"Zaļo revolūciju" atliek uz vēlāku laiku
Foto: "Zaļo revolūciju" atliek uz vēlāku laiku
Cilvēku pirktspējas samazināšanās un fosilā kurināmā cenu krituma dēļ investori vairs neuzskata ieguldījumus alternatīvās enerģijas avotos par drošiem, vēstī "Lietišķā Diena".
Cilvēku pirktspējas samazināšanās un fosilā kurināmā cenu krituma dēļ investori vairs neuzskata ieguldījumus alternatīvās enerģijas avotos par drošiem, vēstī "Lietišķā Diena".
Tikko sākuši pa īstam izbaudīt naudas plūdus, valdību atbalstu un sabiedrības interesi par planētai draudzīgāku dzīvesveidu, zaļo tehnoloģiju uzņēmumi atkal var vismaz uz laiku nonākt pie sasistas siles. Tik bažīgas pārdomas pēdējās nedēļās publicējuši vairāki ietekmīgi rietumu pasaules laikraksti. Un tas viss ekonomiskās krīzes dēļ: kad ir runa par izdzīvošanu, daudzi aizmirst cēlos principus.
Banku krīze ASV un Eiropā nobiedējusi investorus tik pamatīgi, ka viņi iesaldējuši projektus pat tik šķietami nesatricināmā lietā kā alternatīvās enerģijas avotu attīstīšana. Pēdējos trīs gados valdīja uzskats, ka naftas un ogļu norieta laikmetā pāreja uz zaļo enerģētiku ir neizbēgama, tādēļ šajā nozarē var droši ieguldīt. Eiropas valdību paustais atbalsts videi draudzīgiem elektrības ražošanas veidiem pārliecināja naudas devējus, tādēļ vēl gada sākumā tīrākas pasaules veidotāju kontos plūda miljoni un pat miljardi.
Lētāk pa vecam
Cerīgajā ainā pelēkas korekcijas ienesa ekonomiskā krīze. Pēkšņi investori sākuši šaubīties, vai zaļā enerģētika atmaksāsies. Bažu galvenais iemesls ir naftas cenas straujais kritums. Trīs mēnešu laikā melnais zelts zaudēja 60% vērtības, un tā izmantošana atkal kļuvusi tik izdevīga, ka ražotāju interese par alternatīvu vismaz uz laiku pagaisusi. Arī valdības vairs nav tik pretimnākošas, jo taupības režīma apstākļos īsti negrib maksāt subsīdijas alternatīvās enerģijas lietotājiem, kur nu vēl runāt par gāzes un elektrības sadārdzināšanu, kas būtu neizbēgami, ķeroties pie atjaunojamiem resursiem, raksta žurnāls Fortune.
"Alternatīvās enerģijas kompāniju akciju cenas pēdējos mēnešos nokritušās straujāk nekā citas fondu biržā. Finanšu institūciju grūtības raisa bailes, ka investīciju kapitāls lieliem atjaunojamās enerģijas projektiem būs grūtāk pieejams," raksta The New York Times. Amerikāņu avīze savu paziņojumu pamato ar cilvēku racionālo pieeju — neviens negrib maksāt dārgāk par tīru enerģiju, ja var dabūt lēti tradicionālo.
"Visi ir satraukti par to, kāda būs jaunā pasaule," The New York Times saka Enerģijas efektivitātes un atjaunojamo tehnoloģiju centra izpilddirektors Džons Vaits, "pavisam skaidrs, ka atjaunojamās enerģijas projekti un jaunās tehnoloģijas ir apdraudētas kapitāla apjoma dēļ."
Uz pusi mazāk
Vismaz divas vēja spēku apgūstošās kompānijas oktobrī apturēja projektus, jo nespēja piesaistīt naudu. Līdzīgu apsvērumu dēļ paredzētajā laikā tirgū nenonāca Tesla Motors ražotie Model S sērijas elektromobiļi, vēsta aģentūra AP. Laikraksts Wall Street Journal raksta, ka arī uz palmu eļļu balstītiem biodīzeļa projektiem Indonēzijā un Malaizijā kļūst aizvien grūtāk piesaistīt finansējumu.
Investīciju analītiķi aplēsuši, ka šogad tīrās enerģijas kompānijas investīcijās būs saņēmušas labi ja pusi no rekordsummas, kāda to kontos ieplūda pērn. 2007.gadā pasaulē šajā nozarē tika ieguldīti 254 miljardi ASV dolāru.
"Nākamajos 12 mēnešos lielajiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem būs pārsvars sāncensībā," atjaunojamās enerģijas pētnieks Ernst&Young Londonas birojā Džonatans Džonss Wall Street Journal prognozē, ka videi draudzīgie elektrības ražotāji konkurences cīņā atkritīs par soli atpakaļ.
"Ja dabasgāze maksā sešus dolārus par tūkstoš kubikpēdām, tad vēja enerģija šķiet apšaubāma ideja, bet saules spēka izmantošana — neaptverami dārga," The New York Times saka FBR Capital Markets viceprezidents Kevins Būks.
Starpbrīdis, ne gals
Protams, nav pamata pārlieku dramatizēt situāciju, jo, tiklīdz krīze būs galā un fosilais kurināmais kļūs dārgāks, alternatīvās enerģijas meklējumi atsāksies ar vēl lielāku sparu. Tomēr līdz tam brīdim varētu paiet pāris gadu, kuru laikā izpētes darbi piebremzēsies un zaudētais laiks agrāk vai vēlāk būs jūtams.
"Zinātne par klimata izmaiņām, pieaugošais pieprasījums pēc ierobežotā daudzumā iegūstamā fosilā kurināmā un pieaugošais politiskais atbalsts tīrai enerģijai joprojām paliek, un tie nekur nepazudīs," Fortune stāstīja riska kapitāla fonda Rockport vadošais partneris Vilbers Džeimss. Viņš gan apzinās īstermiņa šķēršļus. Piemēram, norvēģu firma Think Global, kurā naudu ieguldījuši arī Rockport investori, ekonomiskās krīzes dēļ samazinājusi elektromobiļu ražošanas apjomus. Tā kā jaunu investīciju piesaistīšana šajos laikos ir liela māksla, izgudrotājiem jāsavelk josta.
Jādomā, ka uz laiku. Par ieguldījumu gaišo nākotni nešaubās investoru apvienības VantagePoint Venture Partners pārstāvis Alens Salcmans: "Pusotrs miljards cilvēku dzīvo bez elektrības. Mēs tiešām domājam, ka tā būs vienmēr?" Zaļo tehnoloģiju ražotājus atbalstošā fonda pārstāvis uzsver, ka rūpniecība pasaulē pieņemas spēkā un tādēļ pieaug pieprasījums pēc dabas resursiem — tīra ūdens, enerģijas un materiāliem.
Obama palīdzēs?
Cerības uz gaišāku nākotni atdzima pagājušonedēļ, kad par ASV prezidentu tika ievēlēts Demokrātu partijas kandidāts Baraks Obama. Viņš apsolījis radīt piecus miljonus darbavietu atjaunojamās enerģijas lauciņā un līdz 2025.gadam gandrīz trīskāršot tajā saražoto elektrības daudzumu. Tieši tādēļ analītiķi spožā oratora pārcelšanos uz Balto namu gaida ar optimismu. "Demokrātu kontrolēts Kongress un demokrātu prezidents — manuprāt, tas gandrīz droši nozīmē federālu atjaunojamās enerģijas politiku," aģentūrai Reuters pieļāva enerģētikas kompānijas NRG Energy vadītājs Deivids Kreins.
Lai arī laiki grūti, vismaz Eiropas valstis cenšas pieturēties pie videi draudzīgu elektrības ražošanas projektu īstenošanas. To apliecina fotovoltiskās sistēmas ražotāju SolFocus piemērs. Viņi tikko noslēguši līgumu par 103 miljoniem ASV dolāru ar Spānijas grupu Empe Solar par saules gaismu vienā vietā koncentrējošu sistēmu ražošanu, ziņo portāls Cnet. Paredzēts, ka Spānijā līdz 2010.gadam tiks uzbūvēti saules paneļi, kas apgādās ar elektrību 40 tūkstošus cilvēku.
Tikko sākuši pa īstam izbaudīt naudas plūdus, valdību atbalstu un sabiedrības interesi par planētai draudzīgāku dzīvesveidu, zaļo tehnoloģiju uzņēmumi atkal var vismaz uz laiku nonākt pie sasistas siles. Tik bažīgas pārdomas pēdējās nedēļās publicējuši vairāki ietekmīgi rietumu pasaules laikraksti. Un tas viss ekonomiskās krīzes dēļ: kad ir runa par izdzīvošanu, daudzi aizmirst cēlos principus.
Banku krīze ASV un Eiropā nobiedējusi investorus tik pamatīgi, ka viņi iesaldējuši projektus pat tik šķietami nesatricināmā lietā kā alternatīvās enerģijas avotu attīstīšana. Pēdējos trīs gados valdīja uzskats, ka naftas un ogļu norieta laikmetā pāreja uz zaļo enerģētiku ir neizbēgama, tādēļ šajā nozarē var droši ieguldīt. Eiropas valdību paustais atbalsts videi draudzīgiem elektrības ražošanas veidiem pārliecināja naudas devējus, tādēļ vēl gada sākumā tīrākas pasaules veidotāju kontos plūda miljoni un pat miljardi.
Lētāk pa vecam
Cerīgajā ainā pelēkas korekcijas ienesa ekonomiskā krīze. Pēkšņi investori sākuši šaubīties, vai zaļā enerģētika atmaksāsies. Bažu galvenais iemesls ir naftas cenas straujais kritums. Trīs mēnešu laikā melnais zelts zaudēja 60% vērtības, un tā izmantošana atkal kļuvusi tik izdevīga, ka ražotāju interese par alternatīvu vismaz uz laiku pagaisusi. Arī valdības vairs nav tik pretimnākošas, jo taupības režīma apstākļos īsti negrib maksāt subsīdijas alternatīvās enerģijas lietotājiem, kur nu vēl runāt par gāzes un elektrības sadārdzināšanu, kas būtu neizbēgami, ķeroties pie atjaunojamiem resursiem, raksta žurnāls Fortune.
"Alternatīvās enerģijas kompāniju akciju cenas pēdējos mēnešos nokritušās straujāk nekā citas fondu biržā. Finanšu institūciju grūtības raisa bailes, ka investīciju kapitāls lieliem atjaunojamās enerģijas projektiem būs grūtāk pieejams," raksta The New York Times. Amerikāņu avīze savu paziņojumu pamato ar cilvēku racionālo pieeju — neviens negrib maksāt dārgāk par tīru enerģiju, ja var dabūt lēti tradicionālo.
"Visi ir satraukti par to, kāda būs jaunā pasaule," The New York Times saka Enerģijas efektivitātes un atjaunojamo tehnoloģiju centra izpilddirektors Džons Vaits, "pavisam skaidrs, ka atjaunojamās enerģijas projekti un jaunās tehnoloģijas ir apdraudētas kapitāla apjoma dēļ."
Uz pusi mazāk
Vismaz divas vēja spēku apgūstošās kompānijas oktobrī apturēja projektus, jo nespēja piesaistīt naudu. Līdzīgu apsvērumu dēļ paredzētajā laikā tirgū nenonāca Tesla Motors ražotie Model S sērijas elektromobiļi, vēsta aģentūra AP. Laikraksts Wall Street Journal raksta, ka arī uz palmu eļļu balstītiem biodīzeļa projektiem Indonēzijā un Malaizijā kļūst aizvien grūtāk piesaistīt finansējumu.
Investīciju analītiķi aplēsuši, ka šogad tīrās enerģijas kompānijas investīcijās būs saņēmušas labi ja pusi no rekordsummas, kāda to kontos ieplūda pērn. 2007.gadā pasaulē šajā nozarē tika ieguldīti 254 miljardi ASV dolāru.
"Nākamajos 12 mēnešos lielajiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem būs pārsvars sāncensībā," atjaunojamās enerģijas pētnieks Ernst&Young Londonas birojā Džonatans Džonss Wall Street Journal prognozē, ka videi draudzīgie elektrības ražotāji konkurences cīņā atkritīs par soli atpakaļ.
"Ja dabasgāze maksā sešus dolārus par tūkstoš kubikpēdām, tad vēja enerģija šķiet apšaubāma ideja, bet saules spēka izmantošana — neaptverami dārga," The New York Times saka FBR Capital Markets viceprezidents Kevins Būks.
Starpbrīdis, ne gals
Protams, nav pamata pārlieku dramatizēt situāciju, jo, tiklīdz krīze būs galā un fosilais kurināmais kļūs dārgāks, alternatīvās enerģijas meklējumi atsāksies ar vēl lielāku sparu. Tomēr līdz tam brīdim varētu paiet pāris gadu, kuru laikā izpētes darbi piebremzēsies un zaudētais laiks agrāk vai vēlāk būs jūtams.
"Zinātne par klimata izmaiņām, pieaugošais pieprasījums pēc ierobežotā daudzumā iegūstamā fosilā kurināmā un pieaugošais politiskais atbalsts tīrai enerģijai joprojām paliek, un tie nekur nepazudīs," Fortune stāstīja riska kapitāla fonda Rockport vadošais partneris Vilbers Džeimss. Viņš gan apzinās īstermiņa šķēršļus. Piemēram, norvēģu firma Think Global, kurā naudu ieguldījuši arī Rockport investori, ekonomiskās krīzes dēļ samazinājusi elektromobiļu ražošanas apjomus. Tā kā jaunu investīciju piesaistīšana šajos laikos ir liela māksla, izgudrotājiem jāsavelk josta.
Jādomā, ka uz laiku. Par ieguldījumu gaišo nākotni nešaubās investoru apvienības VantagePoint Venture Partners pārstāvis Alens Salcmans: "Pusotrs miljards cilvēku dzīvo bez elektrības. Mēs tiešām domājam, ka tā būs vienmēr?" Zaļo tehnoloģiju ražotājus atbalstošā fonda pārstāvis uzsver, ka rūpniecība pasaulē pieņemas spēkā un tādēļ pieaug pieprasījums pēc dabas resursiem — tīra ūdens, enerģijas un materiāliem.
Obama palīdzēs?
Cerības uz gaišāku nākotni atdzima pagājušonedēļ, kad par ASV prezidentu tika ievēlēts Demokrātu partijas kandidāts Baraks Obama. Viņš apsolījis radīt piecus miljonus darbavietu atjaunojamās enerģijas lauciņā un līdz 2025.gadam gandrīz trīskāršot tajā saražoto elektrības daudzumu. Tieši tādēļ analītiķi spožā oratora pārcelšanos uz Balto namu gaida ar optimismu. "Demokrātu kontrolēts Kongress un demokrātu prezidents — manuprāt, tas gandrīz droši nozīmē federālu atjaunojamās enerģijas politiku," aģentūrai Reuters pieļāva enerģētikas kompānijas NRG Energy vadītājs Deivids Kreins.
Lai arī laiki grūti, vismaz Eiropas valstis cenšas pieturēties pie videi draudzīgu elektrības ražošanas projektu īstenošanas. To apliecina fotovoltiskās sistēmas ražotāju SolFocus piemērs. Viņi tikko noslēguši līgumu par 103 miljoniem ASV dolāru ar Spānijas grupu Empe Solar par saules gaismu vienā vietā koncentrējošu sistēmu ražošanu, ziņo portāls Cnet. Paredzēts, ka Spānijā līdz 2010.gadam tiks uzbūvēti saules paneļi, kas apgādās ar elektrību 40 tūkstošus cilvēku.
