Apjomīgā pētījumā meklēs risinājumus Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo kvartālu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai

Rīgā tiek uzsākta projekta "Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā" īstenošana. Projekta būtiskākā aktivitāte ir starpdisciplinārs pētījums, lai noskaidrotu kādas rīcības visefektīvāk mazinās klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz Rīgas (līdzīgi kā citviet Latvijā) daudzdzīvokļu kvartāliem – ēkām un ārtelpu, labiekārtojumu un infrastruktūru un tādējādi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti. Pētījuma ietvaros dažādu nozaru pētnieki veiks padziļinātu esošās situācijas izpēti, iedzīvotāju dzīves kvalitātes un veselības stāvokļa analīzi un definēs prognozi klimata pārmaiņu kontekstā. Pētījuma rezultātā tiks izstrādāti priekšlikumi par nepieciešamo rīcību daudzdzīvokļu apbūves pielāgošanai klimata pārmaiņām, ar mērķi pārskatāmā nākotnē uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

"Daudzdzīvokļu apbūve Rīgā ir mājvieta ap 85% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita, tāpēc tieši šo pilsētas teritoriju izaicinājumu apzināšana, izpēte un kompleksu attīstības risinājumu definēšana ir viena no Rīgas pilsētas arhitekta biroja darba prioritātēm. Ceram, ka projekta ietvaros mums sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pētniekiem izdosies rast saprotamus pierādījumus un pietiekoši efektīvus konceptus, kurus īstenojot iespējams revitalizēt gan mikrorajonus, gan vēsturiskos daudzdzīvokļu kvartālus un to infrastruktūru, tādējādi pakāpeniski un mērķtiecīgi paaugstinot Rīgas iedzīvotāju dzīves kvalitāti," uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
Ir jāatzīmē, ka līdz šim pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz daudzdzīvokļu dzīvojamiem kvartāliem Rīgā un arī Latvijā ir bijuši ļoti sadrumstaloti, pievēršoties tikai atsevišķiem to ilgtspējības jautājumiem, neanalizējot kopainu un nepētot konkrēto specifiku starpdisciplināri.
Izvēlētā pētījuma zona ir daudzdzīvokļu dzīvojamie kvartāli, kas, apzinoties to apjomu, daudzveidību un īpašumtiesību struktūru, pēc būtības ir ļoti neaizsargāti pret klimata pārmaiņu negatīvajiem dabas vides aspektiem. Izmaiņas negatīvajā virzienā šajās teritorijās izjutīs vislielākais iedzīvotāju skaits. Piemēram, asfaltētajos un bruģētajos mikrorajonu pagalmos ar nepietiekošu apzaļumojumu veidojas tā sauktās "siltuma salas", kur saules ietekmē gaisa temperatūra ir par vairākiem grādiem augstāka, nekā pārējā vidē. Šādā situācijā putekļiem un izplūdes gāzēm ir daudz būtiskāka ietekme uz apkārtējo iedzīvotāju veselību, tātad dzīves kvalitāti.
Pētījuma ietvaros atsevišķos pētījuma blokos tiks apskatīti vairāki klimata pārmaiņu un pielāgošanās faktori, kas balstoties uz dažādām teorijām un zinātniskajām metodēm tiks kompleksi analizēti un noteiktas to sociālekonomiskās vērtības. Tāpat, lai noskaidrotu klimata ietekmi uz mikrorajonu iedzīvotājiem, tiks veikta apjomīga iedzīvotāju aptauja, esošā vides stāvokļa izpēte, diskusijas ar nozaru un jomu ekspertiem un datu analīze.
Pētījuma vadošie pētnieki:
Mārtiņš Menniks – ieguvis maģistra grādu ģeogrāfijā (M.Sci geogr), kā arī šogad uzsācis doktorantūras studijas Latvijas Universitātē, kuru ietvaros pēta daudzdzīvokļu kvartālu ietekmi uz vides un klimata pārmaiņu procesiem no sociālekonomisko faktoru puses;
Laimdota Šnīdere – Rīgas Tehniskās universitātes docente Dr. phys. Pētniece ir vairāk nekā 20 gadu pieredze pētnieciskajā darbā, kur galvenie pētījumu virzieni ir saistīti ar ēku energoefektivitātes un CO2 izmešu jautājumiem;
Aleksandrs Feļtins – maģistratūras studijas uzsāka HafenCity Universität (Vācija), bet studijas turpināja un maģistra grādu ieguva (M. Sc. Urban Design)  Delftas Tehnoloģiju Universitātes Arhitektūras Fakultātes Urbānisma Maģistra Programmā (Nīderlande). A.Feļtins pētījis pēckara dzīvokļu kvartālu problemātiku; pētījumos galvenā uzmanība tika pievērsta apbūvētas vides analīzei, pamatojot izvēlētās analīzes kategorijas;
Linda Skreitule – maģistra grādu veselības aprūpē ieguvusi Rīgas Stradiņa universitātē, Sabiedrības veselības fakultātē. Pētniece darbojas RSU Darba drošības un vides veselības institūtā, gan ar darba vides un apkārtējās vides mērījumu un ekspertīžu veikšanu, gan arī piedaloties vairāku nacionālu un starptautisku pētījumu veikšanā par darba vides un sabiedrības veselības jautājumiem. Pētniece strādās tiešā saistībā ar RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktoru I.Vanadziņu.
Projekts "Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā" ("Rīgas daudzdzīvokļu namu mikrorajonu ilgtspējīga attīstība") tiek īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējumu. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 136 tūkst. eur, no kuriem 15% finansē Rīgas pilsētas pašvaldība. Projekta ieviešanu nodrošina Rīgas pilsētas arhitekta birojs, partneris - Rīgas Stradiņa universitāte, ko projektā pārstāv Darba drošības un vides veselības institūts. Projekta īstenošanas termiņš – 2016. gada aprīlis.

Papildus informācija:
Gvido Princis,
Rīgas pilsētas arhitekts
Tālr.: 67105937, 67105941,
E-pasts: Gvido.Princis@riga.lv
www.arhitekts.riga.lv

Mārtiņš Menniks, projekta vadītājs,
Rīgas Stradiņa Universitātes
Attīstības un projektu departamenta
Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas
valsts nozīmes pētniecības centra vadītājs
Tālr: 67409083,
E-pasts: martins.menniks@rsu.lv