Ziemeļu šķērsojuma pāri Daugavai skiču projektam top pieci varianti
Ziemeļu šķērsojuma pāri Daugavai skiču projektam top pieci varianti, no kuriem trīs paredz tuneļa izveidi zem Daugavas, pirmdien raksta "Dienas Bizness" (DB).
Ziemeļu šķērsojuma pāri Daugavai skiču projektam top pieci varianti, no kuriem trīs paredz tuneļa izveidi zem Daugavas, pirmdien raksta "Dienas Bizness" (DB).
Vienā tuneļa versijā no Brīvības ielas dubliera nākošā trase pie Meža kapiem paiet pazemē un turpinās aptuveni 5,5 kilometrus (km), laikrakstam stāstījis Ziemeļu koridora attīstības biroja vadītāja pienākumu izpildītājs Gatis Pāvils, norādot, ka šis būtu urbtais tunelis ar dziļāko vietu 50 metru zem ūdens līmeņa. Trase virspusē iznāktu Daugavgrīvas ielas rajonā.
Pēc Pāvila skaidrotā, šī tuneļa izveidē lielākais šķērslis būtu plānotā urbuma diametrs un augstās izmaksas. Pie ieejas tunelī un izejas no tā jārok 30 metru dziļas bedres ar slīpo iebraukumu.
Savukārt abi pārējie tuneļa varianti piedāvā to veidot īsāku. Savukārt vēl divi varianti paredz augstā tilta būvniecību, vēstī DB.
Laikraksts norāda, ka vietā, kur paredzēts tilts, Daugava ir 420 metru plata, bet tilta augstums varētu būt 57 metri, lai zem tā varētu izbraukt kruīza kuģi.
Pēc DB rakstītā, augstā tilta variantā, lai no Brīvības ielas dubliera nonāktu uz tilta, iespējams, būs jāmēro 1,1 kilometru garš tuneļa posms zem Meža kapiem. Pie Ganību dambja trase iznāktu virszemē un paceltos uz augšu, pieslēdzoties tiltam. Ja kapus apiet, trase būtu jāpaceļ uz estakādēm un jāievirza esošajā apbūvē, pret ko asi iebilst iedzīvotāji, jo dažas mājas tad nāktos nojaukt.
Laikraksts atgādina, ka alternatīvos Ziemeļu koridora 2.posma variantus izstrādā vācu birojs "Basler & Hofmann", kas visas projekta versijas plāno pabeigt marta beigās un nodot sabiedriskajai apspriešanai.
DB arī raksta, ka Ziemeļu koridora posmam, kas paredz Brīvības ielas dubliera izveidi, projektētāji savukārt piedāvā trīs variantus.
Tostarp viens no firmu "BRD Projekts" un "PRO Via" izstrādātajiem Brīvības ielas dubliera variantiem pēc iespējas ir atvirzīts no apdzīvotajām vietām, bet trase iet ļoti tuvu Ķīšezeram. Šajā variantā jaunā maģistrāle visā garumā pacelta uz estakādes.
Otrā variantā jaunā autoceļa maršruts ved cauri Makšķernieku ciematam, kas nozīmē taisnāku ceļu, taču arī lielus tēriņus un ilgstošas sarunas ar īpašniekiem, atpērkot zemi. Turklāt šis variants ļoti pietuvojas Bābelīša ezeram, kā arī "Natura 2000" lieguma zonai, informē DB.
Savukārt trešais variants ir kompromiss starp abiem pirmajiem, ziņo laikraksts, norādot, ka šajā variantā ceļa trase ir pietiekami tālu no lieguma zonas, bet Makšķernieku ciematu šķērso ziemeļu daļā, kur pamatā atrodas garāžas. Paredzēts, ka zem Ezermalas un Ķīšezera ielām maģistrāli novirzīs 1,1 kilometru garā seklajā tunelī. Problēma gan ir trases ceļā esošie TEC pelnu lauki, kur pie noteiktiem apstākļiem var koncentrēties kaitīgas vielas, vēstī laikraksts.
DB piebilst, ka Ziemeļu koridora attīstības birojs jau netieši šobrīd par reālāko atzīst trešo variantu.
Ziemeļu koridors būs daļa no automaģistrāles "Via Baltica", tā iecerēta 21 kilometru gara, bet būvniecības aptuvenās izmaksas tiek lēstas 0,7-1 miljards eiro. Projekts paredzēs triju posmu - Brīvības ielas dubliera, Daugavas Ziemeļu šķērsojuma un pievedceļa no Babītes pagasta Rīgas robežas līdz Daugavgrīvas ielai - izbūvi.
Vienā tuneļa versijā no Brīvības ielas dubliera nākošā trase pie Meža kapiem paiet pazemē un turpinās aptuveni 5,5 kilometrus (km), laikrakstam stāstījis Ziemeļu koridora attīstības biroja vadītāja pienākumu izpildītājs Gatis Pāvils, norādot, ka šis būtu urbtais tunelis ar dziļāko vietu 50 metru zem ūdens līmeņa. Trase virspusē iznāktu Daugavgrīvas ielas rajonā.
Pēc Pāvila skaidrotā, šī tuneļa izveidē lielākais šķērslis būtu plānotā urbuma diametrs un augstās izmaksas. Pie ieejas tunelī un izejas no tā jārok 30 metru dziļas bedres ar slīpo iebraukumu.
Savukārt abi pārējie tuneļa varianti piedāvā to veidot īsāku. Savukārt vēl divi varianti paredz augstā tilta būvniecību, vēstī DB.
Laikraksts norāda, ka vietā, kur paredzēts tilts, Daugava ir 420 metru plata, bet tilta augstums varētu būt 57 metri, lai zem tā varētu izbraukt kruīza kuģi.
Pēc DB rakstītā, augstā tilta variantā, lai no Brīvības ielas dubliera nonāktu uz tilta, iespējams, būs jāmēro 1,1 kilometru garš tuneļa posms zem Meža kapiem. Pie Ganību dambja trase iznāktu virszemē un paceltos uz augšu, pieslēdzoties tiltam. Ja kapus apiet, trase būtu jāpaceļ uz estakādēm un jāievirza esošajā apbūvē, pret ko asi iebilst iedzīvotāji, jo dažas mājas tad nāktos nojaukt.
Laikraksts atgādina, ka alternatīvos Ziemeļu koridora 2.posma variantus izstrādā vācu birojs "Basler & Hofmann", kas visas projekta versijas plāno pabeigt marta beigās un nodot sabiedriskajai apspriešanai.
DB arī raksta, ka Ziemeļu koridora posmam, kas paredz Brīvības ielas dubliera izveidi, projektētāji savukārt piedāvā trīs variantus.
Tostarp viens no firmu "BRD Projekts" un "PRO Via" izstrādātajiem Brīvības ielas dubliera variantiem pēc iespējas ir atvirzīts no apdzīvotajām vietām, bet trase iet ļoti tuvu Ķīšezeram. Šajā variantā jaunā maģistrāle visā garumā pacelta uz estakādes.
Otrā variantā jaunā autoceļa maršruts ved cauri Makšķernieku ciematam, kas nozīmē taisnāku ceļu, taču arī lielus tēriņus un ilgstošas sarunas ar īpašniekiem, atpērkot zemi. Turklāt šis variants ļoti pietuvojas Bābelīša ezeram, kā arī "Natura 2000" lieguma zonai, informē DB.
Savukārt trešais variants ir kompromiss starp abiem pirmajiem, ziņo laikraksts, norādot, ka šajā variantā ceļa trase ir pietiekami tālu no lieguma zonas, bet Makšķernieku ciematu šķērso ziemeļu daļā, kur pamatā atrodas garāžas. Paredzēts, ka zem Ezermalas un Ķīšezera ielām maģistrāli novirzīs 1,1 kilometru garā seklajā tunelī. Problēma gan ir trases ceļā esošie TEC pelnu lauki, kur pie noteiktiem apstākļiem var koncentrēties kaitīgas vielas, vēstī laikraksts.
DB piebilst, ka Ziemeļu koridora attīstības birojs jau netieši šobrīd par reālāko atzīst trešo variantu.
Ziemeļu koridors būs daļa no automaģistrāles "Via Baltica", tā iecerēta 21 kilometru gara, bet būvniecības aptuvenās izmaksas tiek lēstas 0,7-1 miljards eiro. Projekts paredzēs triju posmu - Brīvības ielas dubliera, Daugavas Ziemeļu šķērsojuma un pievedceļa no Babītes pagasta Rīgas robežas līdz Daugavgrīvas ielai - izbūvi.