Apkopoti reģioni, kuros var šķirot dzērienu kartona iepakojumu jeb piena, kefīra, sulas u. c. pakas
Attīstoties otrreizējo izejvielu pārstrādes iespējām pasaulē, palielinās to atkritumu daudzums, ko iedzīvotājiem iespējams šķirot dalīti no citiem atkritumiem. Piemēram, ja vēl pēdējos gados starp dažādiem iepakojumiem daudzviet netika pieņemts dzērienu kartona jeb kompozīta (dažādu materiālu sakausējumu) iepakojums, piemēram, piena, kefīra, sulas u.c. dzērienu pakas, tad šobrīd situācija ir mainījusies. “Latvijas Zaļais punkts” apkopojis Latvijas reģionus, kuros šobrīd līdz ar citiem iepakojumiem iedzīvotāji aicināti šķirot arī kartona kompozīta iepakojumu.
“Latvijas Zaļā punkta” vides pārvaldības vadītāja Laura Berga pauž, ka Latvijā atkritumu šķirošana vēl ir sadrumstalota: “Diemžēl sabiedrībā vēl šobrīd mēdz būt jautājumi, vai konkrētu iepakojuma veidu drīkst šķirot atkritumu dalītās vākšanas konteineros. Tas ir pašsaprotami, jo diemžēl vienā reģionā, piemēram, krējuma trauku vai čipsu paku apsaimnieko, citā nē. Turklāt tas attiecas arī uz iepakojuma veidiem, kuriem pārstrādes iespējas tiek strauji attīstītas, piemēram, dzērienu kompozīta iepakojumam. Lai noskaidrotu, kuros reģionos šo iepakojuma var šķirot, esam veikuši apkopojumu, un ir patiess prieks, ka daudzi atkritumu apsaimniekotāji to jau nodrošina. Ticams, ka to veicinājušas arī izmaiņas valsts normatīvajos aktos, kur no šā gada noteikts, ka dzērienu kompozīta iepakojums ir jāuzskaita atsevišķi, tostarp nodrošinot konkrētu iepakojuma savākšanas apjomu no tirgū novietotā.”
No 2024. gada Latvijā ir noteikts, ka no tirgū novietotā dzērienu kompozīta iepakojuma daudzuma šogad jāspēj savākt 30%. 2025. gadā tie būs jau 67%, savukārt no 2029. gadā - 84 %. Ņemot vērā to, ka dzērienu kompozīta iepakojuma atsevišķa uzskaite stājusies spēkā tikai šogad, precīza informācijas par kopējo tirgus apjomu visas valsts mērogā būs zināma tikai pēc 2024.gada datu apkopošanas. Taču, kā liecina “Latvijas Zaļā punkta” apkopotā informācija, uzņēmuma pārvaldītās ražotāju atbildības sistēmas ietvaros esošo uzņēmumu tirgū laistais dzērienu kompozīta iepakojuma apjoms pēc pērnā gada datiem varētu būt aptuveni 2000 tonnas.
Lai novērstu dzērienu kompozīta iepakojuma nonākšanu atkritumu poligonos, iedzīvotāji aicināti to ievietot šķiroto atkritumu konteinerā, kas paredzēts vieglajam iepakojumam jeb plastmasas, papīra, metāla iepakojumam. Šobrīd šo dzērienu paku kopā ar cita veda iepakojumiem apsaimniekošana apstiprināta Rīgā, Jelgavas pilsētā un novadā, Ventspils pilsētā un novadā, Jaunjelgavas, Tukuma un Talsu novadā, Siguldā, Liepājā, Bauskā, Preiļos, Ogrē, Skrīveros, Rēzeknē, Krāslavā un citviet. Pilna informācija pieejama www.zalais.lv sadaļā jaunumi ŠEIT.
Reģioni, kuros šis, kā arī citi iepakojumu veidi, kas tiek apsaimniekoti Latvijā, netiek pieņemti, aicināti vērtēt risinājumus, kā rezultātā iedzīvotāji, kuri vēlas šķirot vairāk atkritumu veidu, to varētu darīt savas pašvaldības teritorijā. “Latvijas Zaļais punkts” pauž nostāju, ka Latvijā visiem iepakojumu veidiem būtu jānonāk atkritumu šķirošanas konteinerā. Ar šādu principu savos apsaimniekošanas reģionos darbojas, piemēram, SIA “Eco Baltia vide”, kas klientus aicina vieglā iepakojuma konteinerā izmest visu, kas reiz kalpojis kā iepakojums, tādējādi parūpējoties, ka tas var piedzīvot otro dzīvi.
“Latvijas Zaļais punkts” atgādina, ka, pēc Eiropas Savienības direktīvās noteiktajām prasībām, tās dalībvalstis, tostarp Latvija, 2035.gadā atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no kopējiem sadzīves atkritumiem, savukārt jāpārstrādā būs 65%. Šobrīd Latvijā tiek pārstrādāti nepilna puse atkritumu, kas nozīmē, ka jāturpina meklēt risinājumus, lai, iesaistoties visām pusēm, tostarp sabiedrībai, to veicinātu straujāk.