Zemgales ceļu tīkla sakārtošanai būs nepieciešami miljoni
Šodien Zemgales attīstības aģentūrā, tiekoties Autoceļu direkcijas vietējo nodaļu vadītājiem no Aizkraukles, Jēkabpils, Bauskas un Jelgavas, kā arī vairāku rajonu pašvaldību speciālistiem, tika secināts, ka reģiona ceļu remontam nepieciešamo kapitālieguldījumu summa pārsniedz 50 miljonus latu.
Šodien Zemgales attīstības aģentūrā, tiekoties Autoceļu direkcijas vietējo nodaļu vadītājiem no Aizkraukles, Jēkabpils, Bauskas un Jelgavas, kā arī vairāku rajonu pašvaldību speciālistiem, tika secināts, ka reģiona ceļu remontam nepieciešamo kapitālieguldījumu summa pārsniedz 50 miljonus latu.
Minētā tikšanās notika nolūkā precizēt jau agrāk izstrādāto reģionālā ceļu tīkla attīstības projekta pieteikumu, kas līdz 15.augustam jāiesniedz Latvijas Nacionālās attīstības plāna vadībai.
Par to aģentūru LETA informēja Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš.
Rajona pārstāvji nosauca konkrētus ceļus vai to posmus, kā arī tranzīta kustībai izmantojamās ielas, kur tuvāko gadu laikā nepieciešams veikt kapitālo remontu vai pat rekonstrukciju, lai nodrošinātu ērtu autotransporta plūsmu gan starp reģioniem, gan Zemgales iekšienē.
Apspriežot projekta sadaļu, kas attiecas uz pierobežas autoceļu Annenieki - Aizkraukle jeb tā dēvēto Zemgales jostu, speciālisti vienojās, ka lielo izmaksu dēļ tas sākotnēji saīsināms līdz Vallei un tālāk novirzāms uz Aknīsti, Subati un Daugavpili. Tādējādi veidosies maršruts, kas savienos Kurzemes un Latgales reģionu un ļaus krasi attīstīt tūrismu.
Kā otru prioritāti speciālisti nosauca Daugavas kreisā krasta autoceļa attīstības nepieciešamību no Jaunjelgavas līdz Jēkabpilij. Tālākā perspektīvā paredzēts attīstīt arī ceļus, kas šķērso abus minētos maršrutus, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju civilizētu pārvietošanos pa visu Zemgali.
Summējot visus reģionā remontēt nepieciešamos ceļus un to posmus, kopgarums iznāk iespaidīgs un nepieciešamo kapitālieguldījumu summa pārsniedz 50 miljonus latu. Ceļinieki domā, ka, projektam nonākot valdībā, iesniegtie aprēķini kļūs par iemeslu tam, lai to noraidītu.
Šaubas kliedēja Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kurš uzskata, ka valdībai beidzot ir jāredz reālais lauku ceļu stāvoklis, kā arī tas, cik naudas nepieciešams to sakārtošanai. "Mums nevajag ceļus, pa kuriem nav iespējams braukt," uzsvēra Rāviņš.
Līdzīgi sprieda arī Jelgavas rajona padomes Attīstības departamenta direktors Jānis Krūklītis. "Kāda atsevišķa ceļa posma noasfaltēšana un Saeimas deputāta kandidāta piedalīšanās svinīgās lentas pārgriešanā vien neko nedos, mums jāredz katra konkrētā maršruta attīstība kopumā, lai cilvēki no Jelgavas līdz Aknīstei var nokļūt pa īsāko ceļu. Turklāt mēs ceļu tīkla attīstību plānojam turpmākajiem desmit gadiem, bet, ja tā raugās, katru gadu nepieciešams ieguldīt aptuveni Ls 5 miljonus, no kuriem aptuveni pusi varēs segt no Eiropas Savienības naudas. Tātad pašu ieguldījums iznāk aptuveni Ls 2,5 miljoni, kas nav nekas briesmīgs," sprieda Krūklītis.
Speciālisti vienojās, ka tuvākajās dienās aprēķinus vēl pilnveidos un, pirms tos iesniegt valsts institūcijām, projektu vēl apspriedīs Zemgales attīstības padome.
LETA LETA
Minētā tikšanās notika nolūkā precizēt jau agrāk izstrādāto reģionālā ceļu tīkla attīstības projekta pieteikumu, kas līdz 15.augustam jāiesniedz Latvijas Nacionālās attīstības plāna vadībai.
Par to aģentūru LETA informēja Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš.
Rajona pārstāvji nosauca konkrētus ceļus vai to posmus, kā arī tranzīta kustībai izmantojamās ielas, kur tuvāko gadu laikā nepieciešams veikt kapitālo remontu vai pat rekonstrukciju, lai nodrošinātu ērtu autotransporta plūsmu gan starp reģioniem, gan Zemgales iekšienē.
Apspriežot projekta sadaļu, kas attiecas uz pierobežas autoceļu Annenieki - Aizkraukle jeb tā dēvēto Zemgales jostu, speciālisti vienojās, ka lielo izmaksu dēļ tas sākotnēji saīsināms līdz Vallei un tālāk novirzāms uz Aknīsti, Subati un Daugavpili. Tādējādi veidosies maršruts, kas savienos Kurzemes un Latgales reģionu un ļaus krasi attīstīt tūrismu.
Kā otru prioritāti speciālisti nosauca Daugavas kreisā krasta autoceļa attīstības nepieciešamību no Jaunjelgavas līdz Jēkabpilij. Tālākā perspektīvā paredzēts attīstīt arī ceļus, kas šķērso abus minētos maršrutus, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju civilizētu pārvietošanos pa visu Zemgali.
Summējot visus reģionā remontēt nepieciešamos ceļus un to posmus, kopgarums iznāk iespaidīgs un nepieciešamo kapitālieguldījumu summa pārsniedz 50 miljonus latu. Ceļinieki domā, ka, projektam nonākot valdībā, iesniegtie aprēķini kļūs par iemeslu tam, lai to noraidītu.
Šaubas kliedēja Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kurš uzskata, ka valdībai beidzot ir jāredz reālais lauku ceļu stāvoklis, kā arī tas, cik naudas nepieciešams to sakārtošanai. "Mums nevajag ceļus, pa kuriem nav iespējams braukt," uzsvēra Rāviņš.
Līdzīgi sprieda arī Jelgavas rajona padomes Attīstības departamenta direktors Jānis Krūklītis. "Kāda atsevišķa ceļa posma noasfaltēšana un Saeimas deputāta kandidāta piedalīšanās svinīgās lentas pārgriešanā vien neko nedos, mums jāredz katra konkrētā maršruta attīstība kopumā, lai cilvēki no Jelgavas līdz Aknīstei var nokļūt pa īsāko ceļu. Turklāt mēs ceļu tīkla attīstību plānojam turpmākajiem desmit gadiem, bet, ja tā raugās, katru gadu nepieciešams ieguldīt aptuveni Ls 5 miljonus, no kuriem aptuveni pusi varēs segt no Eiropas Savienības naudas. Tātad pašu ieguldījums iznāk aptuveni Ls 2,5 miljoni, kas nav nekas briesmīgs," sprieda Krūklītis.
Speciālisti vienojās, ka tuvākajās dienās aprēķinus vēl pilnveidos un, pirms tos iesniegt valsts institūcijām, projektu vēl apspriedīs Zemgales attīstības padome.
LETA LETA