Zalāns aicina pašvaldības izvērtēt spēkā esošo teritoriju plānojumu atbilstību Aizsargjoslu likumam
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicinājis pašvaldības izvērtēt spēkā esošo teritorijas plānojumu atbilstību Aizsargjoslu likumam un neizsniegt jaunas būvatļaujas būvniecībai applūstošajās teritorijās, aģentūrai BNS pavēstīja ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicinājis pašvaldības izvērtēt spēkā esošo teritorijas plānojumu atbilstību Aizsargjoslu likumam un neizsniegt jaunas būvatļaujas būvniecībai applūstošajās teritorijās, aģentūrai BNS pavēstīja ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.
Viņa informēja, ka ministrs otrdien nosūtījis vēstuli rajona padomēm un pilsētu domēm, vēršot uzmanību uz Satversmes tiesas spriedumu par Ādažu novada teritorijas plānojumā atbilstību Satversmei, kurā tiesa sniegusi skaidrojumu Aizsargjoslu likuma normu piemērošanai.
Vēstulē pašvaldībām ministrija arī ziņojusi, ka pašlaik tiek gatavoti grozījumi Aizsargjoslu likumā, lai precizētu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanu, kā arī paredzētu izņēmumus no darbības aprobežojumiem aizsargjoslā.
Kārkliņa norāda, ka saskaņā ar Satversmes tiesas sniegto skaidrojumu virszemes ūdensobjektu aizsargjosla pilsētās un ciemos ir nosakāma visas teritorijas ar applūdinājuma varbūtību platumā vismaz reizi simt gados.
Līdz ar to applūstošajās teritorijās aizliegts celt ēkas un būves, izņemot īslaicīgas lietošanas būves un mazas ēkas lauku apvidū. Tāpat aizliegts celt īpaši paredzētas aizsargbūves vai veikt teritorijas uzbēršanu ēku un būvju, tostarp īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku, celtniecībai.
Jau vēstīts, ka otrdien par grozījumiem Aizsargjoslu likumā sprieda arī Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, kuri nolēma grozījumus nevirzīt Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā un sagatavot alternatīvu likumprojektu.
Pašreizējie grozījumi nosaka izslēgt aizsargjoslas no ostu teritorijām, taču deputāti vienprātīgi atzina, ka jāvienojas par kompromisu, iekļaujot ne tikai ekonomiskās, bet arī vides aizstāvju intereses.
Viņa informēja, ka ministrs otrdien nosūtījis vēstuli rajona padomēm un pilsētu domēm, vēršot uzmanību uz Satversmes tiesas spriedumu par Ādažu novada teritorijas plānojumā atbilstību Satversmei, kurā tiesa sniegusi skaidrojumu Aizsargjoslu likuma normu piemērošanai.
Vēstulē pašvaldībām ministrija arī ziņojusi, ka pašlaik tiek gatavoti grozījumi Aizsargjoslu likumā, lai precizētu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanu, kā arī paredzētu izņēmumus no darbības aprobežojumiem aizsargjoslā.
Kārkliņa norāda, ka saskaņā ar Satversmes tiesas sniegto skaidrojumu virszemes ūdensobjektu aizsargjosla pilsētās un ciemos ir nosakāma visas teritorijas ar applūdinājuma varbūtību platumā vismaz reizi simt gados.
Līdz ar to applūstošajās teritorijās aizliegts celt ēkas un būves, izņemot īslaicīgas lietošanas būves un mazas ēkas lauku apvidū. Tāpat aizliegts celt īpaši paredzētas aizsargbūves vai veikt teritorijas uzbēršanu ēku un būvju, tostarp īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku, celtniecībai.
Jau vēstīts, ka otrdien par grozījumiem Aizsargjoslu likumā sprieda arī Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, kuri nolēma grozījumus nevirzīt Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā un sagatavot alternatīvu likumprojektu.
Pašreizējie grozījumi nosaka izslēgt aizsargjoslas no ostu teritorijām, taču deputāti vienprātīgi atzina, ka jāvienojas par kompromisu, iekļaujot ne tikai ekonomiskās, bet arī vides aizstāvju intereses.
