Zviedrijas-Latvijas energosistēmu starpsaslēguma likteni izlems īpaša komisija
Foto: Zviedrijas-Latvijas energosistēmu starpsaslēguma likteni izlems īpaša komisija
Jautājumu, uz kuru no Baltijas valstīm veidot energotiltu ar Zviedriju, izšķirs īpaša komisija Eiropas Komisijas (EK) amatpersonu vadībā, šorīt intervijā Latvijas Radio uzsvēra premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), ziņo LETA.
Jautājumu, uz kuru no Baltijas valstīm veidot energotiltu ar Zviedriju, izšķirs īpaša komisija Eiropas Komisijas (EK) amatpersonu vadībā, šorīt intervijā Latvijas Radio uzsvēra premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).
Godmanis uzsvēra, ka elektrības savienojumu ar Zviedriju sāks būvēt 2010.gada janvārī.
Līdz tam EK vadītās sarunās tiks izlemts, uz kuru no Baltijas valstīm starpsavienojums tiks būvēts. Latviju šajās sarunās pārstāvēs valdības un energokompānijas pilnvarotie pārstāvji.
Kā ziņots, EK prezidents Žozē Manuels Barrozu ir piedāvājis izstrādāt plānu attiecībā uz Baltijas valstu energotiltiem un piešķirt tam papildu finansējumu, bet vienlaikus norādījis, ka EK negroza savu attieksmi pret prasību slēgt Ignalinas atomelektrostaciju (AES) Lietuvā 2009.gadā.
Pagājušajā nedēļā triju Baltijas valstu, Polijas, Dānijas un Somijas premjeri un Zviedrijas ārlietu ministrs apsprieda ar EK vadītāju Baltijas jūras reģiona enerģētikas situāciju.
Kā tika norādīts Lietuvas valdības paziņojumā, apspriedes dalībnieki piekrituši šāda energosistēmu starpsavienojumu plāna izstrādei, kas notiktu EK vadībā. Lietuva saņēmusi signālu pēc iespējas ātrāk rīkoties, lai īstenotu šādu plānu, ko EK uzskata par prioritāti Eiropas enerģētiskās drošības garantēšanā.
Lietuvas premjers Ģedimins Ķirķils paziņojis, ka tāda energotiltu plāna izstrāde un īstenošana nodotu atbildību par Lietuvas-Polijas un Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojumiem visas Eiropas Savienības (ES) ziņā, un tas paātrinātu šo projektu izpildi un palīdzētu tos sekmīgāk finansēt.
Tomēr Viļņa joprojām uzskata, ka, neraugoties uz šāda plāna izstrādi un īstenošanu, Lietuvai laika posms no 2010. līdz 2012.gadam enerģētikā būs kritiskākais, jo nav nekādu īstermiņa līdzekļu, kas palīdzētu risināt Lietuvas enerģētiskās drošības problēmas. Tāpēc Ķirķils vēlreiz izklāstīja Lietuvas viedokli, ka paredzētais Ignalinas AES slēgšanas termiņš būtu jāpārskata.
Godmanis uzsvēra, ka elektrības savienojumu ar Zviedriju sāks būvēt 2010.gada janvārī.
Līdz tam EK vadītās sarunās tiks izlemts, uz kuru no Baltijas valstīm starpsavienojums tiks būvēts. Latviju šajās sarunās pārstāvēs valdības un energokompānijas pilnvarotie pārstāvji.
Kā ziņots, EK prezidents Žozē Manuels Barrozu ir piedāvājis izstrādāt plānu attiecībā uz Baltijas valstu energotiltiem un piešķirt tam papildu finansējumu, bet vienlaikus norādījis, ka EK negroza savu attieksmi pret prasību slēgt Ignalinas atomelektrostaciju (AES) Lietuvā 2009.gadā.
Pagājušajā nedēļā triju Baltijas valstu, Polijas, Dānijas un Somijas premjeri un Zviedrijas ārlietu ministrs apsprieda ar EK vadītāju Baltijas jūras reģiona enerģētikas situāciju.
Kā tika norādīts Lietuvas valdības paziņojumā, apspriedes dalībnieki piekrituši šāda energosistēmu starpsavienojumu plāna izstrādei, kas notiktu EK vadībā. Lietuva saņēmusi signālu pēc iespējas ātrāk rīkoties, lai īstenotu šādu plānu, ko EK uzskata par prioritāti Eiropas enerģētiskās drošības garantēšanā.
Lietuvas premjers Ģedimins Ķirķils paziņojis, ka tāda energotiltu plāna izstrāde un īstenošana nodotu atbildību par Lietuvas-Polijas un Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojumiem visas Eiropas Savienības (ES) ziņā, un tas paātrinātu šo projektu izpildi un palīdzētu tos sekmīgāk finansēt.
Tomēr Viļņa joprojām uzskata, ka, neraugoties uz šāda plāna izstrādi un īstenošanu, Lietuvai laika posms no 2010. līdz 2012.gadam enerģētikā būs kritiskākais, jo nav nekādu īstermiņa līdzekļu, kas palīdzētu risināt Lietuvas enerģētiskās drošības problēmas. Tāpēc Ķirķils vēlreiz izklāstīja Lietuvas viedokli, ka paredzētais Ignalinas AES slēgšanas termiņš būtu jāpārskata.
