building.lv skaitļos

Lietotāji online20
Aktīvie uzņēmumi1867
Nozares raksti32909
Apdrošinātājs: Par 40% pieaugušas mājokļa remonta un atjaunošanas izmaksas : building.lv - par būvniecību Latvijā

Apdrošinātājs: Par 40% pieaugušas mājokļa remonta un atjaunošanas izmaksas

Apdrošinātājs: Par 40% pieaugušas mājokļa remonta un atjaunošanas izmaksas

Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) statistika liecina, ka lielākais ugunsgrēku skaits parasti tiek fiksēts gada pirmajā ceturksnī, un arī šis gads nav bijis izņēmums. Parasti tas saistīts ar apkures sezonas beigām, kad apkures sistēmas ir “nogurušas”, bet februārī vai martā uznāk bargākais sals. Tomēr šī gada pirmais ceturksnis izceļas ar ievērojamu atlīdzību apmēru – vairāk nekā 1 miljonu eiro, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz pagājušo gadu pirmā ceturkšņa atlīdzības. Galvenais iemesls – pēdējos trijos gados piedzīvotā būvniecības inflācija sadārdzinājusi remonta un atjaunošanas izmaksas vismaz par 40%.

Īpašuma atjaunošana var izmaksāt krietni vairāk nekā jauna īpašuma iegāde

Atbilstošas apdrošināšanas summas noteikšana ir svarīgs īpašuma apdrošināšanas polises iegādes aspekts, jo nelaimes gadījumā neviens nevēlas piemaksāt par īpašuma atjaunošanu no savas kabatas. Nosakot īpašuma atjaunošanas vērtību, ir būtiski nejaukt to ar tirgus cenu: atjaunošanas vērtība ir summa, par kādu īpašumu var uzbūvēt no jauna; tirgus vērtība – par cik to var iegādāties, un parasti tirgus vērtība ir zemāka nekā atjaunošanas vērtība. Dzīvokļiem jaunajos projektos tirgus vērtība ir daudz tuvāka atjaunošanas vērtībai nekā vecākās ēkās, tomēr arī tad jāņem vērā – ja daudzdzīvokļu māja tiek neatgriezeniski bojāta, jāvērtē, vai apdrošinājuma summa būs pietiekama, lai iegādātos līdzvērtīgu dzīvokli vai atjaunotu ēkas kopīpašuma elementus (jumtu, inženierkomunikācijas, bēniņus utt.).

Šī gada sākumā traģisks, bet pamācošs negadījums notika Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur gāzes sprādzienā daudzdzīvokļu ēkā cieta vesela ēkas sekcija. Pieci dzīvokļi izpostīti pilnībā, divi cilvēki gājuši bojā, 30 ģimenēm nācies meklēt jaunu mājvietu. Sākotnējās aplēses liecina, ka tikai šīs vienas ēkas sekcijas atjaunošanas izmaksas ir aptuveni 1,2 miljoni eiro jeb 40 000 eiro no katra dzīvokļa šajā ēkā, turklāt ne visi cietušie bijuši apdrošināti. Arī Latvijā kopš 2020. gada BALTA izmaksājusi 8 atlīdzības par eksplozijām dzīvokļos, un vairumā šādu gadījumu cilvēki zaudē pilnīgi visu.

“Ārpus Rīgas un lielajām pilsētām īpašumu tirgus cenas ir ievērojami zemākas nekā galvaspilsētā, savukārt atjaunošanas izdevumi pa reģioniem būtiski neatšķiras. Tāpēc pēdējo trīs gadu laikā esam likuši uzsvaru uz apdrošinājuma summu palielināšanu, lai tās būtu pietiekamas īpašuma atjaunošanai. Klients var noteikt tādu apdrošinājuma summu, kas viņam liekas pietiekama, tomēr, ja to vērtējam kā pārāk zemu, lūdzam rakstisku apliecinājumu, ka viņš izprot zemapdrošināšanas būtību. Šāda pieeja ir bijusi ļoti efektīva: tikai 0,01% klientu ir parakstījuši tamlīdzīgu apliecinājumu, bet pārējie ir palielinājuši apdrošinājuma summas, lai tiktu pilnīgi pasargāti,” stāsta apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes loceklis Uldis Dzintars. Eksperts norāda – sabiedrībā valda maldīgs priekšstats, ka būvniecības inflācija ir beigusies, taču tā nebūt nav, tā vienīgi ir palēninājusies.

Apdrošināšanas summa jāizvēlas tik liela, lai nosegtu īpašuma atjaunošanas vērtību

Precīzu atjaunošanas vērtību var noteikt būvinženieris, taču nebūtu ne praktiski, ne finansiāli pamatoti polises iegādes brīdī piesaistīt dārgu ekspertu. Tādēļ atskaites punktam minimālās atjaunošanas vērtības aprēķināšanai BALTA iesaka izmantot kādu no internetā piedāvātajiem būvniecības izmaksu kalkulatoriem.

Banner 280x280

“Pašlaik mājokļa atjaunošanas izmaksas vidēji ir ap 1400 eiro kvadrātmetrā, taču vērojama tendence šīm izmaksām katru gadu pieaugt. Lielākajai daļai mūsu klientu apdrošinājuma summa ir atbilstoša, taču jāpatur prātā, ka tā jāpārskata katrā apdrošināšanas periodā un pieeja “pirkšu to pašu, ko pirms gada” vairs neder,” brīdina Uldis Dzintars.

Pēdējo piecu gadu laikā lielākā atlīdzība, ko apdrošinātājs izmaksājis par ugunsgrēka izpostītu dzīvokli, bija gandrīz 131 000 eiro vienam no Merķeļa ielas nelegālā hosteļa ugunsgrēkā cietušajiem dzīvokļiem. Vēl 10 citas atlīdzību lietas dzīvokļos šajā laika periodā pārsniegušas 30 000 eiro. Visi šie gadījumi bijuši saistīti ar eksplozijām vai uguns riskiem. Turklāt pusē no atlīdzībām, kas saistītas ar uguns risku, uguns avots atradies ārpus dzīvokļa – kaimiņam deg, bet pārējie tiek nolieti slapji no galvas līdz kājām dzēšanas darbu laikā.

“Applūdināšana kopumā ir dzīvokļiem tipiskākais risks – šādu atlīdzību skaits jau vairākus gadus pastāvīgi pieaug un, augot iedzīves vērtībai, sasniedz pat 20 000 eiro. Ja agrāk kaimiņš kaimiņam šādas likstas piedeva, tagad cilvēki vairs nav ar mieru maksāt par to, kas sabojāts citu nolaidības, neuzmanības vai nedienu rezultātā, tāpēc izvēlas apdrošināt gan īpašumu, gan civiltiesisko atbildību,” atklāj eksperts. Salīdzinājumam – 2020. gadā bija 200 atlīdzību par applūdināšanām, kur bojājumi pārsniedza 1000 eiro. 2023. gadā tās jau bija 500 atlīdzības, un tikai 30% gadījumu noplūdes cēlonis bija meklējams paša klienta atbildības zonā. 

Jauns mājoklis nav garantija, ka nelaime nenotiks

Apdrošinātāja pieredzē ir gadījumi, kad nopietni ugunsgrēki privātmājās izceļas, ugunij atnākot no kaimiņu mājas, un sevišķi lieli šie riski ir rindu mājās, dvīņu mājās un tuvu novietotās savrupmājās. 2018. gadā apdrošinātājs izmaksāja vairāk nekā 345 000 eiro īssavienojuma izraisītā ugunsgrēkā nopostītas guļbūves īpašniekam. Ņemot vērā inflāciju, šodien šī atlīdzības summa pārsniegtu 600 000  eiro.

“Pat ja mēs paši ievērojam ugunsdrošību, nelietojam bojātas elektrības rozetes un elektroiekārtas un uzmanīgi rīkojamies ar gāzes plīti, nekad nezinām, kas notiek pie kaimiņiem. Un nevajag domāt, ka tā notiek tikai ar vecām ēkām, – gadījumā ar guļbūvi ēkai bija 10 gadu. No visiem ugunsgrēku gadījumiem tikai 50% notiek ēkās, kas vecākas par 50 gadiem. Tāpat nav tā, ka deg tikai koka ēkas. Puse no visiem ugunsgrēkiem izcēlušies mūra vai jaukta tipa ēkās. No ugunsnelaimes nav pasargāts neviens,” atgādina Uldis Dzintars.

Vienlaikus eksperts atzīst – iepriecina pozitīva tendence Latvijas iedzīvotājiem daudz vairāk rūpēties par savu drošību: gan apdrošinātāja novērojumi, gan Latvijas Bankas pētījums liecina, ka māju un dzīvokļu īpašnieki izvēlas apdrošināšanu brīvprātīgi, nevis pildot obligātu prasību kredīta saņemšanai. Laikā no 2018. līdz 2021. gadam kopējais apdrošināto īpašumu skaits audzis par 24%, bet tādu apdrošināto īpašumu skaits, kur labuma guvējs ir banka, – tikai par 9%.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.