Apstiprina grozījumus Jūrmalas teritorijas plānojumā
Ceturtdien, 24.martā, Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus, kas ietver plānojuma grozījumu grafisko daļu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Par grozījumu apstiprināšanu balsoja 11 deputāti, pret - 2, bet viens - atturējās.
Būtiskākās plānojuma izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras un kūrorta jomas attīstīšanu atbilstoši pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. Jūrmala ir pirmā pilsēta Latvijā, kura nodrošina plānojuma iekļaušanu vienotajā Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) valsts mērogā, kas atvieglos ar nekustamā īpašuma pārvaldību saistītās informācijas uzkrāšanu un ērtu lietošanu.
"Jūrmala ir un paliks zaļa pilsēta - grozījumos maksimāli esam sabalansējuši pilsētas attīstības stratēģijas mērķus ar iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļiem. Pilsētai ir jāattīstās - gan kā kvalitatīvai dzīvesvietai pašiem jūrmalniekiem, gan kā mūsdienīgam un tūristus piesaistošam kūrortam. Visu institūciju atzinumi ir pozitīvi, saskaņojot plānu gan no dabas aizsardzības, gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, gan arī tiesiskā aspekta," uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. "Iedziļinoties grozījumu būtībā ikviens skaidri redzēs, ka vispārinātie un demagoģiskie apgalvojumi par kāpu apbūvi, mežu iznīcināšanu un Jūrmalas ainavas kropļošanu ir pilnīgi aplami - dabas teritoriju pieaugums ir pozitīvs un palielinās par 1,51 hektāru un kopumā grozījumi skar tikai 0,1% pilsētas teritorijas," skaidro G.Truksnis.
Grozījumu izstrādes laikā notikušas piecas publiskās apspriešanas sanāksmes, kopumā viedokli klātienē, individuālajos un kolektīvajos iesniegumos, un elektroniski izteikuši 4284 cilvēki. Lielākās diskusijas un iebildumus raisījuši jautājumi par zonējuma maiņu dabas teritorijās pilsētas centrālajā daļā - vairums no tiem svītroti un nav guvuši arī domes atbalstu.
Uzlabojumi publiskajā infrastruktūrā
Pēc pašvaldības iniciatīvas skolu infrastruktūras uzlabošanai iezīmēta vieta peldbaseina būvniecībai blakus Pumpuru vidusskolai, savukārt blakus Lielupes vidusskolai paplašināta apbūves teritorija, kas paredz ledus halles izbūvi. Kauguros iestrādāta nozīmīga apkaimes mēroga atpūtas vieta - parks Mazās Nometņu ielas un Talsu šosejas krustojumā. Buļļuciemā tiks sakārtota daļa Ostas salas Lielupes grīvā, labiekārtojot līdz šim neapsaimniekoto teritoriju atpūtai pie ūdeņiem. Slokā paredzēts par trešdaļu paplašināt kapsētai paredzēto teritoriju. Tāpat iedzīvotāju ērtībām un konkurences veicināšanai iezīmēta teritorija pie Dzintaru viadukta (Dzintari 4020) degvielas uzpildes stacijas izveidei.
Ļaus attīstīt kūrortobjektus, kas dod pienesumu pilsētai
Pēc sanatorijas "Jantarnij Bereg" ierosinājuma Ķemeros un Jaunķemeros paredzēta kūrorta parka izveide. Līdzīgu parku pašvaldība paredzējusi veidot arī pie Ķemeru sanatorijas, atjaunojot kultūrvēsturisko mantojumu un mazās arhitektūras formas.
Kūrorta funkcijas attīstības veicināšanai plāna grozījumos iezīmēti objekti, kuros pieļaujama apbūves augstuma palielināšana līdz 12 stāviem. Šādi nosacījumi ir attiecināti galvenokārt uz veiksmīgi funkcionējošiem kūrorta objektiem, kas pilsētai piesaista ievērojamu viesu skaitu, proti, "Baltic Beach Hotel & SPA", rehabilitācijas centrs "Vaivari" Jūrmalas centrālajā daļā, divas sanatorijas ārpus centra - "Jantarnij Bereg" un "Jaunķemeri", kā arī zemesgabals Jūras ielā 41/45, kurš platības un novietojuma dēļ izvērtēts kā piemērots pilna spektra kūrorta objekts attīstībai, ietverot gan kurortoloģijas, viesu izmitināšanas un ārstniecības pakalpojumus, gan konferenču norises nodrošinājumu.
Plānojumā paredzētas vietas Buļļuciemā (Buļļuciems 1724) un Dzintaros (Dzintari 2103) ar kurortoloģiju saistītu medicīnas centru attīstībai. Blakus Dzintaru mežaparkam (Dzintari 2405) iezīmēta publiskās apbūves teritorija, lai attīstītu pakalpojumu sniegšanas iespējas Dzintaru mežaparka apmeklētājiem, piemēram, izveidojot sabiedriskās ēdināšanas zonu, vienlaikus nepārblīvējot parka teritoriju.
Dubultu laukumā būs iespējama publiskā apbūve
Dubultu laukumā tiek pieļauta publiskā apbūve iedzīvotāju un pilsētas viesu vajadzībām šajā vietā varētu attīstīt ar ēdināšanas, izklaides u.c. sabiedrisko funkciju saistītu objektu veidošanu, ieceres jau konkretizējot un ar iedzīvotājiem apspriežot detālplānojumā.
Pludmalē jaunas publiskās apkalpes teritorijas
Pludmales joslā noteiktas atsevišķas zonas paplašinātām vieglu konstrukciju būvēm ar publisku funkciju saistībā ar blakus esošajiem pastāvīgajiem pakalpojumu objektiem. Paredzēta arī teritorija sporta pasākumu attīstībai un infrastruktūras izveidei Majoros, pie Ērgļu ielas, lai nodrošinātu pasākumus iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšanai un popularizēšanai. Plāna grozījumos iekļauti arī divi privāti zemes gabali pludmales tiešā tuvumā - 17. līnija 1A (660 m2) un 4. līnija 1A (1858 m2), kuru zonējums no kategorijas "dabas teritorija" mainīts uz "publiskās apbūves teritorija" ar specifisku atļauto izmantošanu, kas orientēta vienīgi uz pludmales infrastruktūras un nelielu kūrorta objektu attīstību. Vēsturiski šie zemes gabali ir bijuši apbūvēti, tāpēc atbalstīts īpašnieku ierosinājums zonējuma maiņai.
Elastīgāki noteikumi Jaundubultu apbūvei
Jaundubultos gar Slokas ielu un plānotā Lielupes tilta izpētes mezglu noteikta aktīvā darījumu teritorija ar labu pilsētvides un dzīvojamās vides kvalitāti. Šī ir viena no retajām pilsētas daļām, kur atļauta paaugstinātā apbūve - Lielupes krastā līdz 7 stāviem, bet Slokas ielas asī - līdz 10 stāviem.
Lielupes grīvas un ostas attīstība
Plānā iezīmēta teritorija perspektīvai Lielupes mola izbūvei, paredzot turpmākajā plānošanas procesā veikt detalizētu piemērotāko risinājumu izvērtēšanu. Piegulošajā Lašu ielas galā, atbilstoši jau apstiprinātajam detālplānojumam, ir noteikta paaugstinātas apbūves teritorija ar atļauto ēku augstumu līdz 12 stāviem.
Stingrākas prasības kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai
Grozījumos iekļautas papildu prasības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai - turpmāk būvniecībai zudušo kultūras pieminekļu ēku un kultūrvēsturiski vērtīgu ēku vietā tiks ietverts nosacījums saglabāt vismaz 20% no ēkas oriģinālsubstances. Tāpat pārvērtētas kūrorta teritorijas, šo kategoriju nosakot vienīgi tiem objektiem, kam ir pietiekams attīstības potenciāls. Stingrāks regulējums noteikts arī kūrorta objektu būvju augstuma pamatojumam pilsētbūvniecības pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās.
Jau ziņots, ka lēmums par Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu pieņemts 2014. gada 15. maijā, paredzot spēkā esošā plānojuma saskaņošanu ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" prasībām, kā arī Teritorijas plānojuma atbilstības izvērtēšanu Jūrmalas pilsētas attīstības programmas 2014.-2020. gadam mērķiem.
Uzziņai:
2015.gada janvāris - uzsākts darbs pie plānojuma grozījumiem.
2015.gada augusts - 1.redakcijas nodošana publiskajai apspriešanai.
2015.gada decembris - pilnveidotās redakcijas nodošana publiskajai apspriešanai.
2016.gada marts - Teritorijas plānojuma grozījumu gala redakcijas apstiprināšana domē.
Grozījumu izstrādes laikā notikušas piecas publiskās apspriešanas sanāksmes, kopumā viedokli klātienē, individuālajos un kolektīvajos iesniegumos, kā arī elektroniskā veidā izteikuši 4284 cilvēki.
Kopumā Jūrmalas teritorijas plānojuma pilnveidošanai saņemti 781 iesniegumi, no tiem 434 atbalstīti, 50 - daļēji atbalstīti, 208 - noraidīti, bet atlikušajiem sniegts papildus skaidrojums.
Apspriešanas laikā lielākais iebildumu skaits - 1010 parakstu - saņemts par uzņēmēja priekšlikumu dabas teritorijas vietā Lielupe 1005 paredzēt apbūves teritoriju. Priekšlikums no grozījumiem svītrots.
Dažāda rakstura iebildumi par apbūves zonām, teritoriju izmantošanas iespējām un apbūves parametriem izteikti arī portāla "Manabalss.lv" iniciatīvā, kuru parakstīja 1987 personas. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju, jūrmalnieki bijuši nepilna trešdaļa - 630 personas.
Pēc detalizētas iepazīšanās ar plānojuma grozījumiem Vides aizsardzības kluba (VAK) prezidents Arvīds Ulme atzina, ka "Jūrmala iet zaļo attīstības ceļu un pilsētas vadības uzstādījumi par pilsētas attīstības vīziju lielā mērā sakrīt ar VAK viedokli". Kā zināms, VAK ir vecākā nevalstiskā dabas aizsardzības organizācija Latvijā, kas aktīvi iestājas par vides jautājumiem visplašākajā nozīmē, tostarp - gan īpaši aizsargājamo dabas teritoriju uzraudzību, gan bioloģisko daudzveidību u.c.
Jūrmala ir pirmā pilsēta Latvijā, kura nodrošina plānojuma iekļaušanu vienotajā Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) valsts mērogā, kas atvieglos ar nekustamā īpašuma pārvaldību saistītās informācijas uzkrāšanu un ērtu tās lietošanu gan speciālistiem - arhitektiem, būvniekiem un plānojumu izstrādātājiem -, gan iedzīvotājiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ģeotelpisko datu apskatei, dalībai publiskajās apspriešanās un priekšlikumu iesniegšanai.