Viss tomēr nav tik viennozīmīgi
Foto: Viss tomēr nav tik viennozīmīgi
Saglabājot esošo kārtību, jebkurš ārzemju būvinženieris varēs strādāt Latvijā bez sertifikāta, bet mūsu speciālistiem tas būs nepieciešams.
Par to padomāt lika Būvniecības departamenta direktores Vijas Gēmes un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves Gunas Arājas uzstāšanās 17.jūnija konferencē. "Saglabājot esošo kārtību, jebkurš ārzemju būvinženieris varēs strādāt Latvijā bez sertifikāta, bet mūsu speciālistiem tas būs nepieciešams. Kā zināms pretendēt uz sertifikāta saņemšanu var ne ātrāk kā 3 gadus pēc diploma saņemšanas. Līdz ar to mēs varam padarīt mūsu jaunos speciālistus par 3 gadiem mazāk konkurētspējīgus, nekā ārzemju kolēģus. Vai tas mums patiešām ir izdevīgiģ" retoriski jautā V.Gēme.
Vēl asāk jautājumu vērš G.Arāja: "Rodas iespaids, ka starp izglītības iestādēm, profesionālajām organizācijām un darba devējiem šajā jomā nav izveidojušās labas partnerattiecības un sadarbība, tieši otrādi - pastāv zinām neuzticība. (..) izglītības iestādē iegūtā profesionālā kvalifikācija reglamentētā profesijā neder brīvai pieejai darba tirgum, bet vēl tiek papildus veikta "pārkvalificēšana", ko organizē un uzrauga profesionālās organizācijas un tikai to izsniegtais dokuments dod šīs tiesības."
Sertifikācija zināmā mērā sasaucas arī ar būvniecības licencēšanas jautājumu. Tā tika ieviesta 1995.gadā, kad vēl nebija pietiekamas normatīvās bāzes un kontroles institūciju. Patlaban tādas ir, aizvien ierastāka kļūst būvniecības apdrošināšana, augusi pasūtītāju profesionalitāte utt.
Eiropas savienības (ES) valstīs tikai dažās dienvidu zemēs (Grieķijā, Itālijā u.c.) un Beļģijā eksistē licencēšana būvuzņēmībai. "Ja licencēšana nevar dot priekšrocības vietējiem uzņēmējiem, cik nepieciešam ir šīs barjeras uzturēšanaģ" retorizē V.Gēme. Kā izrādās Lietuvā visi būvuzņēmumi nav pakļauti licencēšanai un Igaunijas būvnieki it kā jau vērsušies pie saviem likumdevējiem atcelt šo normu arī viņu valstī. Līdzīgas runas esot dzirdamas arī Latvijas Arhitektu savienības telpās.
Vēl asāk jautājumu vērš G.Arāja: "Rodas iespaids, ka starp izglītības iestādēm, profesionālajām organizācijām un darba devējiem šajā jomā nav izveidojušās labas partnerattiecības un sadarbība, tieši otrādi - pastāv zinām neuzticība. (..) izglītības iestādē iegūtā profesionālā kvalifikācija reglamentētā profesijā neder brīvai pieejai darba tirgum, bet vēl tiek papildus veikta "pārkvalificēšana", ko organizē un uzrauga profesionālās organizācijas un tikai to izsniegtais dokuments dod šīs tiesības."
Sertifikācija zināmā mērā sasaucas arī ar būvniecības licencēšanas jautājumu. Tā tika ieviesta 1995.gadā, kad vēl nebija pietiekamas normatīvās bāzes un kontroles institūciju. Patlaban tādas ir, aizvien ierastāka kļūst būvniecības apdrošināšana, augusi pasūtītāju profesionalitāte utt.
Eiropas savienības (ES) valstīs tikai dažās dienvidu zemēs (Grieķijā, Itālijā u.c.) un Beļģijā eksistē licencēšana būvuzņēmībai. "Ja licencēšana nevar dot priekšrocības vietējiem uzņēmējiem, cik nepieciešam ir šīs barjeras uzturēšanaģ" retorizē V.Gēme. Kā izrādās Lietuvā visi būvuzņēmumi nav pakļauti licencēšanai un Igaunijas būvnieki it kā jau vērsušies pie saviem likumdevējiem atcelt šo normu arī viņu valstī. Līdzīgas runas esot dzirdamas arī Latvijas Arhitektu savienības telpās.
