Apkures jomā prioritātes saglabā iekarotās pozīcijas
Strauji tuvojas jaunā apkures sezona, var pat teikt, ka jau ir sākusies – tā vismaz saka speciālisti, uzsverot to, ka dažādu apkures ierīču montāžas darbi turpinās jau labu laiku un būtībā ir sākušies jau pēc Jāņiem. Vērtējot dažādu apkures veidu popularitāti, jāatzīst, ka šogad nekādu būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nav, un populārākais apkures veids, vērtējot pēc jaunu klientu pieteikuma – gan būvējot jaunas ēkas, gan veicot veco ēku rekonstrukciju, ir granulu apkure.
Esošie granulu katli pilnveidojas
Tomēr viena tendence šogad izceļas – vairumā gadījumu cilvēki dod priekšroku katliem ar augstāku komforta līmeni. Proti, lai būtu mazāk jāveic tīrīšanas, apkopes darbus, lai retāk būtu nepieciešams papildināt granulu daudzumu, un vienkāršāk katlu pieskatīt. To arī piedāvā jaunākie granulu katlu modeļi, kas ir apgādāti ar papildaprīkojumu, kas nodrošina augstu automatizācijas pakāpi un reizē ar to arī pieprasīto komforta līmeni.
Tehnoloģijas pilnveidojas pastāvīgi, jo to nosaka gan tehnisko iespēju paplašināšanās, gan pieprasījums. Granulu katli nav izņēmums, un jaunākie modeļi jau ir apgādāti ar tādu elektronisko vadības sistēmu, kas gandrīz pilnībā automatizē katla darbību. Šādi katli tikpat kā nav jātīra (vai, maksimums, vienreiz sezonā), atliek vien nodrošināt granulu papildināšanu, un apkure vairs neprasa nekādas īpašas rūpes.
Kā labs piemērs šādiem katliem var kalpot dāņu ražotāja NBE RTB (Ready To Burn) katli. Šie katli no citiem līdzīgiem atšķiras, pirmkārt, ar savu augsto lietderības koeficientu, kas sasniedz 91 – 94 %. Otrkārt, katliem standartaprīkojumā ir komplektācija, kas nodrošina periodisku kompresora degļa un katla siltummaiņu tīrīšanu. Tas pats attiecas uz procesu, kad tiek veikta degšanas procesā radušos pelnu iztīrīšana – pelni ar automātiskā pelnu transportiera palīdzību tiek automātiski izsūkti uz ārējo pelnu konteineru, kur tiek sapresēti. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams veikt tikai pelnu konteinera iztukšošanu 1 – 2 reizes gadā, kā arī vienreiz gadā iztīrīt katlu.
Jaunākajiem granulu katliem ir nodrošināta arī attālināta kontroles un vadības iespēja, izmantojot interneta pieslēgumu. Tas nodrošina iespēju uzraudzīt katla darbību un regulēt to no jebkuras pasaules vietas. Tāpat eksistē dažādas papildu opcijas, lai kontrolētu un regulētu degšanas procesu, tostarp automātiska granulu un skābekļa padeve, lai varētu kurināmo izmantot maksimāli efektīvi un nekas nepaliktu pāri nesadedzis.
Pieaug siltumsūkņu popularitāte
Apkures sistēmu tirgū šogad var atzīmēt vēl vienu niansi – populārāki kļūst arī siltumsūkņi, īpaši to varētu teikt par gaisa – ūdens siltumsūkņiem, taču šogad ir novērojams intereses pieaugums arī zemes siltumsūkņu tirgū. Gaisa – ūdens siltumsūkņus parasti izmanto mazākās mājās, kā arī ēkās, kur grūti atrast kādu telpu, ko pilnībā veltīt apkures vajadzībām (katla u.c. aprīkojuma uzstādīšanai). Tāpat gaisa – ūdens siltumsūkņus izvēlas mājās, kur nepieciešamais siltuma daudzums nav pārāk liels. Gaisa – ūdens siltumsūkņu popularitātes pieaugumu noteikti ir sekmējušas arī pēdējo trīs gadu siltās ziemas, jo, kā zināms, tad lielā aukstumā gaisa – ūdens siltumsūkņi zaudē savu efektivitāti, bet bargā salā (-25…-30°C, atkarībā no konkrētā siltumsūkņa ražotāja un modeļa) būtībā pārvēršas par elektrisko apkuri.
Šogad pavasarī un vasarā cilvēki ir sarosījušies arī ģeotermālo jeb zemes siltumsūkņu tirgus segmentā, kas iepriekšējos gados bija visnotaļ pasīvs. Aktivitāte nav gluži tik liela, kā bija celtniecības buma laikā, bet tomēr vērojams jūtams kāpums, kas tuvojas kādreizējiem rādītājiem.
Apkures veidu izvēli ietekmē arī kurināmā cenas
Tāpat novērojams, ka cilvēki daudz vairāk sākuši izvērtēt dažādus apkures veidus un meklēt sev izdevīgākos risinājumus. Nenoliedzami, cilvēku izvēli lielā mērā ietekmē arī fosilā kurināmā cenas, un, pateicoties pēdējos gados vērojamajam šķidrā kurināmā un dabasgāzes cenu samazinājumam, joprojām daudzi dod priekšroku fosilā kurināmā izmantošanai, kas pirms gadiem pieciem un agrāk, kad naftas cenas bija krietni augstākas, nebija tik aktuāla. Turpretī tagad cilvēki atkal nereti arī jaunbūvēs izvēlas uzstādīt sašķidrinātās gāzes apkures katlus. Apkures izmaksas ievērojami ietekmē pieprasījumu. Tiesa, jāņem vērā, ka naftas cenas mūžīgi nebūs pašreizējā zemajā līmenī, līdz ar to mainīsies arī apkures izmaksas, taču, kad tas notiks, un kāda situācija apkures izmaksu ziņā būs kaut vai pēc gada, par to pašreiz ir grūti spriest.
Runājot par granulu apkures izmaksām, šajā ziņā prognozēt ir vienkāršāk, jo rūpnīcu ir daudz, konkurence liela, bet uz doto brīdi Latvijā granulas izmaksā apmēram uz pusi lētāk nekā citur Eiropā. Ja, piemēram, Čehijā, Vācijā, Itālijā granulas uz doto brīdi izmaksā apmēram 200 – 250 eiro par tonnu, tad Latvijā kvalitatīvas apkures granulas var nopirkt par 120 – 150 eiro tonnā.
Nekādu dižu izmaiņu apkures jomā pagaidām nav
Neskaitot jau minētās tendences, nekādu citu vērā ņemamu izmaiņu apkures lauciņā pēdējā laikā nav. Šogad nav bijušas, piemēram, nekādas atbalsta programmas mājsaimniecībām, kas varētu stimulēt cilvēkus pāriet uz efektīvākiem apkures veidiem, kas radītu mazāku CO2 izmešu daudzumu. Šādas programmas, kas stimulētu atjaunojamo resursu izmantošanu apkurei, valsts līmenī šobrīd nav aktuālas. Jo alternatīvo apkures veidu, kā, piemēram, siltumsūkņu, izmantošana (it īpaši zemes siltumsūkņu ierīkošana) nav lēts prieks, tāpēc, iespējams, daļa potenciālo alternatīvās apkures piekritēju pagaidām vēl nogaida kādu valsts atbalstītu pasākumu (kompensācijas), kas ļautu ierīkot šādu apkuri, pie viena jūtami samazinot gaidāmos izdevumus.
Vienīgais, ko vēl varētu piebilst, ir pēdējo 3 gadu silto ziemu iespaids, kas varētu būt stimulējis gaisa – ūdens siltumsūkņu izmantošanu. Cilvēki parasti atceras pēdējo gadu notikumus, un pozitīva pieredze (jebkura, ne tikai paša, bet arī kaimiņu, draugu u.c.) var būt bijusi kā stimuls to plašākai izmantošanai. Jebkurā gadījumā, izvēloties apkuri savam mājoklim, labāk apsvērt visus par un pret un veikt rūpīgu izvēli, nevis ņemt vērā tikai pēdējo gadu pieredzi.
Konsultēja SIA "Commodus" instalāciju vadītājs Kalvis Gavars.