ZM: augstceltnes ēkas nodošana koncesijā izmaksās pārāk dārgi
Zemkopības ministrijas (ZM) augstceltnes ēkas Republikas laukumā 2 nodošana koncesijā izmaksāšot pārāk dārgi - apmēram 3,7 miljonus latu, tādēļ ZM izstrādājusi valdības rīkojuma projektu ar priekšlikumiem par ZM ēkas maiņu pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu ar zemi.
Zemkopības ministrijas (ZM) augstceltnes ēkas Republikas laukumā 2 nodošana koncesijā izmaksāšot pārāk dārgi - apmēram 3,7 miljonus latu, tādēļ ZM izstrādājusi valdības rīkojuma projektu ar priekšlikumiem par ZM ēkas maiņu pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu ar zemi.
Kā sarunā ar aģentūru LETA šodien atgādināja ZM Budžeta un finansu departamenta vadītāja Baiba Bāne, ZM jau divus gadus meklē, kā racionālāk izmantot ēku, kas pašlaik atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. "Iepriekš bija doma nodot ZM ēku koncesijai, tomēr šis projekts mums izmaksās pārāk dārgi," sacīja Bāne.
Kā ziņots, valdības 2000.gada oktobrī izdotais rīkojums "Par valsts nekustamā īpašumā Rīgā, Republikas laukumā 2, nodošanu koncesijā" paredzēja ēku un zemi nodot koncesijā, rīkojot izsoli. Rīkojumā teikts, ka šī nekustamā īpašuma nodošana koncesijā nepieciešama, lai uzlabotu tā lietošanas vērtību un šim mērķim piesaistītu privātuzņēmēju līdzekļus.
Zemkopības ministrs Atis Slakteris pagājušā gada septembrī ministrijas darbiniekiem uzdeva izstrādāt vairākus variantus projektam par augstceltnes ēkas izmantošanu un pēc tam izvēlēt optimālo, lai projektu virzītu uz Ministru kabinetu (MK).
ZM koncesijas piešķiršanas nosacījumi bija jāizstrādā līdz 2002.gada 1.maijam un jāiesniedz MK, kā arī jāizstrādā priekšlikumi par citiem iespējamiem ēkas izmantošanas risinājuma variantiem.
ZM darba grupa galīgo variantu par augstceltnes izmantošanu izstrādāja un zemkopības ministram Atim Slakterim iesniedza šā gada jūlija sākumā. Pēc Bānes teiktā, viens no variantiem pašlaik ir ēkas maiņa.
Kā liecina sagatavotais rīkojuma projekts, ar valstij piederošās ēkas maiņas procedūru, ja to atbalstīs valdība, nodarbosies Valsts nekustamā īpašuma aģentūra (VNĪA), bet ēkas novērtēšanas procedūru veiks Privatizācijas aģentūra (PA).
Paredzēts, ka 25 stāvu administratīvā ēka un zemesgabals 13 537 kvadrātmetru platībā VNĪA būs jāsamaina pret līdzvērtīgu Zemesgrāmatā ierakstītu būvi vai jaunbūvi kopā ar zemesgabalu.
Pēc Bānes teiktā, rīkojuma projekts tiek virzīts kā steidzams.
Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta Andra Bērziņa preses sekretārs Arnis Lapiņš, iepriekš bija paredzēts, ka ZM izstrādāto dokumentu izskatīs koalīcijas padome 19.augusta sēdē. Tomēr uz koalīcijas padomi, lai sniegtu ziņojumu valdību veidojošo partiju pārstāvjiem, zemkopības ministrs nav ieradies, līdz ar to šis jautājums nav iekļauts šodienas valdības sēdes darba kārtībā.
Turklāt 15.augustā valdības vadītājs ir izdevis rezolūciju, zemkopības ministram uzdodot dokumentu saskaņot ar Finansu ministriju. Saskaņojuma protokols ZM virzītajam rīkojuma projektam nav pievienots, kas arī ir viens no apsvērumiem, kādēļ šis jautājums šobrīd nav skatāms.
Premjera pārstāvis kategoriski noraidīja laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" paustās aizdomas par ZM izstrādātā rīkojuma projekta virzības slepenību. Premjera preses sekretārs uzsvēra, ka jautājums par ZM ēkas tālāko likteni aktualizēts kopš pērnā rudens, jautājums skatīts arī valsts sekretāru sanāksmē jūlijā.
"Šādā situācijā saukt to par slepenu var tikai cilvēks, kas cietis no karstuma," sacīja Lapiņš, kritizējot šādus pieņēmumus, kā arī aicinot raksta autorus pievērsties "kriminālliteratūras žanram", kur viņiem būtu iespējams gūt labākus panākumus.
Mārtiņš Hartmanis LETA Jānis Silakalns LETA
Copyright © LETA
Kā sarunā ar aģentūru LETA šodien atgādināja ZM Budžeta un finansu departamenta vadītāja Baiba Bāne, ZM jau divus gadus meklē, kā racionālāk izmantot ēku, kas pašlaik atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. "Iepriekš bija doma nodot ZM ēku koncesijai, tomēr šis projekts mums izmaksās pārāk dārgi," sacīja Bāne.
Kā ziņots, valdības 2000.gada oktobrī izdotais rīkojums "Par valsts nekustamā īpašumā Rīgā, Republikas laukumā 2, nodošanu koncesijā" paredzēja ēku un zemi nodot koncesijā, rīkojot izsoli. Rīkojumā teikts, ka šī nekustamā īpašuma nodošana koncesijā nepieciešama, lai uzlabotu tā lietošanas vērtību un šim mērķim piesaistītu privātuzņēmēju līdzekļus.
Zemkopības ministrs Atis Slakteris pagājušā gada septembrī ministrijas darbiniekiem uzdeva izstrādāt vairākus variantus projektam par augstceltnes ēkas izmantošanu un pēc tam izvēlēt optimālo, lai projektu virzītu uz Ministru kabinetu (MK).
ZM koncesijas piešķiršanas nosacījumi bija jāizstrādā līdz 2002.gada 1.maijam un jāiesniedz MK, kā arī jāizstrādā priekšlikumi par citiem iespējamiem ēkas izmantošanas risinājuma variantiem.
ZM darba grupa galīgo variantu par augstceltnes izmantošanu izstrādāja un zemkopības ministram Atim Slakterim iesniedza šā gada jūlija sākumā. Pēc Bānes teiktā, viens no variantiem pašlaik ir ēkas maiņa.
Kā liecina sagatavotais rīkojuma projekts, ar valstij piederošās ēkas maiņas procedūru, ja to atbalstīs valdība, nodarbosies Valsts nekustamā īpašuma aģentūra (VNĪA), bet ēkas novērtēšanas procedūru veiks Privatizācijas aģentūra (PA).
Paredzēts, ka 25 stāvu administratīvā ēka un zemesgabals 13 537 kvadrātmetru platībā VNĪA būs jāsamaina pret līdzvērtīgu Zemesgrāmatā ierakstītu būvi vai jaunbūvi kopā ar zemesgabalu.
Pēc Bānes teiktā, rīkojuma projekts tiek virzīts kā steidzams.
Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta Andra Bērziņa preses sekretārs Arnis Lapiņš, iepriekš bija paredzēts, ka ZM izstrādāto dokumentu izskatīs koalīcijas padome 19.augusta sēdē. Tomēr uz koalīcijas padomi, lai sniegtu ziņojumu valdību veidojošo partiju pārstāvjiem, zemkopības ministrs nav ieradies, līdz ar to šis jautājums nav iekļauts šodienas valdības sēdes darba kārtībā.
Turklāt 15.augustā valdības vadītājs ir izdevis rezolūciju, zemkopības ministram uzdodot dokumentu saskaņot ar Finansu ministriju. Saskaņojuma protokols ZM virzītajam rīkojuma projektam nav pievienots, kas arī ir viens no apsvērumiem, kādēļ šis jautājums šobrīd nav skatāms.
Premjera pārstāvis kategoriski noraidīja laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" paustās aizdomas par ZM izstrādātā rīkojuma projekta virzības slepenību. Premjera preses sekretārs uzsvēra, ka jautājums par ZM ēkas tālāko likteni aktualizēts kopš pērnā rudens, jautājums skatīts arī valsts sekretāru sanāksmē jūlijā.
"Šādā situācijā saukt to par slepenu var tikai cilvēks, kas cietis no karstuma," sacīja Lapiņš, kritizējot šādus pieņēmumus, kā arī aicinot raksta autorus pievērsties "kriminālliteratūras žanram", kur viņiem būtu iespējams gūt labākus panākumus.
Mārtiņš Hartmanis LETA Jānis Silakalns LETA
Copyright © LETA