Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās

Daudzi uzņēmēji ir saskārušies ar jautājumu – vai noliktavās nepieciešams ierīkot atsevišķu telpu akumulatoru lādēšanai? Jo Latvijas likumi to prasa, bet dzirdēts, ka daudzviet ārzemēs tāda nosacījuma nav, tas neesot obligāti.

Lādētavas izbūve saistās ne tikai ar starpsienas izbūvi, ēkas nodalīšanu, bet arī pareizas ventilācijas un ugunsdrošības sistēmas projektēšanu un izbūvi, kā arī optimālu elektropadeves jaudu nodrošināšanu un piemērotu lādētavas izvietojumu. Tas izmaksā visai dārgi, tāpēc uzņēmēji interesējas – vai tas viss tiešām ir nepieciešams?

Kādēļ nepieciešama lādētava
Lādētavas ierīkošanas nepieciešamību nosaka akumulatoru uzlādes process, kurā no akumulatoriem apkārtējā gaisā izdalās ūdeņradis un skābeklis. Ja ūdeņraža koncentrācija apkārtējā vidē pārsniedz 4 %, šāds gāzu maisījums kļūst sprādzienbīstams. Lai to novērstu, jau sen, kopš padomju laikiem, visos uzņēmumos, kur ir noliktavas un tiek izmantoti ar akumulatoriem darbināmi iekrāvēji, ir izveidojusies prakse būvēt atsevišķas lādētavas.
Arī šobrīd spēkā esošie MK noteikumi #238 no 2016. gada 1. septembra paredz, ka visās vietās, kur tiek darbināti iekrāvēji, ir nepieciešama atsevišķa lādētava, jo uzlādēt iekrāvējus, kā arī uzglabāt tos noliktavas kopējās telpās un uz rampām ir aizliegts. Šāds formulējums daudzus uzņēmējus bieži iedzen strupceļā – kur tad man uzglabāt iekrāvējus, ja ne noliktavā, jo tā taču ir noliktavas tehnika? Tas rada nesaprašanos ar ugunsdzēsības inspektoriem, kas, pamanot noliktavā stāvošus iekrāvējus, nereti fiksē pārkāpumus.

Eiropas prakse liecina par diametrāli pretēju pieeju
Eiropā šos jautājumus regulē ES likumdošana, kas balstās uz starptautiskajiem elektrodrošības standartizācijas noteikumiem CENELEC. Eiropas standartā EN42485-3 minēts, ka sprādzienbīstama atmosfēra var veidoties tikai tad, ja ūdeņraža koncentrācija tiešām pārsniedz 4 % saturu gaisā. Lai nesasniegtu šos 4 procentus, iekrāvēju akumulatoru uzlādei jānotiek pēc iespējas lielākās, brīvākās, plašākās telpās.

Tas nozīmē, ka Eiropā šis jautājums tiek risināts tieši pretēji mūsu noteikumiem – uzlādei jānotiek kopējā noliktavā, kuras kopīgais telpas izmērs ir pietiekami liels, lai ūdeņraža koncentrācija gaisā nekad nesasniegtu šos minētos 4 %. Tādējādi tiek nodrošināts, ka bīstama situācija nevar iestāties, un ES likumdošanā lādēšana kopējā telpā tiek ieteikta kā vislētākais un vislabākais iekrāvēju akumulatoru uzlādēšanas veids.

Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad uzņēmēji paši vēlas izveidot atsevišķu telpu iekrāvēju lādēšanai, pieņemot, ka viņiem šāda pieeja varbūt ir organizatoriski ērtāka. Parasti gan to izmanto lieli uzņēmumi, kur tiek izmantoti daudzi iekrāvēji, bet nekādā gadījumā, ja tie ir divi vai trīs. Šādos gadījumos viennozīmīgi izdevīgāk, pareizāk un drošāk ir veikt to uzlādi kopējā telpā.


Jo situācijās, kad tiek uzbūvēta neliela, atsevišķa lādētava, tas var radīt vēl lielāku bīstamību. Piemēram, mēs atstājam lādēties akumulatoru uz visu nakti, aizveram durvis, ieslēdzas ventilācija, un viss it kā kārtībā. Taču, ja kāda iemesla dēļ ventilācija pēkšņi pārstāj darboties (piemēram, pārtrūkst elektrības padeve), mazajā telpā ūdeņraža koncentrācija jau dažu stundu laikā sasniegs un pārsniegs bīstamo robežu, rodoties sprādzienbīstamai situācijai.

Kā situāciju atrisināt
ES normatīvi ir spēkā arī Latvijā, taču paralēli joprojām ir spēkā arī vecie Ugunsdrošības noteikumi, kuri ir pretrunā ar Eiropas normatīviem, tādēļ arī šajā gadījumā rodas likumu pretruna. Lai to risinātu, ir uzsāktas sarunas Ekonomikas ministrijā, jo ir saņemtas sūdzības no daudziem uzņēmējiem.

Un ir panākta vienošanās, ka jaunajos Ugunsdrošības noteikumos būs iestrādāts atbilstošs punkts, kas atbildīs Eiropas prasībām. Proti – vairs nebūs aizlieguma lādēt iekrāvējus noliktavas kopējā telpā, ar nosacījumu, ka ūdeņraža koncentrācija nesasniedz šo sprādzienbīstamības robežu.

Līdz ar to ir cerības, ka 2018. gada sākumā, kad stāsies spēkā jaunie noteikumi, daudziem uzņēmējiem nokritīs no pleciem smaga nasta, ar kuru viņi bijuši spiesti sadzīvot daudzus gadus, daļēji pārkāpjot, daļēji apejot esošos noteikumus, izvairoties vai atrunājoties no Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta. Jo papildu izmaksas, kas nepieciešamas lādētavas izbūvei, var sasniegt vismaz 50 000 – 100 000 eiro, kas samazina vietējo uzņēmēju konkurētspēju un ārzemju investoru interesi.

Litija jonu akumulatori uzlādes problēmu atrisinās jau saknē
Laikam ejot, tehnoloģijas attīstās, un Eiropā arvien vairāk iekrāvēju jau darbojas uz litija jonu baterijām. Izmantojot šāda tipa akumulatorus, nebūs nepieciešamas nekādas speciāli aprīkotas lādētavas. To nosaka šo bateriju uzlādes procesa atšķirības – tas ir sauss, higiēnisks un pilnīgi ugunsdrošs, jo ne ūdeņradis, ne kādas citas gāzes apkārtējā vidē neizdalās.

Litija jonu baterijām ir arī daudz citu priekšrocību – tām ir daudz lielāka energoietilpība nekā līdz šim izmantotajiem svina akumulatoriem, tās ir līdz 5 reizēm mazākas izmērā un svarā, turklāt tās var lādēt, kad vien vēlamies un kad ir tāda izdevība. Ja svina akumulatoru uzlādi ieteicams veikt tikai tad, kad tie ir tukši (pretējā gadījumā saīsinās to mūžs), tad litija jonu baterijām šādi ierobežojumi nepastāv, līdzīgi kā elektroautomobiļiem. Jo vairāk lādēs, jo ilgāk kalpos baterija.

Litija jonu akumulatori atrisina arī citu problēmu – ja darbs ar iekrāvēju norit vairāk nekā vienā maiņā, tad vismaz pēc 10 – 12 stundām līdz šim bija nepieciešams veikt akumulatora nomaiņu vai pārsēsties darbam uzlādētā iekrāvējā. Tas nozīmē liekas telpas, procesus un augstākas izmaksas. Svina bateriju nomaiņai to lielā svara dēļ bija nepieciešamas dažādas palīgierīces. Ar litija jonu akumulatoriem viss kļūst vienkārši – pusdienu pārtraukumā uzliekam lādēties, un pēc tā iekrāvējs ir atkal gatavs darbam.

Litija jonu baterijas ir pieejamas jau šobrīd, Jungheinrich tās piedāvā visiem saviem iekrāvēju modeļiem, to spriegums ir no 24 līdz 80 V. Pašlaik gan Latvijā ir tikai daži iekrāvēji, kas darbojas ar litija jonu baterijām, jo to izmantošanu bremzē vēl salīdzinoši augstās cenas, taču gaidāms, ka tuvākajā laikā tās kritīsies – līdzīgi kā visām jaunām tehnoloģijām, kas sāk strauji izplesties, cenas tikpat strauji krīt. Tādēļ speciālisti paredz, ka tuvāko 3 – 5 gadu laikā lielākā daļa no iekrāvējiem, kas tiks sūtīti uz Latviju, jau būs aprīkoti ar litija jonu baterijām.

Vairāk informācijas:

Jungheinrich Lift Truck SIA
Rītausmas 23,
Rīga, LV 1058
Phone: +371 67813 913
Fax: +371 67813 911
info@jungheinrich.lv
www.jungheinrich.lv

Foto: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās; autors: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās

Foto: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās; autors: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās

Foto: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās; autors: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās

Foto: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās; autors: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās

Foto: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās; autors: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās

Foto: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās; autors: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās

Foto: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās; autors: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās

Foto: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās; autors: Akumulatoru lādētavu ierīkošana noliktavās