Ziemeļu tuneļa detālplānojums varētu būt gatavs pēc gada
Ziemeļu tuneļa detālplānojums varētu būt gatavs pēc 12-16 mēnešiem, un pēc tam trīs gadu laikā tuneli varētu uzbūvēt, ja būs nepieciešamās finanses.
Ziemeļu tuneļa detālplānojums varētu būt gatavs pēc 12-16 mēnešiem, un pēc tam trīs gadu laikā tuneli varētu uzbūvēt, ja būs nepieciešamās finanses.
Tā šodien Rīgas domes rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā par Ziemeļu tuneļa būvniecību aģentūrai LETA sacīja domes Attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams.
Kā aģentūra LETA jau ziņoja, Rīgas dome 1998.gadā pieņēma lēmumu par jaunā Daugavas ziemeļu šķērsojuma trases noteikšanu Spilvas un Bukultu ielu koridorā. Savukārt pagājušā gada februārī Rīgas dome pieņēma lēmumu par jaunā Daugavas šķērsojuma tehnisko risinājumu - Spilves un Bukultu ielu koridorā būvēt divvirzienu trīsjoslu iegremdētu tuneli.
Ziemeļu tuneļa skiču projektu izstrādāja Nīderlandes firma "Tunnel Engineering Consultants" (TEC), kuras pārstāvji šodienas sabiedriskajā apspriešanā ar videomateriāliem prezentēja tuneļa būvniecības pieredzi Nīderlandē. Uzņēmums arī pēc Rīgas domes lēmuma izstrādās tuneļa detālo plānojumu.
Sabiedriskajā apspriešanā Rīgas iedzīvotāji pauda šaubas par tuneļa drošību un norādīja uz tuneļa augstajām uzturēšanas izmaksām, taču Štrams uzsvēra, ka precīzas izmaksas būs zināmas tikai aptuveni pēc pieciem mēnešiem. "Precīzāks iespējamais finansu izlietojuma grafiks būs gatavs ap jauno gadu, kad būs sagatavotas trīs dažādu finansu piesaistes un izlietojuma paketes. Mēs ceram, ka tuneļa būvniecībai tiks piesaistīts Eiropas finansējums," uzsvēra Štrams.
Pēc domes pašreizējām aplēsēm, iegremdētā tilta izmaksas varētu sasniegt 160 miljonus eiro (97,72 miljoni latu), bet tilta trases izbūve ar pievedceļiem varētu izmaksāt 211 miljonus eiro (124,91 miljons latu).
Kā skiču projekta trūkumu sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji minēja arī pievedceļu problēmu - viņi uzskata, ka pievedceļiem vajadzētu turpināties līdz pat Gaujas ielai. Arī Rīgas ostas pārstāvji norādīja, ka tuneļa pievedceļi traucēs dzelzceļa satiksmi ostas teritorijā un ka nav precīzi izstrādāti šie dzelzceļa alternatīvie risinājumi.
"Ziemeļa tuneļa būvniecību paredzētajā vietā atbalsta lielākā daļa rīdzinieku, taču vēl ir jārisina pievedceļu jautājums," apspriešanā apgalvoja Rīgas domes atbildīgā amatpersona par tilta projektēšanu un būvniecību Ilze Purmale.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss norādīja, ka šāds tunelis pilnībā noslēgtu Rīgas centra apvedceļu - Austrumu loku, kas novirzītu no centra kravas mašīnu kustību uz ostu un ievērojami atvieglotu satiksmi centrā, kur šobrīd veidojas lieli sastrēgumi.
Kreituss arī norādīja, ka, pēc domes savāktās statistikas datiem, 60% rīdzinieku vēlas Dienvidu tiltu būvēt pirmo, bet tikai 10% uzskata, ka Ziemeļu tilts ir vairāk vajadzīgs.
Lēmums Rīgas domē par Daugavas jaunā šķērsojuma tehnisko risinājumu tika pieņemts, balstoties uz četriem 2000.gadā veiktajiem pētījumiem, kurus finansēja PHARE un Rīgas dome, - Transporta plūsmas pētījums, Inženierģeoloģiskā izpēte, Ietekmes uz vidi novērtējums un Piesārņoto vietu pētījums. Rīgas dome gan piešķīra līdzfinansējumu tikai Inženierģeoloģiskajai izpētei un Piesārņoto vietu pētījumam.
Transporta plūsmas aprēķinātie dati liecina, ka pa tuneli jau 2005.gadā varētu izbraukt 38 200 automašīnas dienā, savukārt 2015.gadā - 44 800 mašīnas, bet 2030.gadā - 58 500 automašīnas.
Pēc domes apstiprinātā Daugavas šķērsošanas vietas projekta, tuneļa jaunā ceļa trase Daugavas kreisajā krastā sākas Kurzemes prospektā un tā beigu posms ir Duntes un Laktas ielas krustojums. Pie Kurzemes prospekta projektēts rotācijas aplis ar divām satiksmes joslām un papildu joslu nobraukšanai no jaunās ceļa trases Jūrmalas virzienā. Tuneļa trase arī savienojas ar Buļļu, Kleistu, Dzirciema un Daugavgrīvas ielām. Trase šķērso arī mežu un kāpas, kuras saudzējot projekta autori ir novirzījuši ceļa posmu starp divām kāpām. Pie Dzirciema ielas paredzēts gājēju tilts.
Daugavas labajā krastā tuneļa pievedceļu trase šķērso ostas teritoriju un savienojas ar Ilzenes ielu, bet Rankas iela tiks izmantota kā viens no savienojumiem ar Ganību dambi. Tālāk trase ir novietota Bukultu ielas vietā. Projekts paredz gar Bukultu ielu izveidot paralēli novietotu vietējas nozīmes ielu piebraukšanai uz teritorijām, kas atrodas Bukultu ielas teritorijā. Gala punktā tuneļa ceļu trase savienojas ar Duntes un Laktas ielu, kur projektēts vienlīmeņa satiksmes rotācijas aplis ar papildu joslu virzienā no Duntes ielas uz Bukultu ielu.
Iegremdētais tunelis zem Daugavas būs 1,29 kilometrus garš, un abās pusēs pievedceļu garums sasniegs 6,4 kilometru garumu. Kopējais trases garums ir 7,69 kilometri. Tunelis projektēts no diviem atsevišķiem transporta kustības tuneļiem - katrā virzienā izmantojamo ceļu platums būs 13 metri. Tuneļa dzelzsbetona ārsienas būs 1,2 metrus biezas, savukārt tuneļa griesti centrālajā daļā būs 1,5 metrus biezi. Tunelī paredzēts arī uzstādīt astoņus gaisa ventilatorus, bet pie ieejas rampām - četrus.
Starp abiem ceļu tuneļiem atradīsies centrālā eja - galerija, kuras augšpusē tiks izvietoti tuneļa iekārtu kabeļu kanāli, savukārt tās vidusdaļā būs 1,4 metrus plata avārijas eja, kurā nevarēs iekļūt dūmi. Avārijas galerijā abās tuneļa pusēs atradīsies kāpnes, kas vedīs uz tuneļa apkalpošanas un tehniskā dienesta telpām.
Kā norādīja tuneļa autori, viena no galvenajām prasībām tuneļa izbūvei ir, lai būvniecības laikā austrumu krastā tiktu turpināta ostas darbība ar iespējami mazākiem traucējumiem. Lai to nodrošinātu, celtniecības darbi noritēs pa etapiem, būvējot pagaidu pārvadus un atbilstoši pārvietojot dzelzceļa sliedes.
Mārtiņš Hartmanis LETA
Copyright © LETA
Tā šodien Rīgas domes rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā par Ziemeļu tuneļa būvniecību aģentūrai LETA sacīja domes Attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams.
Kā aģentūra LETA jau ziņoja, Rīgas dome 1998.gadā pieņēma lēmumu par jaunā Daugavas ziemeļu šķērsojuma trases noteikšanu Spilvas un Bukultu ielu koridorā. Savukārt pagājušā gada februārī Rīgas dome pieņēma lēmumu par jaunā Daugavas šķērsojuma tehnisko risinājumu - Spilves un Bukultu ielu koridorā būvēt divvirzienu trīsjoslu iegremdētu tuneli.
Ziemeļu tuneļa skiču projektu izstrādāja Nīderlandes firma "Tunnel Engineering Consultants" (TEC), kuras pārstāvji šodienas sabiedriskajā apspriešanā ar videomateriāliem prezentēja tuneļa būvniecības pieredzi Nīderlandē. Uzņēmums arī pēc Rīgas domes lēmuma izstrādās tuneļa detālo plānojumu.
Sabiedriskajā apspriešanā Rīgas iedzīvotāji pauda šaubas par tuneļa drošību un norādīja uz tuneļa augstajām uzturēšanas izmaksām, taču Štrams uzsvēra, ka precīzas izmaksas būs zināmas tikai aptuveni pēc pieciem mēnešiem. "Precīzāks iespējamais finansu izlietojuma grafiks būs gatavs ap jauno gadu, kad būs sagatavotas trīs dažādu finansu piesaistes un izlietojuma paketes. Mēs ceram, ka tuneļa būvniecībai tiks piesaistīts Eiropas finansējums," uzsvēra Štrams.
Pēc domes pašreizējām aplēsēm, iegremdētā tilta izmaksas varētu sasniegt 160 miljonus eiro (97,72 miljoni latu), bet tilta trases izbūve ar pievedceļiem varētu izmaksāt 211 miljonus eiro (124,91 miljons latu).
Kā skiču projekta trūkumu sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji minēja arī pievedceļu problēmu - viņi uzskata, ka pievedceļiem vajadzētu turpināties līdz pat Gaujas ielai. Arī Rīgas ostas pārstāvji norādīja, ka tuneļa pievedceļi traucēs dzelzceļa satiksmi ostas teritorijā un ka nav precīzi izstrādāti šie dzelzceļa alternatīvie risinājumi.
"Ziemeļa tuneļa būvniecību paredzētajā vietā atbalsta lielākā daļa rīdzinieku, taču vēl ir jārisina pievedceļu jautājums," apspriešanā apgalvoja Rīgas domes atbildīgā amatpersona par tilta projektēšanu un būvniecību Ilze Purmale.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss norādīja, ka šāds tunelis pilnībā noslēgtu Rīgas centra apvedceļu - Austrumu loku, kas novirzītu no centra kravas mašīnu kustību uz ostu un ievērojami atvieglotu satiksmi centrā, kur šobrīd veidojas lieli sastrēgumi.
Kreituss arī norādīja, ka, pēc domes savāktās statistikas datiem, 60% rīdzinieku vēlas Dienvidu tiltu būvēt pirmo, bet tikai 10% uzskata, ka Ziemeļu tilts ir vairāk vajadzīgs.
Lēmums Rīgas domē par Daugavas jaunā šķērsojuma tehnisko risinājumu tika pieņemts, balstoties uz četriem 2000.gadā veiktajiem pētījumiem, kurus finansēja PHARE un Rīgas dome, - Transporta plūsmas pētījums, Inženierģeoloģiskā izpēte, Ietekmes uz vidi novērtējums un Piesārņoto vietu pētījums. Rīgas dome gan piešķīra līdzfinansējumu tikai Inženierģeoloģiskajai izpētei un Piesārņoto vietu pētījumam.
Transporta plūsmas aprēķinātie dati liecina, ka pa tuneli jau 2005.gadā varētu izbraukt 38 200 automašīnas dienā, savukārt 2015.gadā - 44 800 mašīnas, bet 2030.gadā - 58 500 automašīnas.
Pēc domes apstiprinātā Daugavas šķērsošanas vietas projekta, tuneļa jaunā ceļa trase Daugavas kreisajā krastā sākas Kurzemes prospektā un tā beigu posms ir Duntes un Laktas ielas krustojums. Pie Kurzemes prospekta projektēts rotācijas aplis ar divām satiksmes joslām un papildu joslu nobraukšanai no jaunās ceļa trases Jūrmalas virzienā. Tuneļa trase arī savienojas ar Buļļu, Kleistu, Dzirciema un Daugavgrīvas ielām. Trase šķērso arī mežu un kāpas, kuras saudzējot projekta autori ir novirzījuši ceļa posmu starp divām kāpām. Pie Dzirciema ielas paredzēts gājēju tilts.
Daugavas labajā krastā tuneļa pievedceļu trase šķērso ostas teritoriju un savienojas ar Ilzenes ielu, bet Rankas iela tiks izmantota kā viens no savienojumiem ar Ganību dambi. Tālāk trase ir novietota Bukultu ielas vietā. Projekts paredz gar Bukultu ielu izveidot paralēli novietotu vietējas nozīmes ielu piebraukšanai uz teritorijām, kas atrodas Bukultu ielas teritorijā. Gala punktā tuneļa ceļu trase savienojas ar Duntes un Laktas ielu, kur projektēts vienlīmeņa satiksmes rotācijas aplis ar papildu joslu virzienā no Duntes ielas uz Bukultu ielu.
Iegremdētais tunelis zem Daugavas būs 1,29 kilometrus garš, un abās pusēs pievedceļu garums sasniegs 6,4 kilometru garumu. Kopējais trases garums ir 7,69 kilometri. Tunelis projektēts no diviem atsevišķiem transporta kustības tuneļiem - katrā virzienā izmantojamo ceļu platums būs 13 metri. Tuneļa dzelzsbetona ārsienas būs 1,2 metrus biezas, savukārt tuneļa griesti centrālajā daļā būs 1,5 metrus biezi. Tunelī paredzēts arī uzstādīt astoņus gaisa ventilatorus, bet pie ieejas rampām - četrus.
Starp abiem ceļu tuneļiem atradīsies centrālā eja - galerija, kuras augšpusē tiks izvietoti tuneļa iekārtu kabeļu kanāli, savukārt tās vidusdaļā būs 1,4 metrus plata avārijas eja, kurā nevarēs iekļūt dūmi. Avārijas galerijā abās tuneļa pusēs atradīsies kāpnes, kas vedīs uz tuneļa apkalpošanas un tehniskā dienesta telpām.
Kā norādīja tuneļa autori, viena no galvenajām prasībām tuneļa izbūvei ir, lai būvniecības laikā austrumu krastā tiktu turpināta ostas darbība ar iespējami mazākiem traucējumiem. Lai to nodrošinātu, celtniecības darbi noritēs pa etapiem, būvējot pagaidu pārvadus un atbilstoši pārvietojot dzelzceļa sliedes.
Mārtiņš Hartmanis LETA
Copyright © LETA