Zāliena mēslošana, pļaušana un laistīšana

Foto: Zāliena mēslošana, pļaušana un laistīšana; autors: Zāliena mēslošana, pļaušana un laistīšana

Zāliena mēslošana

Aktīvākajā augšanas sezonā vasarā zāliens ir samērā bieži jāpļauj, taču pļaušana samazina barības vielu daudzumu augsnē un, ja zāliens netiks papildus mēslots, stiebri paliks bāli, sīki un ne tik skaisti. Zālienam ieteicama regulāra mēslošana reizi gadā, optimālais variants- 3 reizes gadā. Veikalos šobrīd nopērkams plašs mēslojumu klāsts, uz iepakojuma atradīsiet informāciju par zālienam piemērotākajiem produktiem- var izmantot, piemēram, komplekso mēslojumu.

Pavasarī piemērotāks ir slāpekļa mēslojums, kas nodrošinās, ka zāliens ir sulīgs un labi augs. Vasarā labāk mēslot ar dažādiem mikroelementiem, savukārt rudens mēslojumam piemērotāks sastāvs, kurā ir fosfors, kālijs- tie paaugstinās zāliena pārziemošanas spējas.

Izvēloties piemērotāko mēslojumu, jāatceras, ka slāpekļa minerālmēsli stimulē zāliena intensīvu augšanu, jaunu lapu veidošanos un piešķir tam patīkamu zaļu krāsu. Fosfors veicina sakņu sistēmas ātru veidošanos, savukārt kālijs to padara izturīgāku pret sausumu, slimībām un pārziemošanas grūtībām. Visplašāk no slāpekļa minerālmēsliem lieto amonija sulfātu, to virsmēslo agri pavasarī – tas paskābina augsnes reakciju un kavē nezāļu parādīšanos. Zāliena mēslošanai lieto arī karbamīdu, bet tas izmantojams piesardzīgi, jo var to apdedzināt, vēlams sēt tikai uz sausa zāliena.

Ja augsnei ir veiktas analīzes, saimnieku rīcībā būs detalizēta informācija par augsnei nepieciešamajām barības vielām.

Mēslojums jākaisa vienmērīgi, lai nesabojātu zālienu. Tumši zaļi un dzelteni plankumi liecina, ka tas izsēts nevienmērīgi. Ja mājās ir malkas apkure, var izmantot pelnus, jo tie satur kāliju, fosforu un kalciju. Pelnus izsēj agri pavasarī. Deva: 50 – 100 gramu uz vienu kvadrātmetru, vienmērīgi to izkliedējot.

Zāliena pļaušana un laistīšana

Kamēr zālīte vēl ir jauna, to regulāri jālaista, citādi izkaltīs. Siltā vasaras laikā ieteicams zālienu laistīt vienu reizi dienā– no rīta vai vakarā, lai zāliens neizdeg. Kad zāliena velēna ir nostiprinājusies, regulējot pļaušanas augstumu atbilstoši laika apstākļiem, var iztikt arī bez laistīšanas. Laistīšanu var veikt gan ar no caurules, gan ar speciālām laistīšanas ierīcēm, ko var iestrādāt zālienā.

Lai zāliens izskatītos un augtu labi, to nepieciešams pļaut vismaz vienu reizi divās nedēļās. Pļaušanas augstumu ieteicams noregulēt atbilstoši laika apstākļiem, ja vasarā ir karsts laiks, labāk atstāt garākus zāles stiebrus, lai vasaras svelmē tie neizdegtu. Pirmo reizi zālienu jāpļauj, kad tas sasniedzis 10 līdz 12 cm augstumu, vēlāk ieteicams pļaut biežāk. Sausā laikā nopļauto zāliena kārtu var atstāt nesagrābtu, tādējādi palielināsies mitruma daudzums augsnē.

Pirmo reizi zāliena pļaušanai var izmantot izkapti, tomēr pārsvarā mūsdienās izmanto dažādus mehāniskos pļaušanas agregātus. Zāles pļāvējus pēc barošanas avota izvēles var iedalīt vairākos veidos – elektriskie, pļāvēji ar benzīna dzinēju, mehāniskie jeb stumjamie, mauriņa traktori un trimeri. Elektriskie zāles pļāvēji vairāk domāti mazāku teritoriju appļaušanai, jo to izmantošanai nepieciešams pieslēgt elektrību. Elektriskie zāles pļāvēji var būt ar gaisa spilveniem vai bez tiem. Zāles pļāvēji uz gaisa spilvena ir piemēroti nogāžu un sarežģītas formas zālāju appļaušanai. Benzīna zāles pļāvēji ir ērtāk vadāmi, tie ir apmēram divreiz dārgāki par elektriskajiem. Tie ir arī visizplatītākie, jo atšķirībā no elektriskajiem tiem nav traucējoša vada.

Zāles appļaušanai tiek izmantoti arī trimeri. Tos jāiegādājas tad, ja nepieciešams pļaut zālāju nelīdzenās vietās, grāvju malās vai ap kokiem un krūmiem. Arī trimeri var būt gan elektriskie, gan benzīna.