Zemgrīdas tramvajs Rīgas ielās parādīsies jau šoruden

Foto: Zemgrīdas tramvajs Rīgas ielās parādīsies jau šoruden; autors: Zemgrīdas tramvajs Rīgas ielās parādīsies jau šoruden

Intervija ar Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju un VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētāju Andreju Požarnovu

Sastrēgumi Rīgā ir mazinājušies, kas ir ekonomiskās situācijas loģiskas sekas. Caurbraukt pilsētas centru kļuvis viegli un patīkami. Arī ceļu būvniecībai budžets ir samazināts, taču, lai sildītu ekonomiku, Rīgā tiks realizēti it visi ES līdzfinansētie projekti un turpināti jau iesāktie ceļu būvniecības darbi. Kādi ir aktuālie un tālākā nākotnē iezīmētie plāni, jautājām RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājam Andrejam Požarnovam.

Aprīlī notika konference "Jaunas situācijas gads". Kādas ir vērtīgākās atziņas, kas izskanēja konferencē?

Šāda konference tiek organizēta katru gadu, lai varētu atskatīties uz iepriekšējā gadā paveikto. Konferencē tiek aicināti uzstāties ar satiksme jomu saistīti speciālisti no valsts institūcijām, no Valsts Policijas, no CSDD, u.c. Šī sasaukuma laikā Rīgas Dome satiksmes sakārtošanas un ceļu būves jomā ir paveikusi ārkārtīgi daudz, vienīgā nelaime, ka publiskajā telpā tendenciozi tiek popularizēta agresīva nostāja pret jebkuru veikumu. Rīga pēdējos četros gados, apgūstot pieejamo līdzfinansējumu no ES fondiem, ir realizējusi vairākus vērienīgus satiksmes infrastruktūras objektus, tādējādi sniedzot ieguldījumu valsts attīstībā. Arī šogad turpināsim uzsākto satiksmes infrastruktūras objektu būvniecību. Tas ir būtiski gan cilvēku darbavietu saglabāšanai, gan uzņēmējdarbības vides sildīšanai.

Kuri Rīgas satiksmes infrastruktūras objekti pēdējos gados realizēti ar ES fondu līdzfinansējumu un kādi ir to izmaksu apjomi?

Visus uzskaitīt nav iespējams, varu minēt dažus no tiem: Augusta Deglava ielas turpinājums no Baltinavas ielas līdz Lubānas ielai ar rotācijas apli, projekta kopējās izmaksas 3 741 000 Ls, 47 procentus no nepieciešamā finansējuma sedza RD; Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojums izmaksāja 12 526 000 Ls, RD finansēja 61 procentu no kopējām izmaksām; Austrumu maģistrāles posms Gaujas iela – Meža prospekts izmaksāja 6 151 000, no kuriem RD sedza 40 procentus. Tie ir tikai daži projekti no daudziem, kopējais apgūtais finansējuma apjoms ir ievērojams.

Kādi darbi plānoti šogad?

Tiks pabeigta gājēju pārvada būvniecība Kārļa Ulmaņa gatvē pie Beberbeķu ielas, pēc Rīgas Domes Satiksmes departamenta pasūtījuma turpināsies Slāvu maģistrālā transporta mezgla būvniecība, ko paredzēts pabeigt 2011. gadā. Tāpat Austrumu maģistrāles izbūves ietvaros Rīgā turpinās būvēt Gustava Zemgala gatves un Gaujas ielas divu līmeņu šķērsojumu. Ir uzsākta Juglas ielas jauna turpinājuma izbūve no Augusta Deglava ielas līdz Biķernieku ielai ar rotācijas apli. Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu plānots uzsākt Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību Pārdaugavā no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalnam.

Nav apstājies projekts, kas paredz Rīgā ieviest mūsdienīgus zemgrīdas tramvajus, plānots, ka pirmais no tiem pasažierus vizinās jau šoruden, taču provizoriskās aplēses rāda, ka pilnīgai projekta realizācijai nepieciešami vairāki desmiti gadu. Šogad ieplānots pagarināt arī 6.tramvaja līniju līdz Berģu kalnam.

Kas veido budžetu Rīgas ceļu būvniecībai un remontam?
Lielāko budžeta daļu veido Rīgas Domes līdzekļi, ES fondu līdzekļi, kredīti, pienākas finansējums arī no Valsts autoceļu fonda. Fonda līdzekļi kā mērķdotācijas tiek sadalītas visām Latvijas pašvaldībām, taču, rēķinoties ar apjomīgo automašīnu skaitu Rīgā, kas ikdienas iebrauc galvaspilsētā no rajoniem un rada ceļu nolietojumu, Rīgai pienāktos lielāka finansējuma daļa kā pašreiz tiek piešķirta.

Kādi būtu Jūsu ieteikumi, risinājumi, kas optimāli sabalansētu straujo apbūvi un to pavadošo satiksmes intensitātes pieaugumu Rīgā? Krīzes laikā būvniecība ir pieklususi, arī sastrēgumi kļuvuši par retu parādību, bet pienāks brīdis, kad ekonomikas attīstība kļūs straujāka.

RD Satiksmes departamenta rīcībā ir angļu ekspertu izstrādāts pētījums, modelējot auto plūsmas ātrumu, ja Rīgā pēkšņi tiek uzbūvēti visi ieplānotie objekti – veikali, daudzdzīvokļu ēkas, koncertzāles, utt. Rezultāts nav iepriecinošs, auto kustības ātrums tādā gadījumā Rīgā būs aptuveni 5 km/h, turklāt lielāko auto noslodzi rada lielveikali. Loģiski būtu vispirms izstrādāt un ieviest satiksmi regulējošus pasākumus, tikai pēc tam būvēt. Šobrīd gan tas nav pārāk aktuāli, jo būvniecības apjomi ir sarukuši.

Satiksmes intensitāti, ja tas nepieciešams, var regulēt ar vairākiem "atvēsinošiem" pasākumiem. Pirmkārt, tās ir maksas braukšanas zonas pilsētas centrā, otrkārt maksas stāvvietas, treškārt, dažādi ierobežojumi. Viens no efektīviem ierobežojumem ir sastrēgumu stundu nodoklis, ko tehniski iespējams diezgan viegli nodrošināt, uzstādot auto reģistrācijas numuru nolasīšanas ierīces gar dzelzceļa loku. Autovadītājiem, kas šķērso dzelzceļa loku tiek piesūtīts rēķins, kura lielums atkarīgs no numura fiksācijas brīža – naktī braukšana ir par velti, dienas vidū salīdzinoši maza summa, darba dienas sākumā un pēcpusdienā summa ir lielāka. Pasaulē tāda prakse tiek sekmīgi izmantota, turklāt pamatideja ir nevis par katru cenu iekasēt naudas līdzekļus, bet nodrošināt daudzmaz saprātīgu satiksmes kustību. Pagaidām projekta ieviešana ir atlikta uz nenoteiktu laiku, bet kļūs aktuāla tikko atkal parādīsies sastrēgumi.

Velosatiksmes nākotne Rīgā?
Rīgā tuvākajā nākotnē plānots būvēt 4 veloceliņus - ar stratēģiskiem galapunktiem un arī tādus, kas vairāk paredzēti atpūtai un kopīgiem ģimenes izbraucieniem. Veloceliņa Mežaparks-Vecmīlgrāvis būvniecība pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma tika uzsākta pagājušajā gadā. Kopgarums 5 kilometri, būvniecību plānots pabeigt līdz 2009. gada jūnijam, drīz tiks pabeigta veloceliņa izbūve Šmerļa ielā 2 kilometru garumā, pēc Rīgas domes Vides departamenta pasūtījuma šogad turpināsies Zaļā veloceliņa būvniecība Pārdaugavā gar Mārupītes krastu maršrutā Vanšu tilts – Āgenskalna līcis – Uzvaras parks – Arkādijas parks – Māras dīķis – Bieriņi. Visgarāko veloceliņu – 13 km – iecerēts izbūvēt no pilsētas centra līdz Berģiem un tam jau būs stratēģiska nozīme, jo ļaus no galapunkta līdz galapunktam nokļūt aptuveni 30 minūtēs bez sastrēgumiem.
Nav noslēpums, ka veloceliņus mēdz izmantot braukšanai ar motorolleriem, motocikliem, pat automašīnām. Vai ir kāds veids, kā to novērst, piemēram, uzstādot speciālas šķēršļu joslas?

Noteikumi atļauj pa veloceliņiem pārvietoties tikai ar velosipēdiem. Noteikumu ievērošanas kontrole ir policijas kompetencē – ja novērojami pārkāpumi, jāziņo policijai. Izņēmums ir Vecrīga, kur saskaņā ar RD noteikumiem, iedzīvotājiem atļauts piebraukt ar automašīnu pie savas dzīves vietas, kas atrodas velokustībai atvēlētajā ielā.

Nereti uz veloceliņiem tiek novietoti dažādi statiski šķēršļi, kas liedz tos izmantot automašīnām, taču, manuprāt, tas nav estētiski un apdraud velobraucējus. Viens no variantiem ir videonovērošanas kameru uzstādīšana, kuras varētu fiksēt ļaunprātīgos noteikumu pārkāpējus.

Vai attaisnojās īpašā režīma zonas statusa atņemšana Vecrīgai?

Rīgas Dome netika laicīgi brīdināta par statusa atņemšanu Vecrīgai, tāpēc to uzskatu par politiski ļaunprātīgu rīcību, kas divu mēnešu garumā Vecrīgu pārvērta par bezmaksas autosstāvvietu. 2008. gada decembra vidū saņēmām paziņojumu, ka ar 2009. gada 1.janvāri Vecrīgai tiek atņemta īpašā režīma zonas statuss.

Rēķinoties ar to, ka īpašā režīma zonas statuss Vecrīgai tiek saglabāts arī turpmāk, iepriekšējā gadā uzstādījām jaunu kontroles sistēmu, kas izmaksāja 300 000 Ls, bet šobrīd, pateicoties nepārdomātajam lēmumam no valdības puses, aparatūra netiek lietderīgi izmantota. Izstrādes stadijā ir noteikumi, kas tomēr paredzēs pašvaldību tiesības pašām noteikt īpašā režīma zonas savās teritorijās, iespējams noteikumi stāsies spēkā ar 1.jūliju. Tas nozīmē, ka Vecrīgas statusa maiņa bija sasteigta, vajadzēja pagaidīt pusgadu, atstājot jautājuma risināšanu RD kompetencē.

Šobrīd situācija Vecrīgā ir normalizējusies – nav iespējams tranzīts, ir izveidotas gājēju un velobraucēju ielas, noteiktas augsta maksa par auto novietošanu, Vecrīgas iedzīvotājiem izsniegtas atļaujas automašīnu novietošanai – tiesa gan, vienai automašīnai uz vienu dzīvokli. Vēl ir neatrisināts jautājums par atļaujām automašīnām valsts iestādēm, kas izvietotas Vecrīgas teritorijā.

Kādi ir provizoriskie realizācijas plāni Park&Ride un Ziemeļu šķērsojuma projektiem?

Park&Ride ir apjomīgs projekts, RD rezervējusi stāvvietu izbūvei nepieciešamās zemes platības. Šo stāvvietu pamatzudevums būs mazināt automašīnu skaitu Rīgas pilsētā. Darbības princips Park&Ride stāvvietās ir vienkāršs: auto tiek novietots stāvvietā, fiksācija notiek ar elektronisko biļeti, kuru pēc tam izmanto sabiedriskajā transportā un ar kuru, neko papildus nemaksājot, automašīnu izņem no stāvvietas. Ja izņemot automašīnu no stāvvietas, elektroniskā biļete neuzrāda fiksāciju sabiedriskajā transportā, par stāvvietas izmantošanu jāmaksā. Taču projekts ir atlikts līdz ekonomikas augšupejai. Faktiksi šo ideju iespējams attīstīt bez ievērojamiem kapitālieguldījumiem un jebkurā brīdī, piemēram, sākotnējā variantā iežogojot un noasfaltējot laukumu, kuru, palielinoties automašīnu skaitam, iespējams izbūvēt vairākos līmeņos.

Arī Ziemeļu šķērsojuma projekts ir atlikts malā, toties pārskatāmā nākotnē tiks realizēts Brīvības ielas dubliera izbūves projekts, pie kura pašreiz aktīvi noris darbi.

Vai pieņemot lēmumus, vērā tiek ņemts arī iedzīvotāju viedoklis?

Iedzīvotāji savus ierosinajums mums sūta pa pastu, nogādā personīgi Rīgas Domē vai arī sūta elektroniski. Reizi nedēļā RD Satiksmes departamentā tiek organizēta sanāksme, kurā izskata iedzīvotāju priekšlikumus un vērā ņemamie tiek virzīti izskatīšanai tālāk. Lielākoties saņemam ierosinājumus par jaunu gājēju pāreju nepieciešamību un par satiksmes oprganizācijas uzlabojumiem atsevišķos krustojumos. Uzklausot iedzīvotājus, tika realizēts projekts Drošais celš uz skolu, kas ietvēra skolu aptauju, priekšlikumu izskatīšanu, pēc aptaujas tika uzstādītas drošības barjeras, luksofori, iezīmētas gājēju pārejas, uzstādītas braukšanas ātrumu ierobežojošas zīmes.