Apdrošinātājs: Arvien biežāk ugunsgrēkos cieš arī kaimiņu īpašums
Šī gada aprīlī apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa) iesniegtie atlīdzību pieteikumi par ugunsnelaimēs izpostītām dzīvojamām ēkām un dzīvokļiem sasnieguši rekordlielu apjomu – vairāk nekā 550 000 eiro. Tas ir lielākais vienā mēnesī saņemto potenciālo zaudējumu apmērs kopš 2018. gada aprīļa.
Apdrošinātājs brīdina – līdz ar zaudējumiem, ko uguns nodara paša īpašumam, var nākties atlīdzināt arī kaimiņam, ja ugunsgrēks pārsviedies uz blakus esošo dzīvokli, ēku vai citu īpašuma daļu vai zaudējumi kaimiņam radušies ugunsgrēka dzēšanas laikā. Ja nav apdrošināta civiltiesiskā atbildība, kaimiņam nodarītie zaudējumi jāsedz no paša kabatas.
Postošo ugunsnelaimju pamatā lielākoties ir īssavienojumi
Apdrošinātāja novērojumi liecina, ka būtiski audzis negadījumu smagums un vidējās atlīdzības apmērs: par ugunsgrēkiem privātpersonu mājās un dzīvokļos pieteikto atlīdzību apmērs šī gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn ir divkāršojies – saņemti pieteikumi par vairāk nekā 840 000 eiro, kaut arī pašu gadījumu skaits nav būtiski mainījies. Lielākie zaudējumi šogad bijuši aprīlī.
“Ir pieņemts uzskatīt, ka ziemas mēnešos apkures sistēmu avāriju dēļ ugunsgrēku varbūtība un iespējamie zaudējumi ir lielāki, tomēr mūsu saņemto uguns risku pieteikumu analīze par 2019.–2022. gadu rāda, ka 35% no pieteiktajiem atlīdzību gadījumiem ir saistīti ar īssavienojumu, 21% izraisījis ugunsgrēks kaimiņa īpašumā, 19% gadījumu tie ir sadzīves negadījumi, bet apkures sistēmas vai dūmvada avārijas – 14% no visām ugunsnelaimēm. Vislielākās summas – vairāk nekā puse jeb 51% no kopējā uguns risku atlīdzību apjoma – izmaksātas atlīdzībās par īssavienojumu izraisītiem ugunsgrēkiem,” stāsta BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs Arnolds Linītis.
Arvien biežāk ugunsnelaimēs cieš kaimiņu īpašums
Pēdējos gados arvien vairāk atlīdzību pieteikumu tiek saņemti par zaudējumiem, kurus izraisījusi ugunsnelaime kaimiņa īpašumā, piemēram, blakus esošajā dzīvoklī vai rindu mājas daļā. Četru gadu laikā vidējā atlīdzība par šādiem gadījumiem ir ap 5300 eiro, bet lielākā atlīdzība izmaksāta par gadījumu, kurā cieta septiņi apdrošināšanas uzņēmuma apdrošināti dzīvokļi, kopējiem zaudējumiem sasniedzot 250 000 eiro.
Ne vienmēr kaimiņu īpašums cieši tieši no uguns vai piedūmojuma – nereti atlīdzības tiek izmaksātas par ugunsgrēka dzēšanas laikā nopludinātiem dzīvokļiem vai izpostītu iedzīvi.
“Situācijās, kad tiek saņemta pretenzija no cietušajiem kaimiņiem, pasargā vispārējās civiltiesiskās apdrošināšanas polise, ko parasti apdrošinātāji piedāvā iegādāties kopā ar īpašuma apdrošināšanu. Ja šādas aizsardzības nav, tad īpašniekam, kura īpašumā izcēlies ugunsgrēks postījis arī kaimiņu iedzīvi, var nākties civiltiesiskā kārtā atlīdzināt kaimiņiem radītos zaudējumus no saviem līdzekļiem. Tomēr ne visiem ir pa kabatai atlīdzināt kaut vai vidējo atlīdzību 5300 eiro apmērā, nemaz nerunājot par 100 000 vai 250 000 eiro kā lielākajos atlīdzību gadījumos. Tāpēc, rūpīgi izvērtējot, kas un cik tuvu apdrošinātajam īpašumam atrodas kaimiņos, civiltiesiskās apdrošināšanas limitu būtu ieteicams izvēlēties pēc iespējas lielāku,” iesaka eksperts.
Apdrošināšanas eksperts norāda, ka obligāti par šādu aizsardzību vajadzētu parūpēties ne tikai dzīvokļu, bet arī dvīņu māju īpašniekiem vai īrniekiem – pēdējo gadu laikā BALTA saņēmusi vairākus atlīdzību pieteikumus, kuru apmērs pārsniedz 100 000 eiro.