Zviedrijas-Baltijas valstu energosistēmu starpsaslēgumu projektu "stīvēšanās" vēl nav galā
Foto: Zviedrijas-Baltijas valstu energosistēmu starpsaslēgumu projektu "stīvēšanās" vēl nav galā
Latvija saņēmusi Lietuvas piedāvājumu piedalīties elektrotīklu starpsavienojuma projektā ar Zviedriju. "Mēs, protams, piedalīsimies," Dienai pirmdien norādīja ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, raksta "Diena^apostrofs;.
Latvija saņēmusi Lietuvas piedāvājumu piedalīties elektrotīklu starpsavienojuma projektā ar Zviedriju. "Mēs, protams, piedalīsimies," Dienai pirmdien norādīja ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Jautāts, vai tas nozīmē atteikšanos no starpsavienojuma starp Zviedriju un Latviju, K.Gerhards norādīja - par to, no kurienes un uz kurieni tiks būvēts starpsavienojums, būs jālemj projekta dalībniekiem, kas būs nacionālie sistēmu operatori.
Latvijas sistēmas operators ir Latvenergo meitas uzņēmums Augstsprieguma tīkls (ATS), kas Dienai norādīja, ka joprojām ir pārliecināts, ka izdevīgāks ir savienojums Latvija-Zviedrija. Vienlaikus K.Gerhards uzsver - nav lielas starpības, vai savienojums tiek būvēts uz Palangu vai Liepāju. Līdz Palangai būtu jāaizvelk tikai daži desmiti kilometru gara līnija, lai piekļūtu starpsavienojumam.
Lēmumu par starpsavienojuma izveidi ar Zviedriju būtu jāizvērtē valsts augstākajām amatpersonām, norāda ATS valdes loceklis Varis Boks. Viņš apliecina, ka Latvija saņēmusi piedāvājumu piedalīties projektā Swedlit, tomēr, pēc viņa teiktā, Latvijas puse uzskata, ka Lietuva, veicot izpēti par starpsavienojuma iespējamību, nav izvērtējusi Lietuvas-Zviedrijas savienojuma alternatīvas. ATS piedāvā veikt alternatīvu Latvija-Zviedrija savienojuma izpēti, kļūstot par izpētes dalībnieku, un tad, vadoties no abu projektu iespējamām izmaksām, Zviedrijas un Baltijas pārvades sistēmas operatoriem izlemt, kuru savienojumu būvēt.
V.Boks apgalvo, ka ATS nevar piedalīties Lietuvas-Zviedrijas savienojuma būvē, jo tas ir ārpus viņa licences darbības zonas. Vienlaikus zināms, ka ATS mātesuzņēmums Latvenergo gan ir līdzīpašnieks Swedlit līdzīgā projektā - Igauniju un Somiju savienojošajā Estlink.
Jāpiebilst, ka Lietuva šajā projektā uzaicinājusi piedalīties arī Igauniju.
Latvijas sistēmas operators ir Latvenergo meitas uzņēmums Augstsprieguma tīkls (ATS), kas Dienai norādīja, ka joprojām ir pārliecināts, ka izdevīgāks ir savienojums Latvija-Zviedrija. Vienlaikus K.Gerhards uzsver - nav lielas starpības, vai savienojums tiek būvēts uz Palangu vai Liepāju. Līdz Palangai būtu jāaizvelk tikai daži desmiti kilometru gara līnija, lai piekļūtu starpsavienojumam.
Lēmumu par starpsavienojuma izveidi ar Zviedriju būtu jāizvērtē valsts augstākajām amatpersonām, norāda ATS valdes loceklis Varis Boks. Viņš apliecina, ka Latvija saņēmusi piedāvājumu piedalīties projektā Swedlit, tomēr, pēc viņa teiktā, Latvijas puse uzskata, ka Lietuva, veicot izpēti par starpsavienojuma iespējamību, nav izvērtējusi Lietuvas-Zviedrijas savienojuma alternatīvas. ATS piedāvā veikt alternatīvu Latvija-Zviedrija savienojuma izpēti, kļūstot par izpētes dalībnieku, un tad, vadoties no abu projektu iespējamām izmaksām, Zviedrijas un Baltijas pārvades sistēmas operatoriem izlemt, kuru savienojumu būvēt.
V.Boks apgalvo, ka ATS nevar piedalīties Lietuvas-Zviedrijas savienojuma būvē, jo tas ir ārpus viņa licences darbības zonas. Vienlaikus zināms, ka ATS mātesuzņēmums Latvenergo gan ir līdzīpašnieks Swedlit līdzīgā projektā - Igauniju un Somiju savienojošajā Estlink.
Jāpiebilst, ka Lietuva šajā projektā uzaicinājusi piedalīties arī Igauniju.
