Zem Ventas gultnes plānots izbūvēt otru tehnoloģisko tuneli
Ventspils brīvostas pārvalde izsludinājusi konkursu par projekta izstrādi siltumtrases tuneļa būvniecībai zem Ventas gultnes, kas būs otrais tehnoloģiskais tunelis zem upes, aģentūru LETA informēja Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Arvīds Jansons.
Ventspils brīvostas pārvalde izsludinājusi konkursu par projekta izstrādi siltumtrases tuneļa būvniecībai zem Ventas gultnes, kas būs otrais tehnoloģiskais tunelis zem upes, aģentūru LETA informēja Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Arvīds Jansons.
Pirmo tuneli izbūvēja 1997.gadā, kad tika uzsākta konteineru termināla AS "Nord Natie Ventspils terminals" (NNVT) būvniecība Ventas kreisajā krastā. Pa šo tuneli pašreiz iet ūdensvads un elektrības kabeļi.
Tāpat kā pirmais tunelis, arī otra hidrobūve Ventu šķērsos aptuveni 20 metru dziļumā, kas ir aptuveni 5-7 metri zem upes gultnes, un savienos Pārventu un pilsētas kreiso krastu.
Katrā Ventas krastā atradīsies akas, no kurām viena jau ir izbūvēta NNVT teritorijā starp 15. un 16.piestātni. Otras akas atrašanās vieta un upes precīza šķērsošanas vieta būs jāpiedāvā projektētājiem.
Priekšlikumi firmām jāiesniedz līdz 13.decembrim. Tehniskais projekts konkursa uzvarētājam būs jāizstrādā aptuveni piecu mēnešu laikā.
Otra tuneļa izbūves nepieciešamību nosaka viens no Ventspils pašvaldības izstrādātajiem investīciju projektiem - koģenerācijas stacijas būvniecības projekts, kas paredz abu pilsētas krastu siltumapgādes sistēmu apvienošanu un siltuma ražotnes izvietošana ārpus apdzīvotās teritorijas.
Ventspils koģenerācijas staciju būvēs Somijas kompānija "PVO Engineering". Kompānija projektu plāno realizēt par aptuveni 26,8 miljoniem latu, tā precīzas izmaksas būs zināmas tikai pēc skiču un tehniskā projekta izstrādes.
Paredzētā stacijas jauda ir aptuveni 50 megavati, un elektriskā jauda koģenerācijas režīmā būs līdz 20 megavatiem. Kā kurināmo plānots izmantot akmeņogles, kā arī bioatkritumus. Līdz ar to samazināsies izmešu apjoms apkārtējā vidē, kā arī siltuma pašizmaksa.
Ventspils mērs Aivars Lembergs vairākkārt uzsvēris, ka Ventspils straujākai ekonomiskai attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai nepieciešama jauna siltumražotne, kura būtu neatkarīga no VAS "Latvenergo" un darbotos ar ekonomiski izdevīgu kurināmo, šajā gadījumā - akmeņoglēm. Tās ir visvieglāk iegādāties pasaules tirgū, jo piegādātāji ir gan Austrumos, gan Rietumos.
Jaunā koģenerācijas stacija atvieglotu arī individuālos siltuma un elektrības patērētājus, jo aprēķini rāda, ka maksa par šiem pakalpojumiem var kādu laiku nemainīties vai pat samazināties.
Ervīns Melngalvis LETA
Pirmo tuneli izbūvēja 1997.gadā, kad tika uzsākta konteineru termināla AS "Nord Natie Ventspils terminals" (NNVT) būvniecība Ventas kreisajā krastā. Pa šo tuneli pašreiz iet ūdensvads un elektrības kabeļi.
Tāpat kā pirmais tunelis, arī otra hidrobūve Ventu šķērsos aptuveni 20 metru dziļumā, kas ir aptuveni 5-7 metri zem upes gultnes, un savienos Pārventu un pilsētas kreiso krastu.
Katrā Ventas krastā atradīsies akas, no kurām viena jau ir izbūvēta NNVT teritorijā starp 15. un 16.piestātni. Otras akas atrašanās vieta un upes precīza šķērsošanas vieta būs jāpiedāvā projektētājiem.
Priekšlikumi firmām jāiesniedz līdz 13.decembrim. Tehniskais projekts konkursa uzvarētājam būs jāizstrādā aptuveni piecu mēnešu laikā.
Otra tuneļa izbūves nepieciešamību nosaka viens no Ventspils pašvaldības izstrādātajiem investīciju projektiem - koģenerācijas stacijas būvniecības projekts, kas paredz abu pilsētas krastu siltumapgādes sistēmu apvienošanu un siltuma ražotnes izvietošana ārpus apdzīvotās teritorijas.
Ventspils koģenerācijas staciju būvēs Somijas kompānija "PVO Engineering". Kompānija projektu plāno realizēt par aptuveni 26,8 miljoniem latu, tā precīzas izmaksas būs zināmas tikai pēc skiču un tehniskā projekta izstrādes.
Paredzētā stacijas jauda ir aptuveni 50 megavati, un elektriskā jauda koģenerācijas režīmā būs līdz 20 megavatiem. Kā kurināmo plānots izmantot akmeņogles, kā arī bioatkritumus. Līdz ar to samazināsies izmešu apjoms apkārtējā vidē, kā arī siltuma pašizmaksa.
Ventspils mērs Aivars Lembergs vairākkārt uzsvēris, ka Ventspils straujākai ekonomiskai attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai nepieciešama jauna siltumražotne, kura būtu neatkarīga no VAS "Latvenergo" un darbotos ar ekonomiski izdevīgu kurināmo, šajā gadījumā - akmeņoglēm. Tās ir visvieglāk iegādāties pasaules tirgū, jo piegādātāji ir gan Austrumos, gan Rietumos.
Jaunā koģenerācijas stacija atvieglotu arī individuālos siltuma un elektrības patērētājus, jo aprēķini rāda, ka maksa par šiem pakalpojumiem var kādu laiku nemainīties vai pat samazināties.
Ervīns Melngalvis LETA
