Vēl joprojām tiek uzstādītas vidi piesārņojošas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
Kaut arī Eiropas Komisijas Direktīvu noteiktās minimālās prasības Latvijā tiek ievērotas, notekūdeņu attīrīšana vēl arvien notiek nepietiekamā apjomā Privātmāju īpašniekiem vēl joprojām ir iespējams nodot ekspluatācijā māju ar uzstādītām nesertificētām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kaut arī no 2010. gada beigām ir piemērojama prasība par CE marķējuma zīmi.
Lai sasniegtu EK noteiktās prasības attiecībā uz centralizēti savāktu notekūdeņu attīrīšanu, pēdējos gados ievērojami naudas līdzekļi ir ieguldīti notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā, piesaistot arī ERAF līdzfinansējumu. Diemžēl veiktais atsevišķu vietu apsekojums raisa diskusiju, vai atbildīgās pašvaldības un valsts institūcijas veic pietiekamu uzraudzību, lai mazajās notekūdeņu attīrīšanas sistēmās (ar cilvēkekvivalentu no 50 līdz 2000) tiek uzstādītas kvalitatīvas iekārtas, kas spēj nodrošināt efektīvu ūdeņu attīrīšanu.
Jāmin, ka nepietiekami attīrīti arī mazajās saimniecībās radušies notekūdeņi var nodarīt kaitējumu apkārtējai videi, iedzīvotāju veselībai un var būt viens no cēloņiem eitrofikācijai un Baltijas jūras izmiršanai. .
Foto: Vēl joprojām tiek uzstādītas vidi piesārņojošas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas; autors: Vēl joprojām tiek uzstādītas vidi piesārņojošas notekūdeņu attīrīšanas iekārtasTādēļ š.g. 1 augustā pēc preses konferences, kuras tēma bija nesertificētās ūdens attīrīšanas iekārtās un to ietekme uz apkārtējo vidi, vides aktīvisti, lai pievērstu amatpersonu uzmanību, nogādāja Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Vides un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam un Ekonomikas ministram Danielam Pavļutam speciālus sūtījumus ar sliktas kvalitātes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atstātajām dūņām un aicinājumu kopīgiem spēkiem pievērsties šīs problēmas risināšanai un efektīvākai vides saudzēšanai.
Grēko ar valsts un pašvaldību iepirkumiem
Saskaņā ar publiski IUB pieejamo informāciju, kopš 2009. gada pašvaldībās par ERAF līdzekļiem gandrīz 10 miljonu eiro apmērā ar mērķi uzlabot ūdensapgādi un izpildīt Eiropas Savienības prasības par videi draudzīgu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu ir modernizētas vairāk nekā 40 ūdenssaimniecības (ar iedzīvotāju ekvilentu no 50 līdz 2000).
Tomēr apsekojot vairākas šādas vietas un iepazīstoties ar šo iekārtu tehniskajiem parametriem, neatkarīgi eksperti atklāja, ka par Eiropas Savienības naudu uzstādītajās attīrīšanas iekārtās pielietotās attīrīšanas tehnoloģijas ne vienmēr ir atbilstošas.
"Iepazīstoties ar atsevišķu šo iekārtu rasējumiem, varu pateikt, ka tās pēc saviem parametriem nespēj veikt notekūdeņu attīrīšanas funkcijas. Piemēram, to rezervuāru tilpums ir trīs reizes mazāks, nekā būtu nepieciešams," atzīst Dr. Algirdas Radzevičius, Aleksandra Stulginska universitātes profesors Kauņā. Jāmin, ka viņš bija viens no diviem atzītiem ekspertiem Lietuvā saistībā ar ūdenssaimniecībām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas tika uzaicināti veikt savu atzinumu.
Šobrīd no valsts un pašvaldību institūciju uzraudzība mazo apdzīvoto vietu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecības laikā ir nepietiekama. Savukārt, normatīvās prasības attiecībā uz jaunuzbūvētajām iekārtām (Ministru Kabineta noteikumi nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī") attiecas tikai uz tā sauktajām lielajām attīrīšanas iekārtām (apkalpo vairāk nekā 2 tūkstošus cilvēkekvivalentu). Tāpēc praksē no mazajām attīrīšanas iekārtām izplūstošie notekūdeņi tiek kontrolēti tikai divas reizes gadā. Šādos apstākļos, protams, nav iespējams novērtēt vai attīrīšanai izmantotās tehnoloģijas ir piemērotas notekūdeņu attīrīšanai un sasniegtais attīrīšanas līmenis ir pietiekams.
Kā dažus neatbilstošu iekārtu uzstādīšanas piemērus Kauņas Universitātes profesors minēja Dobeles novada Aizstrautniekus, Jelgavas novada Kārniņus, Vecumnieku novada Stelpi, un Ērgļu novada Sausnējas.
Foto: Vēl joprojām tiek uzstādītas vidi piesārņojošas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas; autors: Vēl joprojām tiek uzstādītas vidi piesārņojošas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas"Es aicinātu kādu no apdzīvotas vietas Aizstrautnieki pāraugošās pašvaldības pārstāvjiem nopeldēties dīķī, kur vajadzētu ieplūst it kā pilnībā attīrītiem notekūdeņiem, bet kur pa virsu nez kāpēc vēl peld nepārstrādāti tualetes papīri, fekāliju un citu vielu dūņas un kurā pēc neatkarīgo ekspertu veiktajām ūdens analīzēm aizliegts peldēties! Rodas jautājums, kā šādas iekārtas atbildīgās institūcijas ļauj nodot ekspluatācijā un kā notiek ūdens paraugu pārbaudes, ja mūsu neatkarīgi veiktās pārbaudes laboratorijā "Hidro standarts" notekūdeņos un no pieguļošā dīķa, kurā ietek attīrītais ūdens parāda, ka tas ir piesārņots?" informē SIA "August Latvia" pārstāvis Armands Urmons.
Ar līdzīgām problēmām saskārušās arī citas valstis Eiropas Savienībā. Piemēram, pērn Eiropas Komisija līdzīgus pārkāpumus konstatēja Bulgārijā, kā rezultātā tika piemērotas sankcijas un uz laiku iesaldēta ES fondu atbalsta programma Slivenas pilsētas ūdenssaimniecības sakārtošanai gandrīz 30 miljonu eiro apmērā.
Kā jau zināms, valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos kā viens no svarīgākajiem kritērijiem ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Labāka notekūdeņu attīrīšana, protams, vairāk maksā un nepietiekamu prasību un kontroles apstākļos, uzvar lētākie un tātad arī neefektīvākie notekūdeņu attīrīšanas risinājumi.
Nesakārtota tirgus un nepietiekamas tā uzraudzības dēļ aptuveni 70% privātmāju tiek nodotas ekspluatācijā ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kurām nav piešķirts CE sertifikāts
Šobrīd spēkā esošie standarti (LVS EN 12566-3+A1:2009 Mazās notekūdens apstrādes sistēmas, kas paredzētas ne vairāk kā 50 iedzīvotājiem un to ekvivalentiem) paredz, ka kopš 2010. gada 1. novembra notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras tiek uzstādītas privātmājās un apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu, kas atbilst lielumam līdz 50 cilvēkekvivalentiem, obligāts ir marķējams ar CE zīmi. Diemžēl šajā laikā būtībā nekas nav mainījies un lielākajā daļā, pēc aptuvenām ekspertu aplēsēm vismaz 70%, tiek uzstādītas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurām nav CE sertifikāta.
"Pircējs var viegli apjukt normatīvo aktu prasībās, tāpēc, izvēloties notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, svarīgi ņemt vērā, vai iekārtām ir CE sertifikāts. Tomēr primāro tirgus sakārtošanu un uzraudzību vajadzētu uzņemties valstij, lai šādas sertifikāciju neizgājušas iekārtas nebūtu iespējams nemaz iegādāties! Tas būtu līdzīgi, kā atļaut veikalos pārdot krutku ar nezināmu izcelsmi un nezināmu ietekmi uz veselību!" atzīst "August Latvia" pārstāvis A.Urmons.
Jāmin, ka privātmāju segmentā uzraugošā institūcija ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kura kompetencē ir lemt par videi nedraudzīgo iekārtu pārdošanas aizliegumu un preču atsaukšanu, atgriežot pircējam samaksāto naudu.
Videi bīstamie sadzīves notekūdeņi - ilgtermiņā drauds ekoloģiskai katastrofai un veselībai
"Svarīgi ņemt vērā, ka izlietotais ūdens nekur nepazūd – tas nonāk un uzkrājas kanalizācijā. Tas nozīmē, ka visas kaitīgās vielas, kas nonāk no veļas pulveriem, trauku un grīdu mazgājamajiem līdzekļiem, ziepēm, kosmētikas līdzekļiem un medikamentiem caur neatbilstošām iekārtām nonāk augsnē un to gruntsūdeņos un var ilgtermiņā radīt draudus ekoloģiskai katastrofai un ar dzeramo ūdeni arī cilvēka veselībai," informē Vides aizsardzības kluba pārstāve un aktīviste Elita Kalniņa.
Cilvēks vienā dienā vidēji rada piesārņojumu ar apjomu, kura likvidēšanai bioloģiskā veidā ir nepieciešams patērēt 60g skābekļa.
Eiropas Komisijas izstrādāto Direktīvu prasības un tātad arī to nodrošināšanai nepieciešamais finansējums pamatā attiecas uz lielajās apdzīvotajās vietās centralizēti savācamo un attīrāmo notekūdeņu apjomu. Ārpus šī uzmanības loka paliek individuālās mājas un nelielas apdzīvotas vietas, kur uzstādāmo notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju izvēle ir katra paša labās gribas izpausme. Svarīgi ir skaidrot, kāpēc būtu jāizmanto efektīvākas attīrīšanas tehnoloģijas un kādu kaitējumu dabai rada katrs pārmēru ievadītais fosfora un slāpekļa savienojumu grams, kuri kā zināms ir galvenais iemesls pastiprinātai eitrofikācijai.