Zaļi domāt - goda lieta

Foto: Zaļi domāt - goda lieta; autors: Zaļi domāt - goda lieta

Nav noslēpums, ka visi enerģijas avoti ietekmē vidi, tātad arī planētas Zemes iemītnieku dzīves kvalitāti.

Pagaidām gan sekas izjūtam visai diferencēti - vieni ar tām saskaras reālajā dzīvē, citi, neiedziļinoties lietas būtībā, nopūšas par augošajām izmaksām par benzīnu, siltumenerģiju, elektrību.

Taču kaitējums videi tiek nodarīts. Tas ir nepastrīdams fakts. Lai to mazinātu, visā pasaulē būtu jāpatērē mazāk enerģijas nekā pašlaik, vienlaicīgi palielinot atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un iegūstot alternatīvo enerģiju. Kas ir alternatīvā enerģija?

Zinātnisko terminu vārdnīcā lasām - alternatīvā enerģija ir enerģijas resursu veids, kuru izmantošana nerada kaitējumu videi vai arī rada to tikai nelielā apmērā salīdzinājumā ar fosilā kurināmā izmantošanu. Alternatīvās enerģijas veidi pārsvarā ir atjaunojamie resursi - biokurināmais, hidroenerģija, saules enerģija, vēja enerģija.

Latvijā alternatīvās enerģijas izmantošana attīstās diezgan haotiski, privātajā sektorā vairāk pateicoties uzņēmēju aktivitātei un drosmei piedāvāt tirgū, piemēram, siltuma sūkņus, saules enerģijas kolektorus, kuri spēj nodrošināt ēkas apkuri. Privātmāju īpašnieku atsaucība par siltuma sūkņiem, neskatoties uz diezgan apjomīgajiem sākotnējiem ieguldījumiem, ir pat ļoti pozitīva un tie, kas aprīkojumu uzstādījuši pirms gada vai diviem, silti rekomendē arī citiem izvēlēties šo enerģijas ieguves veidu.

Saules kolektori, kā liecina Somijas statistika, ir tikpat populāri kā siltuma sūkņi, jo ražotāju garantētais lietderības koeficients - 0,8 - ir visumā intriģējošs cipars. Saules kolektori ir domāti siltā ūdens sagatavei ne tikai ikdienas vajadzībām vienai ģimenei, bet tikpat piemēroti tā nodrošināšanai sabiedriskos objektos.

Kā viens no lielākiem un nopietnākiem piemēriem minams saules kolektors, kas uzstādīts uz Aizkraukles katlu mājas. Savukārt kāda privātpersona, kas saules kolektoru uzstādījusi pirms septiņiem gadiem, praksē ir pārliecinājusies gan par ekonomisko rentabilitāti, gan arī apmierināta ar ekspluatāciju - tā arī šo gadu laikā nav bijis jāinvestē ne santīma kādu nebūt defektu novēršanai.

Nevajadzētu vilkt vienlīdzības zīmi starp jēdzieniem saules kolektors un saules baterijas. Ir analoga tikai abu iekārtu novietošana - uz ēku jumtiem, dažkārt arī uz fasādēm, un ārkārtīgi īsais enerģijas ceļš līdz gala patērētājam. Saules baterijas ļauj saules starojumu tieši pārveidot elektroenerģijā. Izmantojot saules baterijas (tas ir iespējams jebkurā vietā uz zemes), ikkatrs šodienas individuālais tīkla elektroenerģijas patērētājs kļūtu par enerģijas ražotāju dienas gaišajā laikā, bet patērētu to no tīkla, ja nav uzstādīts akumulators, laikā, kad saules enerģijas nepietiek.

Skaista vīzija, kuras realizēšana sekmētu daļēji decentralizētas energoapgādes veidošanos, jo pagaidām gan nav zināms neviens nopietns piemērs Latvijā saules bateriju izmantošanai. Turpretī saules kolektors akumulē saules enerģiju un paredzēts tikai ūdens sildīšanai.

Globālākus mērogus starp alternatīvās enerģijas veidiem Latvijas apstākļos pašreiz ieņem vēja enerģijas izmantošanas potenciāls, kura attīstībā ir ieinteresēti investori, Eiropas bankas, jo, lai arī sākotnējie ieguldījumi sasniedz ne vienu vien miljonu, vēja ģeneratoru ekspluatācija ir lēta, bet resursi mūžīgi.

Par godu vēja enerģijai šā gada 11. jūnijā Rīgā notika starptautiska Rīgas menedžeru skolas (RMS) rīkota konference "Vēja enerģija Baltijas reģionā", pulcējot speciālistus no Latvijas, Dānijas, Zviedrijas, Vācijas - valsts institūciju pārstāvjus un privātpersonas.
Latvijas situācijas izvērtējums un speciālistu viedoklis -turpinājumā.