Visu nosaka darbs un attieksme pret darbu. Cilvēkiem, kuri strādā, ir vienalga, kādā savienībā viņi ir

Foto: Visu nosaka darbs un attieksme pret darbu. Cilvēkiem, kuri strādā, ir vienalga, kādā savienībā viņi ir; autors: Visu nosaka darbs un attieksme pret darbu. Cilvēkiem, kuri strādā, ir vienalga, kādā savienībā viņi ir

Intervija ar SIA PBLC prezidentu Jāni Lanceru.

Nedomāju, ka tas bija kāds lielais pārsteigums- "PBLC" būvniecības konkursā "Gada labākā būve 2003" tika apbalvoti par labāko jaunbūvi- savu biroja ēku Brīvības gatvē, kuru daudzi arhitekti un klienti jau paspējuši nodēvēt par 21. gadsmita biroja ēku. Tas tiešām nebija liels pārsteigums, pirmkārt, jo objekts ir pamanāms un interesants, otrkārt, tāpēc, ka "PBLC" vārds gluži ierasti gada labāko darbu laureātu vidū redzams katru gadu. Firmas prezidents Lancera kungs, kā jau allaž, atgādina, ka tiem, kas strādā godprātīgi un centīgi, pamazām ir jāattīstās. Ar smaidu viņš uzsāk stāstījumu par firmas aktualitātēm un biroja ēkas būvniecību, apsēdies pie galda savā jaunajā darba kabinetā, kas izvietots pagājušā gada labākajā jaunbūvē. Lancera kunga klusā labestība noteikti ir viens no veiksmīgiem firmas virzītājiem.

Kā Jums pašam šķiet, kāpēc žūrijas komisija šogad par labāko atzina tieši PBLC realizēto jaunbūvi?
Mūsu jaunā biroja ēka nav tikai funkcionāls objekts, tā ietver sevī filozofiju, kas atspoguļo mūsu uzņēmuma būtību. Tā nav parasta celtne, kas sadalīta vairākos atsevišķos darba "būrīšos", kur cilvēki pavada lielu dienas daļu. Katrs elements, katra telpa biroja ēkā ir pārdomāta. Stikla fasāde, logu konstrukcijas un priekšpagalms, kas ar vieglu stikla un metāla sietu norobežots no ielas, ēku padara īpaši pievilcīgu. Līdz ar to var teikt, ka ēkas koptēls atspoguļo uzņēmuma filozofiju- mēs esam atvērti un demokrātiski. Neslēpjamies katrs savā kabinetā, strādājam atklāti- atklātai sarunai, atklātai darbībai. Atvērtā māja mūs disciplinē darbam, viss, ko darām, ir redzams gan kolēģiem, gan klientiem.

Jebkurš objekts ir arhitekta un būvnieka sadarbības rezultāts. Kā veidojās jūsu sadarbība ar projekta autoriem?
Milzīgs ieguldījums ēkas tapšanā ir projekta autoram- projektēšanas biroja ARHIS vadošajam arhitektam Andrim Kronbergam, kurš piedāvāja šīs ēkas ideju, kas vēlāk tika realizēta projektā un būvniecībā. Uzticēt projektēšanu Kronbergam izvēlējāmies, jo līdzšinējās ilgstošās sadarbības laikā pie daudziem dažādiem projektiem viņš mūs pārliecinājis ar savu novatorisko domāšanu un radošajām idejām. Uzskatu, ka tieši idejas dēļ Būvnieku asociācijas žūrija mums piešķīra balvu, jo šobrīd ir ļoti daudz labu un kvalitatīvu objektu, tāpēc ir jāmeklē kaut kas īpašs, kas atšķir no citiem.

Pēdējā laikā vairākas būvfirmas ceļ, paplašina biroju ēkas. Kāpēc tieši tagad uzņēmumi šajā ziņā aktivizējas?
Beidzot kurpniekam vajag arī savas kurpes, cik ilgi var ar basām kājām staigāt? (Smejas) Esam izauguši tiktāl, ka vajadzīga sava mājvieta, citādi klientiem rodas iespaids, ka esam maza firma, kas mitinās nelielos, mazos dzīvokļos. Tā ir objektīva nepieciešamība. Svarīgi ir arī nodrošināt normālus darba apstākļus darbiniekiem. Ja ir normāli darba apstākļi, var izvirzīt arī normālas prasības, un cilvēki strādās godprātīgāk. Domāju, ka būvfirmas pamazām ir izaugušas un var sākt atļauties ieguldīt līdzekļus arī pašas savu darba apstākļu uzlabošanā. Ātrāk tas nenotika tikai tāpēc, ka nebija liekas naudas un kredītus negribējās ņemt.

Vai objekta būvniecībā tiešām iztikāt bez kredīta?
Nē, uzcēlām ar daļēju kredītu. Tādu līdzekļu, ko varētu ieguldīt uzreiz, mums nav. Kredītu paņēmām 40% objekta finansējumam, to atmaksāsim tuvākajos piecos gados. Jebkurai normālai firmai ir jābūt labam birojam, kas parāda firmas izpratni par darbu un kalpo kā zināma vizītkarte, tāpēc arī ieguldījām.

Katru gadu pārsteidzat ar spēcīgiem darbiem, apjomi aug. Kas ir panākumu pamatā? Kāds ir tas noslēpums?
Galvenokārt tie ir mūsu darbinieki. Mēs esam komanda, kas veidojusies ildā laikā, kopā esam gājuši vauri grūtībām, smagam darbam. Nākamajā gadā svinēsim firmas 10 gadu jubileju, bet vēsture būtībā ir vēl senāka.

Kā veidojat attiecības kolektīvā? Galu galā tā arī ir māka- izveidot kolektīvu!
Lieliskā darbinieku komanda izveidojusies, jo firmas darbība ir ļoti demokrātiska. Mums nepastāv klasiskas priekšnieka- padotā attiecības, visus svarīgos jautājumus izspriežam kopā. No darbiniekiem gaidām idejas un priekšlikumus nevis bezierunu paklausību priekšnieka idejām. Dodam iespējas dabriniekiem attīstīties un parādīt savas zināšanas. Būvniecības nozarē strādāju jau gandrīz 50 gadus, šajā laikā nekad neesmu rakstījis saviem padotajiem norādījumus un rezolūcijas, kā strādāt un ko darīt.
Savus darbiniekus cenšamies dažādos veidos stimulēt darbam- gan materiāli, gan morāli. Ikdienā katrs ir savos darbos un nesanāk bieži satikties, tāpēc rīkojam kopīgus izklaides pasākumus vismaz divas reizes gadā.

Kādas ir uzņēmuma ieceres, ko iesniegsiet 2004. gada labāko objektu skatei?
Par konkrētām lietām pašlaik vēl nevēlos runāt. Taču objekti ir, piemēram, būvējam ļoti interesantu ēku Republikas laukumā 3, tur būs autostāvvietas pagrabā, 1. stāvā darījumu centrs, ēkā būs arī mākslinieku darbnīca un ekskluzīvi dzīvokļi. Pieļauju, ka šogad vēl nepabeigsim šo objektu, jo laika gaitā idejas un vēlmes mainās. Ir arī citi objekti, bet par tiem varēsim runāt gada beigās, kad atkal būs jāveido kopsavilkums. Mums tā jau ir kā tradīcija- katru gadu vienā nominācijā iegūstam, lielo balvu, redzēs, vai arī šogad izdosies.

Kā uzņēmuma darbību ir ietekmējusi valsts iestāšanās Eiropas Savienībā?
Nekas nav īpaši savādāk nekā bija iepriekš. Ja strādāsim būs labi, ja gaidīsim, ka kāds "onkulis mums nesīs klinģerīšus", paliksim gaidot. Visu nosaka darbs un attieksme pret darbu. Cilvēkiem, kuri strādā, ir vienalga, kādā savienībā viņi ir. Ja nestrādās, nekas nebūs. Baidīties, ka tagad nāks iekšā ārzemju darbaspēks un aktīvi būvēs, manuprāt, ir muļķīgi. Mūsu apjomi nav tik lieli, lai interesētu lielas ārzemju firmas. Ja ārzemnieki gribēs te nodrošināt savu projektu vadību u.tt., viņiem izmaksas būs lielākas nekā mums- mums viss ir uz vietas, algas ir citādas. Līdz ar to uzskatu, ka ārzemju kompānijas nav konkurētspējīgas mūsu tirgū. Protams, citādi ir, ja firmas nāk ar saviem līdzekļiem un plāniem. Šobrīd notiek cenu augums, sevišķi ievērojami tas ir metālam, bet tas nav saistīts ar Eiropas Savienību, vairāk ar pasaules ekonomiku kopumā.

Kā ir ar jums pašiem? Vai jūsu uzņēmumu nav ieinteresējis ārzemju tirgus? Varbūt esat jau pamēģinājuši spēkus ārpus Latvijas?
Mums ir lielas iestrādes darbam Krievijā. Gadu atpakaļ nodibinājām meitas uzņēmumu "PBLC International" ar domu uzsākt virzību Krievijā. Šobrīd ir nodibinātas divas filiāles- Pēterburgā un Maskavā. Ir licences, nodomprotokli, juridiskā puse ir nokārtota, domāju, ka gada otrajā pusē sāksim arī reāli būvēt.

Kāpēc tieši Krievija?
Krievija ir ļoti plašs tirgus, ja izdodas tur ieiet ar savu varēšanu, iespējamie apjomi ir ļoti lieli. Protams, tas prasa laiku. Šobrīd mums svarīgs ir sākums, pirmie objekti, kuros parādīsim, ko spējam.
Tirgus paplašināšana ir nepieciešama, lai arī nākotnē varētu sevi nodrošināt ar būvniecības apjomiem, pat ja Latvijā pasūtījumu skaits saruks. Šobrīd situācijas atīstību mūsu valstī ir patiešām grūti prognozēt.

Uzņēmumam ir vēl citi meitas uzņēmumi Latvijā, kā notiek to virzība?
PB FASĀDES strādā normāli, darbs ir, protams, vienmēr gribas vairāk. Mēģinām paplašināt iespēju loku, lai strādātu ne tikai ar stikla un alumīnija konstrukcijām. Mums ir arī nekustamo īpašumu meitas uzņēmums- "PBLC NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI". Šobrīd būvējam daudzdzīvokļu māju "Citadele", vēl karkass nav līdz galam uzbūvēts, kad 60% dzīvokļiem jau atrasti pircēji. Tā gan ir pagaidām pirmā, bet ne pēdējā mūsu būvētā dzīvojamā māja.

Linda Tunte,
www.building.lv