Vispārīgi ieteikumi par dārza ierīkošanu un kopšanu

Foto: Vispārīgi ieteikumi par dārza ierīkošanu un kopšanu; autors: Vispārīgi ieteikumi par dārza ierīkošanu un kopšanu

Lai atgriešanās mājās būtu skaists un patīkams piedzīvojums un uzturēšanās pagalmā sagādātu baudu, ir ļoti būtiski, lai dārzs būtu izveidots labi un pareizi. Dārza ierīkošanā un projektēšanā, lai sasniegtu labāko rezultātu, ieteicama ir speciālistu palīdzība, jo katrs dārzs ir ļoti individuāls. Šajā materiālā mēģināsim sniegt vispārīgus ieteikumus par dārza ierīkošanu un kopšanu.

Ja dārzu ierīkojat pie jaunbūves, ieteicams vispirms uzaicināt speciālistu, kurš novērtēs esošo situāciju. Pirms dārza ierīkošanas noteikti jābūt novāktiem un aizvāktiem no teritorijas visiem būvgružiem, pretējā gadījumā tie sagādās raizes dārzniekam.

Viss sākas ar dārza plāna vai projekta izveidi, pēc kura pēc tam var sastādīt tāmi. Pati plānošana sākas ar dārza zonējuma izstrādi. Tas nozīmē, ka atkarībā no mājas saimnieka vēlmēm un dzīvesveida, dārza ir jāsadala vairākas būtiskās zonās. Dārzā parasti veido trīs veidu zonas:
dekoratīvo;
saimniecisko
dzīvojamo.
Taču atkarībā no klienta vēlmēm, kāda no zonām var izpalikt.

Dekoratīvā zona- parasti kalpo kā mājas un saimnieka vizītkarte. Parasti šī zona atrodas mājas priekšā, pie centrālās ieejas. Šī ir redzamā daļa, ko redz arī garāmgājēji no ielas. Šai zonai pārsvarā izvēlas augus, kuriem ir interesants un krāsains zarojums, daļa no tiem parasti ir skujkoki. Vasarā šeit stāda viengadīgās puķes. Lai šo zonu padarītu vēl dekoratīvāku un pamanāmāku, interesantākās vietas akcentē ar dažādu gaismekļu palīdzību. Celiņu segums parasti tiek izvēlēts kvalitatīvs, līdzens un pietiekami plats, lai pa to ērti varētu pārvietoties arī, piemēram, greznos apavos. Šo dārza daļu veido īpašu, atšķirīgu no citiem. Atšķirīgumu var panākt ar dažādiem interesantiem, pamanāmiem augiem, piemēram, augiem ar netradicionālu lapu krāsu. Tā ir īpatnība, kas izceļ mājas individualitāti. Nav konkrētu ieteikumu, kā veidot šo individualitāti, jo gandrīz katrā gadījumā tā ir citāda un akcents tiek likts uz kaut ko citu.

Saimnieciskā zona- mūsdienās tā paliek arvien mazāk un mazāk aktuāla, jo arvien samazinās to cilvēku skaits, kas veic aktīvu saimniecisko darbību. Taču ģimenēm, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, šīs zonas izveide ir īpaši aktuāla.
Tā ir vieta, kur novietot darbarīkus, zāles pļāvējus u.tml. lietas. Ja pie mājas atrodas saimniecības ēkas (šķūnītis, garāža, kūts vai tml.), saimnieciskā zona tiek veidota pie tām. Saimniecības zona parasti tiek nedaudz maskēta, to var izdarīt ar dažāda veida kokaugu vai dekoratīvajiem dzīvžogiem. Šeit stāda arī augus, taču tie vairāk kalpo fonam, tos stāda, piemēram, gar celiņa malām. Galvenās prasības- šai zonai jābūt praktiskai un ērtai un to nekādā gadījumā necenšas uzsvērt. Celiņiem parasti izvēlas irdenos segumus (granti, šķembas). Te labi varētu iederēties arī mazie skujkoki.

Dzīvojamā zona- ir labi, ja šo zonu ir iespējams sasaistīt ar virtuvi, no kuras veidota izeja uz dārzu. Tā kalpos kā dzīvojamās telpas paplašinājums un vasarā slieksnis nebūs jūtams. Šajā zonā parasti izvēlas augus, kuri ilgi zied, lai vasarā uzturēšanās šajā zonā būtu īpaši patīkama. Šajā zonā mēdz būt arī vieta piknikiem- dārza kamīns vai grils, tāpēc tās tuvumā mēdz veidot nelielas garšaugu dobes. Piknika laikā tad ir ļoti vienkārši turpat blakus noplūkt garšaugus un pievienot tos svaigus ēdieniem. Ja mājas saimnieki vēlas ierīkot arī sporta vai rotaļu laukumu pie mājas, to vajadzētu plānot nomaļus no dzīvojamās zonas. Dzīvojamā zonā nereti cilvēks vēlas vienkārši sauļoties, atpūsties un bumbas driblēšanas troksnis vai skaļi izsaucieni tikai traucētu. Protams, tas viss ļoti atkarīgs no dārza lieluma.

Projektēšanas darbus vislabāk ir veikt rudenī, tad pa ziemu visu var saskaņot un pavasarī uzreiz sākt stādīšanu. Cilvēkiem ir jāpielāgojas gadalaiku svārstībām. Taču jebkurā gadījumā dārzu var ierīkot tikai tad, kad mājas būvniecība pabeigta pilnībā.