainoties īpašuma formai, pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un iespējai saņemt kredītus, notiek intensīva dzīvokļu pārbūve ( rekonstrukcija vai renovācija) daudzīvokļu mājās. To, kā nekustamo īpašumu, nosaka likums "Par dzīvokļu īpašumu" un šim īpašumam piemērojamas arī Civillikuma normas. Dzīvokļa pārbūve veicama saskaņā ar Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto kartību. Veicot dzīvokļu pārbūvi Rīgā, saistoši ir arī Rīgas domes apstiprinātie "Noteikumi par kārtību kādā ir veicama dzīvokļa pārplānošana un renovācija vai rekonstrukcija".

Vispārīgie būvnoteikumi (114. punkts) pieļauj veikt remontdarbus bez būvatļaujas tikai tajos gadījumos, ja netiek nojauktas vai mainītas nesošās konstrukcijas, taču lai konstatētu, vai konstrukcijas ir vai nav nesošas, jabūt sertificēta speciālista atzinumam - tātad jāveic ēkas tehniskā apsekošana.

Pilnīgi nepieļaujama ir patvaļīga sienu nojaukšana, kas rūpnieciski ražotajās lielpaneļu ēkās var beigties ļoti bēdīgi.

Likums "Par dzīvokļa īpašumu" arī šobrīd neparedz patvaļīgu būvniecību dzīvokļa īpašniekam piederošajā atsevišķajā dzīvoklī. Likumā teikts: "Dzīvokļa īpašnieks bez citu dzīvokļu īpa šnieku piekrišanas ir tiesīgs būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārplānot un pārbūvēt savu dzīvokli un tajā esošās komunikāciju daļas, ciktāl tas neskar citu dzīvokļu īpašnieku intereses". Diemžēl praksē notiek citādi. Tāpēc, sagatavojot jaunā Dzīvokļa īpašuma likuma projektu, šajā jautājumā iestrādātas precīzākas normas.