Virsdiriģenti aicina izlemt par Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona rekonstrukciju
Gadu gaitā Lielā Mežaparka estrāde un Daugavas stadions kļuvis par Dziesmu un deju svētku simboliem - norises vietām, kur tradicionāli pulcējas desmitiem tūkstošu dziedātāju, dejotāju un klausītāju.
Latvijas koru virsdiriģenti un deju kolektīvu virsvadītāji nosūtījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP), Rīgas domes priekšsēdētājam Aivaram Aksenokam (JL), kultūras ministrei Helēnai Demakovai (TP) un Saeimai ar aicinājumu tuvākajā laikā izlemt par Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona rekonstrukcijas iespējām.
Virsdiriģenti un deju kolektīvu virsvadītāji norāda, ka Dziesmu un deju svētkiem tradicionāli bijusi liela nozīme Latvijas valstiskuma un nacionālās identitātes veidošanā un stiprināšanā.
Starptautisko atzinību tie guva, kad 2003.gadā 7.novembrī tika iekļauti UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā. Ievērību šī tradīcija guvusi kā ciklisks un nepārtraukts process, kā spilgta tautas radošā gara izpausme, kā līdzeklis tradicionālo vērtību godināšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm, kā jaunrades attīstības veicinātāja.
Gadu gaitā Lielā Mežaparka estrāde un Daugavas stadions kļuvis par Dziesmu un deju svētku simboliem - norises vietām, kur tradicionāli pulcējas desmitiem tūkstošu dziedātāju, dejotāju un klausītāju.
"Līdz 2008.gada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem atlicis nedaudz vairāk nekā viens gads, bet diemžēl joprojām ir aktuāls jautājums par Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona tehnisko stāvokli un iespēju tur rīkot svētku pasākumus," teikts vēstulē.
Latvijas pilsētu un rajonu koru virsdiriģenti un deju kolektīvu virsvadītāji uzskata, ka "ir ļoti svarīgi tuvākajā laikā izlemt par Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona rekonstrukcijas reālajām iespējām, lai optimāli varētu realizēt svētku māksliniecisko koncepciju un lai koncertos varētu piedalīties visi svētku dalībnieki".
Koru virsdiriģenti un deju kolektīvu virsvadītāji aicina Kultūras ministrijas un valsts atbildīgās amatpersonas, Rīgas pilsētas vadību "kopīgi un nekavējoties vienoties par Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona rekonstrukcijas projektu ātrāku izstrādi, lai veiksmīgi noritētu 2008.gada Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki".
Kā ziņots, Demakova paziņojusi, ka Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai šā gada valsts budžetā paredzētos 3,8 miljonus latu Kultūras ministrija nodošot Rīgas domei, kas tuvākajā laikā gatavojas izsludināt starptautisku konkursu, jo divi pašmāju arhitektu konkursi beigušies bez vērā ņemamiem rezultātiem.
Kultūras ministrija neiesaistīšoties starptautiska konkursa organizēšanā, "lai nesāktos partiju ķīviņi un līdzīga situācija kā ar Rīgas koncertzāli". Konkurss jārīko un jāorganizē Rīgas domei pašai, tomēr rekonstrukcijā Kultūras ministrija plāno iesaistīties, piemēram, pieaicināt ekspertus.
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Radzēvičs (TP) 12.janvārī solīja, ka Kultūras ministrija veiks "izpētes darbu par iespējamiem juridiskajiem risinājumiem, lai varētu paātrināt Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju, kas jāsāk pēc iespējas ātrāk".
Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (TP) pauda cerību, ka, vēlreiz pieaicinot pašmāju arhitektu birojus un ārzemju arhitektus, tomēr izdosies gūt realizējamu Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projektu, bet pārbūvi varētu sākt 2009.gadā. Starptautiskais konkurss varētu būt sekmīgs arī tāpēc, ka valsts piešķirtais finansējums dos iespēju samaksāt katram dalībniekam par konkursam izstrādāto projektu.
2005.gada rudenī Rīgas dome iztērēja 38 000 latu, lai sarīkotu triju dienu starptautisku pilsētplānošanas plenēru "Mežaparka nākotnes vīzijas - Rīgas zaļā sirds", kurā piedalījās astoņas speciālistu komandas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Beļģijas, Nīderlandes, Šveices un Somijas, kas izstrādāja savas vīzijas Mežaparka attīstībai.
Četras komandas balvā saņēma katra 1000 eiro (702,8 latus), bet neviens no izstrādātajiem projektiem, starp tiem Dziesmu svētku estrādes celtniecība Ķīšezerā, tā arī nav realizēts.
Jau 2004.gada oktobrī koru virsdiriģentu sanāksmē pieņemta rezolūcija par 1950.gadā būvēto Mežaparka Lielo estrādi, kurā, pēc diriģentu domām, 2008.gada Dziesmu svētkus nedrīkst rīkot, jo būve ir novecojusi.
Pēc diriģentu domām, pašreizējā Mežaparka Lielā estrāde jānojauc un tās vietā jābūvē jauna, kura no akustiskā viedokļa būtu piemērota lielajiem kultūras pasākumiem un kurā varētu ietilpināt 25 000-30 000 cilvēku.
Rīgas dome no Pilsētas attīstības fonda piešķīra 7100 latus Mežaparka Lielās estrādes būvkonstrukciju un iekšējo komunikāciju tehniskajai izpētei un rekomendāciju izstrādei, un "LBS-Konsultants" atzina, ka Mežaparka Lielā estrāde jāatjauno pašreizējā atrašanās vietā, jo dzelzsbetona konstrukcijas ir pamatīgi būvētas un joprojām ir stabilas.
"LBS-Konsultants" rosina nojaukt Mežaparka Lielajai estrādei vēlāk piebūvētās "kabatas", jo tās tikai pasliktinājušas akustiku. Virs koristu vietām rosināts izbūvēt jumtiņu - "gliemežvāku", bet skatītāju sēdekļu pēdējās rindas paaugstināt par kādu metru, lai uzbērumā varētu iebūvēt suvenīru kioskus un citas tirgotavas, jo pašreizējie kioski neizskatās pārāk estētiski.
Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (TP) aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirmajā konkursā iesniegtais SIA "Brīnišķīgo projektu biroja" projekts bija tuvs vēlamajai iecerei, bet, aizbildinoties ar lielo noslogotību, arhitekti to atteikušies attīstīt un pilnīgot.
Lēš, ka Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija varētu izmaksāt astoņus miljonus latu.
Ārgalis stāstīja, ka līdz 2008.gada Dziesmu svētkiem tiks veikti tādi darbi, kuri būtu nepieciešami arī estrādes rekonstrukcijas gadījumā - kanalizācijas izbūve, rekreācijas zonas sakārtošana, žoga un vārtu remonts, tiks sakārtotas palīgtelpas. Līdz 2010.gada Dziesmu svētkiem Rīga tikšot pie jaunas, skaistas, kvalitatīvas estrādes, kas saglabās arī vēsturisko Mežaparka mantojumu un auru, klāstīja vicemērs.
Savukārt Latvijas Nacionālā sporta padome atbalstījusi ieceri Daugavas stadiona sakārtošanu uzticēt Latvijas Futbola federācijai (LFF). Galīgo lēmumu par stadiona turpmāko attīstību būtu jāpieņem Ministru kabinetam.
LFF izstrādātais projekts paredz veidot Daugavas stadiona sporta un atpūtas kompleksu. Investīcijas sporta objektos tiek solītas 35-40 miljonu eiro (24,5-28 miljonu latu) apjomā. Finansējumu plāno nodrošināt LFF kopīgi ar sadarbības partneriem - investoriem. LFF piedāvā projektu realizēt tā, lai valsts budžeta līdzekļi šī projekta īstenošanā nebūtu jāiegulda.
Virsdiriģenti un deju kolektīvu virsvadītāji norāda, ka Dziesmu un deju svētkiem tradicionāli bijusi liela nozīme Latvijas valstiskuma un nacionālās identitātes veidošanā un stiprināšanā.
Starptautisko atzinību tie guva, kad 2003.gadā 7.novembrī tika iekļauti UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā. Ievērību šī tradīcija guvusi kā ciklisks un nepārtraukts process, kā spilgta tautas radošā gara izpausme, kā līdzeklis tradicionālo vērtību godināšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm, kā jaunrades attīstības veicinātāja.
Gadu gaitā Lielā Mežaparka estrāde un Daugavas stadions kļuvis par Dziesmu un deju svētku simboliem - norises vietām, kur tradicionāli pulcējas desmitiem tūkstošu dziedātāju, dejotāju un klausītāju.
"Līdz 2008.gada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem atlicis nedaudz vairāk nekā viens gads, bet diemžēl joprojām ir aktuāls jautājums par Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona tehnisko stāvokli un iespēju tur rīkot svētku pasākumus," teikts vēstulē.
Latvijas pilsētu un rajonu koru virsdiriģenti un deju kolektīvu virsvadītāji uzskata, ka "ir ļoti svarīgi tuvākajā laikā izlemt par Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona rekonstrukcijas reālajām iespējām, lai optimāli varētu realizēt svētku māksliniecisko koncepciju un lai koncertos varētu piedalīties visi svētku dalībnieki".
Koru virsdiriģenti un deju kolektīvu virsvadītāji aicina Kultūras ministrijas un valsts atbildīgās amatpersonas, Rīgas pilsētas vadību "kopīgi un nekavējoties vienoties par Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona rekonstrukcijas projektu ātrāku izstrādi, lai veiksmīgi noritētu 2008.gada Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki".
Kā ziņots, Demakova paziņojusi, ka Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai šā gada valsts budžetā paredzētos 3,8 miljonus latu Kultūras ministrija nodošot Rīgas domei, kas tuvākajā laikā gatavojas izsludināt starptautisku konkursu, jo divi pašmāju arhitektu konkursi beigušies bez vērā ņemamiem rezultātiem.
Kultūras ministrija neiesaistīšoties starptautiska konkursa organizēšanā, "lai nesāktos partiju ķīviņi un līdzīga situācija kā ar Rīgas koncertzāli". Konkurss jārīko un jāorganizē Rīgas domei pašai, tomēr rekonstrukcijā Kultūras ministrija plāno iesaistīties, piemēram, pieaicināt ekspertus.
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Radzēvičs (TP) 12.janvārī solīja, ka Kultūras ministrija veiks "izpētes darbu par iespējamiem juridiskajiem risinājumiem, lai varētu paātrināt Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju, kas jāsāk pēc iespējas ātrāk".
Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (TP) pauda cerību, ka, vēlreiz pieaicinot pašmāju arhitektu birojus un ārzemju arhitektus, tomēr izdosies gūt realizējamu Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projektu, bet pārbūvi varētu sākt 2009.gadā. Starptautiskais konkurss varētu būt sekmīgs arī tāpēc, ka valsts piešķirtais finansējums dos iespēju samaksāt katram dalībniekam par konkursam izstrādāto projektu.
2005.gada rudenī Rīgas dome iztērēja 38 000 latu, lai sarīkotu triju dienu starptautisku pilsētplānošanas plenēru "Mežaparka nākotnes vīzijas - Rīgas zaļā sirds", kurā piedalījās astoņas speciālistu komandas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Beļģijas, Nīderlandes, Šveices un Somijas, kas izstrādāja savas vīzijas Mežaparka attīstībai.
Četras komandas balvā saņēma katra 1000 eiro (702,8 latus), bet neviens no izstrādātajiem projektiem, starp tiem Dziesmu svētku estrādes celtniecība Ķīšezerā, tā arī nav realizēts.
Jau 2004.gada oktobrī koru virsdiriģentu sanāksmē pieņemta rezolūcija par 1950.gadā būvēto Mežaparka Lielo estrādi, kurā, pēc diriģentu domām, 2008.gada Dziesmu svētkus nedrīkst rīkot, jo būve ir novecojusi.
Pēc diriģentu domām, pašreizējā Mežaparka Lielā estrāde jānojauc un tās vietā jābūvē jauna, kura no akustiskā viedokļa būtu piemērota lielajiem kultūras pasākumiem un kurā varētu ietilpināt 25 000-30 000 cilvēku.
Rīgas dome no Pilsētas attīstības fonda piešķīra 7100 latus Mežaparka Lielās estrādes būvkonstrukciju un iekšējo komunikāciju tehniskajai izpētei un rekomendāciju izstrādei, un "LBS-Konsultants" atzina, ka Mežaparka Lielā estrāde jāatjauno pašreizējā atrašanās vietā, jo dzelzsbetona konstrukcijas ir pamatīgi būvētas un joprojām ir stabilas.
"LBS-Konsultants" rosina nojaukt Mežaparka Lielajai estrādei vēlāk piebūvētās "kabatas", jo tās tikai pasliktinājušas akustiku. Virs koristu vietām rosināts izbūvēt jumtiņu - "gliemežvāku", bet skatītāju sēdekļu pēdējās rindas paaugstināt par kādu metru, lai uzbērumā varētu iebūvēt suvenīru kioskus un citas tirgotavas, jo pašreizējie kioski neizskatās pārāk estētiski.
Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (TP) aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirmajā konkursā iesniegtais SIA "Brīnišķīgo projektu biroja" projekts bija tuvs vēlamajai iecerei, bet, aizbildinoties ar lielo noslogotību, arhitekti to atteikušies attīstīt un pilnīgot.
Lēš, ka Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija varētu izmaksāt astoņus miljonus latu.
Ārgalis stāstīja, ka līdz 2008.gada Dziesmu svētkiem tiks veikti tādi darbi, kuri būtu nepieciešami arī estrādes rekonstrukcijas gadījumā - kanalizācijas izbūve, rekreācijas zonas sakārtošana, žoga un vārtu remonts, tiks sakārtotas palīgtelpas. Līdz 2010.gada Dziesmu svētkiem Rīga tikšot pie jaunas, skaistas, kvalitatīvas estrādes, kas saglabās arī vēsturisko Mežaparka mantojumu un auru, klāstīja vicemērs.
Savukārt Latvijas Nacionālā sporta padome atbalstījusi ieceri Daugavas stadiona sakārtošanu uzticēt Latvijas Futbola federācijai (LFF). Galīgo lēmumu par stadiona turpmāko attīstību būtu jāpieņem Ministru kabinetam.
LFF izstrādātais projekts paredz veidot Daugavas stadiona sporta un atpūtas kompleksu. Investīcijas sporta objektos tiek solītas 35-40 miljonu eiro (24,5-28 miljonu latu) apjomā. Finansējumu plāno nodrošināt LFF kopīgi ar sadarbības partneriem - investoriem. LFF piedāvā projektu realizēt tā, lai valsts budžeta līdzekļi šī projekta īstenošanā nebūtu jāiegulda.
