Vispirms domās par iedzīvotāju pamatvajadzībām, tikai tad - par politiskajiem un svētku pabalstiem
Foto: Vispirms domās par iedzīvotāju pamatvajadzībām, tikai tad - par politiskajiem un svētku pabalstiem
Ņemot vērā, ka tarifu kāpums jaunajā apkures sezonā tiek prognozēts visai ievērojams – līdz pat 35%, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir rosinājusi izmaiņas Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā, ziņo "Latvijas Avīze".
Ņemot vērā, ka tarifu kāpums jaunajā apkures sezonā tiek prognozēts visai ievērojams – līdz pat 35%, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir rosinājusi izmaiņas Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā, ziņo "Latvijas Avīze".
Izmaiņas likumā paredzētu noteikt dzīvokļa pabalstu kā prioritāru, līdzīgi kā tas ir ar pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai (GMI). Galvenais grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai pašvaldības vispirms parūpējas par iedzīvotāju pamatvajadzībām, pie kurām tiek pieskaitīts arī mājoklis, un tikai tad izmaksā tā sauktos politiskos un svētku pabalstus. Jautāju Latvijas lielāko pilsētu pašvaldībām, kā tās vērtē rosinātos likuma grozījumus un vai budžetā būs pietiekami līdzekļi to izpildei.
Gunta Jākobsone, Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste: "Liepāja jau ir soli priekšā, jo dzīvokļa pabalsti mūsu iedzīvotājiem tiek maksāti, tādēļ šie likuma grozījumi nenesīs nekādas lielas izmaiņas. Turklāt Liepājā ir augstākie dzīvokļa pabalsti Latvijā. Pensionāri var saņemt līdz pat 240 latiem lielu dzīvokļa pabalstu. Protams, nav arī nekāds noslēpums, ka Liepājā ir vieni no augstākajiem apkures tarifiem valstī, tādēļ augstie pabalsti ir saprotami. Tas, par cik paaugstināsies tarifi šoruden, vēl nav precīzi prognozējams. Bet, protams, tarifu paaugstināšanās nozīmē, ka dzīvokļa pabalsts būs nepieciešams lielākam skaitam iedzīvotāju. Pašlaik Liepājas dome ir izstrādājusi projektu, ko tiek plānots iesniegt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, lai atceltu šķēršļus, kas liedz dzīvokļa pabalstu piešķirt atsevišķām iedzīvotāju grupām. Piemēram, līdz šim likuma normu dēļ nebija iespējams piešķirt pabalstu vientuļajām mātēm, kas audzina bērnu invalīdu, jo viņas jau saņem bērna invaliditātes pensiju. Arī ģimenēm, kuras paņēmušas kredītu pirmā mājokļa iegādei. Pašlaik dzīvokļa pabalsti tiek izmaksāti no pašvaldības budžeta, bet, iespējams, ja tarifi būs ļoti augsti, mēs lūgsim valsts palīdzību."
Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja: "Valmieras pilsētas pašvaldība saviem iedzīvotājiem jau nodrošina dažādus ar dzīvojamo platību saistītus pabalstus. Arī Valmieras domes pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldības sociālo palīdzību paredz piešķirt pabalstus gan iedzīvotājiem, kuru dzīvojamā platība tiek apkurināta centralizēti, gan iedzīvotājiem, kuri par apkuri rūpējas paši. Uz šiem pabalstiem var pretendēt iedzīvotāji, kuri pēdējos divpadsmit mēnešus deklarējuši savu mājsaimniecību Valmieras pilsētā. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un to, ka arī Valmierā rudenī gaidāms straujš apkures tarifu kāpums, pašvaldība oktobrī plāno palielināt pabalsta apmēru. Kā liecina "Valmieras siltuma" iesniegtais siltumenerģijas piegādes tarifu paaugstināšanas projekts, 1. oktobrī plānots paaugstināt maksu par 22,7%."
Irēna Škutāne, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece: "Vērtēju ļoti pozitīvi, ka valdībā un Saeimā tiek runāts, ka kaut kas ir jādara energoresursu kāpuma kompensācijai iedzīvotājiem. Pašvaldību savienībā ir ziņa no valdības, ka valdība strādā pie pabalstu sadales mehānisma iedzīvotājiem. Pašvaldības izteica priekšlikumus valdībai, lai līdzekļus novirza pašvaldībām, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu katrā pilsētā, pagastā un novadā. Pašvaldības saskaņā ar likumu un saistošajiem noteikumiem tos sadalītu pēc nepieciešamības.
Cik noprotams, līdzekļus valdība ir atradusi un pašvaldībām papildu finanšu resursi būs jānovirza tikai ārkārtas gadījumos. Jelgavā prognozējam, ka apkures tarifi varētu augt apmēram par 25%, un tas neapšaubāmi skars visus pilsētas iedzīvotājus. Būtisks ir jautājums, cik liels iedzīvotāju īpatsvars varēs samaksāt šos tarifus.
Pašlaik apspriežam jautājumu par to, ka būs jāpaceļ iedzīvotāju ienākuma līmeņa slieksnis, pie kura iedzīvotājs būs tiesīgs saņemt pašvaldības pabalstu. Pašlaik tas ir 80 lati uz vienu ģimenes locekli, vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem – 160 lati, bet ģimenēs, kurās nav darba spējīgu personu, – 140 lati."
Izmaiņas likumā paredzētu noteikt dzīvokļa pabalstu kā prioritāru, līdzīgi kā tas ir ar pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai (GMI). Galvenais grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai pašvaldības vispirms parūpējas par iedzīvotāju pamatvajadzībām, pie kurām tiek pieskaitīts arī mājoklis, un tikai tad izmaksā tā sauktos politiskos un svētku pabalstus. Jautāju Latvijas lielāko pilsētu pašvaldībām, kā tās vērtē rosinātos likuma grozījumus un vai budžetā būs pietiekami līdzekļi to izpildei.
Gunta Jākobsone, Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste: "Liepāja jau ir soli priekšā, jo dzīvokļa pabalsti mūsu iedzīvotājiem tiek maksāti, tādēļ šie likuma grozījumi nenesīs nekādas lielas izmaiņas. Turklāt Liepājā ir augstākie dzīvokļa pabalsti Latvijā. Pensionāri var saņemt līdz pat 240 latiem lielu dzīvokļa pabalstu. Protams, nav arī nekāds noslēpums, ka Liepājā ir vieni no augstākajiem apkures tarifiem valstī, tādēļ augstie pabalsti ir saprotami. Tas, par cik paaugstināsies tarifi šoruden, vēl nav precīzi prognozējams. Bet, protams, tarifu paaugstināšanās nozīmē, ka dzīvokļa pabalsts būs nepieciešams lielākam skaitam iedzīvotāju. Pašlaik Liepājas dome ir izstrādājusi projektu, ko tiek plānots iesniegt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, lai atceltu šķēršļus, kas liedz dzīvokļa pabalstu piešķirt atsevišķām iedzīvotāju grupām. Piemēram, līdz šim likuma normu dēļ nebija iespējams piešķirt pabalstu vientuļajām mātēm, kas audzina bērnu invalīdu, jo viņas jau saņem bērna invaliditātes pensiju. Arī ģimenēm, kuras paņēmušas kredītu pirmā mājokļa iegādei. Pašlaik dzīvokļa pabalsti tiek izmaksāti no pašvaldības budžeta, bet, iespējams, ja tarifi būs ļoti augsti, mēs lūgsim valsts palīdzību."
Inese Kazuša, Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja: "Valmieras pilsētas pašvaldība saviem iedzīvotājiem jau nodrošina dažādus ar dzīvojamo platību saistītus pabalstus. Arī Valmieras domes pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldības sociālo palīdzību paredz piešķirt pabalstus gan iedzīvotājiem, kuru dzīvojamā platība tiek apkurināta centralizēti, gan iedzīvotājiem, kuri par apkuri rūpējas paši. Uz šiem pabalstiem var pretendēt iedzīvotāji, kuri pēdējos divpadsmit mēnešus deklarējuši savu mājsaimniecību Valmieras pilsētā. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un to, ka arī Valmierā rudenī gaidāms straujš apkures tarifu kāpums, pašvaldība oktobrī plāno palielināt pabalsta apmēru. Kā liecina "Valmieras siltuma" iesniegtais siltumenerģijas piegādes tarifu paaugstināšanas projekts, 1. oktobrī plānots paaugstināt maksu par 22,7%."
Irēna Škutāne, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece: "Vērtēju ļoti pozitīvi, ka valdībā un Saeimā tiek runāts, ka kaut kas ir jādara energoresursu kāpuma kompensācijai iedzīvotājiem. Pašvaldību savienībā ir ziņa no valdības, ka valdība strādā pie pabalstu sadales mehānisma iedzīvotājiem. Pašvaldības izteica priekšlikumus valdībai, lai līdzekļus novirza pašvaldībām, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu katrā pilsētā, pagastā un novadā. Pašvaldības saskaņā ar likumu un saistošajiem noteikumiem tos sadalītu pēc nepieciešamības.
Cik noprotams, līdzekļus valdība ir atradusi un pašvaldībām papildu finanšu resursi būs jānovirza tikai ārkārtas gadījumos. Jelgavā prognozējam, ka apkures tarifi varētu augt apmēram par 25%, un tas neapšaubāmi skars visus pilsētas iedzīvotājus. Būtisks ir jautājums, cik liels iedzīvotāju īpatsvars varēs samaksāt šos tarifus.
Pašlaik apspriežam jautājumu par to, ka būs jāpaceļ iedzīvotāju ienākuma līmeņa slieksnis, pie kura iedzīvotājs būs tiesīgs saņemt pašvaldības pabalstu. Pašlaik tas ir 80 lati uz vienu ģimenes locekli, vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem – 160 lati, bet ģimenēs, kurās nav darba spējīgu personu, – 140 lati."