A.Svilāns: NBD ir pirmā vieta, kur pēc aklimatizācijas izmēģinājumiem "palaida ekspluatācijā" dižaugu dzērvenes un krūmmellenes
11. martā LLU Meža fakultātē bija ieradies Nacionālā botāniskā dārza direktors, Latvijas dendroloģijas biedrības priekšsēdētājs Andrejs Svilāns, lai pastāstītu par Nacionālo botānisko dārzu (NBD) un aktuālajiem dendroloģijas jautājumiem.
Pēc īsa ieskata vēsturē lektors minēja arī galvenos Nacionālā Botāniskā dārza darbības pamatvirzienus un tie ir: dendroloģisko stādījumu NBD zinātnisko un tehnisko apsaimniekošana, profesionālā sadarbība ar pasaules botāniskajiem dārziem augu valsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, Latvijas savvaļas augu genofonda izpēte un saglabāšana in situ un ex situ u.c.
Pēc A.Svilāna vārdiem, Nacionālais Botāniskais dārzs ir pirmā vieta, kur pēc aklimatizācijas izmēģinājumiem "palaida ekspluatācijā" dižaugu dzērvenes un krūmmellenes, kas tagad Latvijā tiek kultivētas jau desmitos un simtos hektāru.
Nacionālā botāniskā dārza kopplatība ir 129 hektāri, 40% no tās aizņem zinātniskās eksperimentālās audzētavas, kokaudzētavas un siltumnīcas, bet pārējā teritorijā apskatāma dzīvo augu un kokaugu kolekcija, kura ir viena no lielākajām Ziemeļaustrumeiropā. Lai informētu sabiedrību par šo "bagātību", tiek izdoti dažādi daiļliteratūras izdevumi - "Košumkrūmu avīze", "Skujkoki dārzā", "Koki daiļdārzā", "Skaistākās dārza rozes" u.c.
Runājot par kultūras pieminekļu un vēsturisko apstādījumu saglabāšanas problēmām, lektors minēja piecus dažādus "grābekļus", kam vēlams neuzkāpt dendroloģisko stādījumu apsaimniekošanā. Noslēgumā stāstīja par jaunieguvumiem NBD sortimentā tādiem, kā: sniegpārsliņu un sniegpulkstenīšu kokiem, apaļlapu un sarkanu kļavu, puķu osi, tulpju koku un daudziem citiem.
Avots: LLU.lv