Ziemeļu transporta koridora būvniecībai neplāno piesaistīt Jūrmalas un Babītes pašvaldību līdzekļus
Lai arī Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta ceturtais posms paredzēts Babītes un Jūrmalas pašvaldību teritorijās, šo pašvaldību līdzekļu piesaiste projekta realizēšanā netiek plānota, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas Ziemeļu koridora attīstības biroja vadītāja pienākumu izpildītājs Gatis Pāvils.
Lai arī Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta ceturtais posms paredzēts Babītes un Jūrmalas pašvaldību teritorijās, šo pašvaldību līdzekļu piesaiste projekta realizēšanā netiek plānota, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas Ziemeļu koridora attīstības biroja vadītāja pienākumu izpildītājs Gatis Pāvils.
Ziemeļu koridora trešā un ceturtā posma detālplānojuma izstrāde tiks finansēta no Pilsētas attīstības departamenta budžeta. Jau ziņots, ka darbus veiks SIA "Metrum", kas uzvarējusi pašvaldības rīkotajā konkursā.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa aģentūrai LETA sacīja: lai nekavētu projekta virzību, Rīgas pilsēta ir iniciējusi arī Ziemeļu transporta koridora ceturtā posma sākotnējās izpētes un būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu, kas sākotnēji tiek finansēta no Rīgas pilsētas budžeta.
Paralēli tam pašlaik tiek gatavota vienošanās un notiek sarunas ar Satiksmes ministriju par ārpus Rīgas esošo Ziemeļu transporta koridora daļu finansēšanu.
Jau esošais valsts autoceļu tīkls atrodas ārpus Rīgas pilsētas, tādēļ arī daļa Rīgas Ziemeļu transporta koridora atradīsies ārpus Rīgas pilsētas teritorijas. Nākotnē, visdrīzāk, projekta plānotā ceturtā posma ceļa daļa varētu tik formāli iekļauta valsts autoceļu tīklos, kamēr Rīgas teritorijā esošā daļa saglabātos kā pašvaldības ceļš, informēja Ābeltiņa.
"Rīgas Ziemeļu transporta koridors ir Rīgas pašvaldības organizēts, attīstīts un finansēts projekts, kura mērķis ir izveidot ērtu tranzīta ceļu cauri Rīgai, pieslēdzot to esošajam valsts autoceļu tīklam. Šādi tiks novērsts risks, ka jaunbūvējamajam objektam būtu zema efektivitāte pievedceļu trūkuma dēļ," norādīja Pāvils.
Kā ziņots, Rīgas Ziemeļu transporta koridora trešā un ceturtā posma realizācijas laikā paredzēts būvēt jaunu automaģistrāli posmā no Rīgas apvedceļa pie Babītes līdz Daugavgrīvas ielai.
Ziemeļu transporta koridors ir vērienīgākais Rīgas transporta infrastruktūras projekts pēdējos desmit gados. Aptuvenais ceļa garums būs 24 kilometri, bet izmaksas varētu sasniegt 700 miljonus latu.
Projekta sagatavošana sākta 2005.gada decembrī. Būvniecību plānots sākt 2009.gadā, bet pabeigt - 2018.gadā.
"Koridoram ir stratēģiska nozīme Rīgas transporta shēmas pilnveidošanā, jo bez tā pilnvērtīgi nevarēs funkcionēt Dienvidu tilts," norādīja Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta vadības komitejas priekšsēdētājs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis (TP).
Tikai pēc Ziemeļu koridora izbūves Rīgas centrs tikšot atslogots no kravas un tranzīta transporta.
Ziemeļu koridors tiks iekļauts valsts autoceļu sistēmā, radot ērtus pieslēgumus autoceļiem: rietumos tas pieslēgsies Rīgas-Jūrmalas autoceļam pie Babītes, bet austrumos - pie Vidzemes šosejas Berģos. Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā ar lielāku skaitu daudzlīmeņu krustojumu. Autoceļš šķērsos arī aptuveni 800 metru plato Daugavu.
Rīgas Ziemeļu koridora trīs galvenie posmi ir Brīvības ielas dublieris, Daugavas ziemeļu šķērsojums un rietumu pievedceļi.
Patlaban norit Rīgas Ziemeļu transporta koridora trešā un ceturtā posma būvniecības ieceres un tās ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana.
Informatīvie materiāli par iecerēm apskatāmi Rīgā, Rātslaukumā 1, Rātsnama otrā stāva vestibilā līdz 20.augustam darbdienās no plkst.9 līdz 17. Rakstveida priekšlikumi un apspriešanas anketas iesniedzamas Vides pārraudzības valsts birojā un Pilsētas attīstības departamenta Klientu apkalpošanas centrā.
Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas jautājums tiks virzīts izskatīšanai Rīgas domē.
Ziemeļu koridora trešā un ceturtā posma detālplānojuma izstrāde tiks finansēta no Pilsētas attīstības departamenta budžeta. Jau ziņots, ka darbus veiks SIA "Metrum", kas uzvarējusi pašvaldības rīkotajā konkursā.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa aģentūrai LETA sacīja: lai nekavētu projekta virzību, Rīgas pilsēta ir iniciējusi arī Ziemeļu transporta koridora ceturtā posma sākotnējās izpētes un būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu, kas sākotnēji tiek finansēta no Rīgas pilsētas budžeta.
Paralēli tam pašlaik tiek gatavota vienošanās un notiek sarunas ar Satiksmes ministriju par ārpus Rīgas esošo Ziemeļu transporta koridora daļu finansēšanu.
Jau esošais valsts autoceļu tīkls atrodas ārpus Rīgas pilsētas, tādēļ arī daļa Rīgas Ziemeļu transporta koridora atradīsies ārpus Rīgas pilsētas teritorijas. Nākotnē, visdrīzāk, projekta plānotā ceturtā posma ceļa daļa varētu tik formāli iekļauta valsts autoceļu tīklos, kamēr Rīgas teritorijā esošā daļa saglabātos kā pašvaldības ceļš, informēja Ābeltiņa.
"Rīgas Ziemeļu transporta koridors ir Rīgas pašvaldības organizēts, attīstīts un finansēts projekts, kura mērķis ir izveidot ērtu tranzīta ceļu cauri Rīgai, pieslēdzot to esošajam valsts autoceļu tīklam. Šādi tiks novērsts risks, ka jaunbūvējamajam objektam būtu zema efektivitāte pievedceļu trūkuma dēļ," norādīja Pāvils.
Kā ziņots, Rīgas Ziemeļu transporta koridora trešā un ceturtā posma realizācijas laikā paredzēts būvēt jaunu automaģistrāli posmā no Rīgas apvedceļa pie Babītes līdz Daugavgrīvas ielai.
Ziemeļu transporta koridors ir vērienīgākais Rīgas transporta infrastruktūras projekts pēdējos desmit gados. Aptuvenais ceļa garums būs 24 kilometri, bet izmaksas varētu sasniegt 700 miljonus latu.
Projekta sagatavošana sākta 2005.gada decembrī. Būvniecību plānots sākt 2009.gadā, bet pabeigt - 2018.gadā.
"Koridoram ir stratēģiska nozīme Rīgas transporta shēmas pilnveidošanā, jo bez tā pilnvērtīgi nevarēs funkcionēt Dienvidu tilts," norādīja Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta vadības komitejas priekšsēdētājs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis (TP).
Tikai pēc Ziemeļu koridora izbūves Rīgas centrs tikšot atslogots no kravas un tranzīta transporta.
Ziemeļu koridors tiks iekļauts valsts autoceļu sistēmā, radot ērtus pieslēgumus autoceļiem: rietumos tas pieslēgsies Rīgas-Jūrmalas autoceļam pie Babītes, bet austrumos - pie Vidzemes šosejas Berģos. Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā ar lielāku skaitu daudzlīmeņu krustojumu. Autoceļš šķērsos arī aptuveni 800 metru plato Daugavu.
Rīgas Ziemeļu koridora trīs galvenie posmi ir Brīvības ielas dublieris, Daugavas ziemeļu šķērsojums un rietumu pievedceļi.
Patlaban norit Rīgas Ziemeļu transporta koridora trešā un ceturtā posma būvniecības ieceres un tās ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana.
Informatīvie materiāli par iecerēm apskatāmi Rīgā, Rātslaukumā 1, Rātsnama otrā stāva vestibilā līdz 20.augustam darbdienās no plkst.9 līdz 17. Rakstveida priekšlikumi un apspriešanas anketas iesniedzamas Vides pārraudzības valsts birojā un Pilsētas attīstības departamenta Klientu apkalpošanas centrā.
Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas jautājums tiks virzīts izskatīšanai Rīgas domē.