Apstiprina Talsu deviņu pakalnu iedzīvināšanas plānu
Talsu novada domes deputāti 14. janvāra domes sēdē apstiprināja Talsu deviņu pakalnu koncepcijas īstenošanas plānu, kas paredz pilsētas pakalnu sakārtošanu līdz 2020. gadam.
"Arvien biežāk cilvēki aizdomājas par valsts, reģiona, pilsētas vai noteiktas vietas popularizēšanu, lai pieaugošās konkurences apstākļos iekarotu savu nišu un rastu unikālu pieeju ikvienam interesentam. Ikdienā domājot par tūrisma piedāvājumu pilsētā, daudzi min promenādi, Radošo sētu, Sauleskalna estrādi un Talsu novada muzeju, tomēr nereti aizmirstas pilsētas lielākā bagātība, ar ko lepojas ikkatrs pilsētas iedzīvotājs – deviņi pakalni. Jānorāda, ka daudzi pilsētas iedzīvotāji šobrīd pat nespēj nosaukt visus 9 pakalnus, kā arī norādīt to atrašanās vietas, tāpēc pakalnu labiekārtošana, veiksmīga to tēla un stāsta radīšana ir viens no koncepcijas pamata uzdevumiem," teikts darba grupas izstrādātajā deviņu pakalnu koncepcijā.
Deputātu apstiprinātajā koncepcijā apzināts komplekss pasākumu kopums un paveicamie darbi, lai deviņu pakalnu sakārtošana nepaliktu tikai idejas līmenī. Talsu novada Kultūras, sporta un tūrisma centra vadītāja Linda Sūniņa deputātus informēja par koncepcijas ieviešanas gaitu: "Plānots, ka viena gada laikā noritēs paralēls darbs pie divu pakalnu labiekārtošanas – kamēr vienu pakalnu jau labiekārto, otram pakalnam tiks sakārtota visa nepieciešamā dokumentācija darbu uzsākšanai. Piemēram, lai iedzīvotāju un tūristu vērtējumam varētu nodot "gatavu" tūrisma produktu, visos pakalnos ir jāveic koku un krūmu inventarizācija un topogrāfiskā izpēte; Katram pakalnam jāveido plānoto labiekārtošanas darbu saraksts, piesaistot dažādu jomu speciālistus; Jārada stāsts par katru labiekārtoto pakalnu un jāveicina tā tēla atpazīstamība ar dažādu plašsaziņas līdzekļu palīdzību."
Deviņu pakalnu koncepcija paredz pilsētas dalījumu trīs zonās, neaizmirstot par vēsturiska un mūsdienīga piedāvājuma mijiedarbību:
1. Vieta radošumam jeb radošais klasteris – veidojas Talsu vecpilsētā, apvienojot Baznīckalnu, Pilskalnu, Sauleskalnu, Tiguļkalnu un Ķēniņkalnu. Klastera sākums ir Ķēniņkalns, kur jau vēsturiski mājvietu radis Talsu tautas nams un Radošā sēta ar tur mītošajiem radošajiem cilvēkiem – audējām, fotogrāfiem, amatiermākslas kolektīviem; tālāk iespējams apmeklēt Katrīnas Vīnertes studiju, Ciparnīcu "Tals’ keramik’", brīvās mākslas telpu "Baložu pasts", "Galerija ART", uzkavēties Baznīckalna laukumā, kur agrāk norisinājās slavenais piektdienas zivju tirgus, tālāk pāriet uz Talsu pilskalnu, kur redzama viena no skaistākajām Talsu panorāmām. Pastaigājoties pa vecpilsētas bruģētajām ieliņām, var nonākt Talsu promenādē, no kuras aiziet līdz Sauleskalnam, kur notiek lielākās vasaras izklaides pilsētā. Un tad jau radošā klastera noslēgums – Talsu novada muzejs un Tiguļkalns ar savu noslēpumaino auru un jau ikgadējo Ārpasaules mūzikas Tiguļkalnā koncertu. Radošajā klasterī vienlīdz labi iederas gan tikko labiekārtotā Talsu promenāde un Radošā sēta, gan tā sauktais Ķīniešu kvartāls – vecpilsētas sirds – kur joprojām redzami 20. gs. trīsdesmitajos gados pilsētai raksturīgie ūdens pumpji, interesanta arhitektūra un sinagoga.
2. Vieta aktīvai atpūtai jeb sporta klasteris – tajā apvienota teritorija starp Krievragkalnu, Vilkmuižas kalnu un Dzirnavkalnu. Jau tagad tur atrodams bērnu rotaļu laukums, āra trenažieru laukums, pastaigu taka apkārt Vilkmuižas ezeram, kurā dažkārt trenējas vietējie airētāji; tāpat ilgstoši tur atradies skeitparks, ko pērn vandāļi nodedzināja, tomēr tiek meklētas iespējas, kā atjaunot skeitparku tajā pašā teritorijā. Tāpat jāpiemin, ka Krievragkalna virsotnē jau kopš 1980. gada atrodas Talsu Sporta nams, kas arī šobrīd ir gan starts, gan finišs daudzām sporta sacensībām, tostarp arī Latvijā iecienītajam SEB velomaratonam. Tālāk ceļš ved uz Dzirnavkalnu, kuru tā interesantā reljefa dēļ ziemā iecienījuši bērni ar ragavām. Šajā zonā atrodas Vilkmuižas ezers, kur, lai gan tas ir savdabīga seno kuršu ugunskapu apbedījuma vieta 11. - 14. gadsimtā, savulaik ierīkota arī pilsētas peldvieta. Pateicoties plašajai teritorijai Krievragkalna pakājē, šajā zonā iespējams veidot aktīvās atpūtas iespējas visai ģimenei – interesanti iekopti labirinti, dažādu izmēru šūpoles, pastaigu takas utt.
3. Noskaņu vieta – to šobrīd pašvaldība jau veido Leču kalna apkārtnē. Leču kalna apkārtne bijusi vairāku vēsturisku notikumu lieciniece. Asaras un asinis kalns pieredzēja 1906. gada novembrī. Lejā pie dīķa ir sešu revolūcijas dalībnieku nošaušanas vieta. 1980. gada rudenī Leču kalnā atklāja pieminekli (tēlniece O. Nigule) 1905. - 1907. gada revolūcijas atcerei, ar Raiņa dzejas "Talsu tiesa" rindām. Talsinieki 20. gs. 30. gadu vidū Leču kalnu izvēlējās kā piemiņas vietu Latvijas brīvības cīnītājiem, vēloties uzstādīt Kārļa Zemdegas iecerēto pieminekli "Koklētājs". Varu maiņa un 2. Pasaules karš ieceri izjauca. Brīvības, Saules, Stendes un F. Blumbaha ielas krustojumā atradās Soda priede, lieciniece 1906. gada janvāra traģiskajam notikumam, piecu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku, nošaušanai. Tā kā vēsturiskie notikumi ļauj veidot tikai piezemētu ainavu, šajā apkārtnē jārada noskaņu sajūta; vieta, kur varētu notikt Dzejas dienas, piemiņas pasākumi, mazformāta dabas koncerti.
Talsu vecpilsēta – vide "ar īpašām vajadzībām"
Deviņu pakalnu koncepcijā izvērtēta situācija, kādā šobrīd ir Talsu vecpilsēta, norādot, ka šī ir vide " ar īpašām vajadzībām". Ēkas, ielas un iekšpagalmi ir nolietotā tehniskā stāvoklī, novērotas arī sociālās pretrunas: maznodrošinātajiem piešķirtie pašvaldības dzīvokļi centra vēsturiskajās ēkās kontrastā ar ēstuvēm, kafejnīcām un rekreācijas iespējām vecpilsētā. Novērojama vecpilsētas mazapdzīvotība, daudz kultūrvēsturiski vērtīgu ēku, kuras ir tukšas, teikts koncepcijā. Šajā pilsētas daļā zūd dzīvība, zūd pievilcība biznesam, un cilvēku uzturēšanās līdz ar to tur ir nepamatota.
Tāpēc paralēli pakalnu labiekārtošanai, tiks izstrādāti vairāki dokumenti, kuri reglamentēs pilsētvides publisko ārtelpu. Šo dokumentu esamība reglamentēs navigācijas un orientēšanās sistēmu pilsētā, kemperu un velosipēdu stāvvietas, jāizstrādā nolikums par finansējuma piešķiršanas kārtību vecpilsētas ēku atjaunošanai, noteikumi par ēku fasāžu noformējumu un reklāmas izvietošanu, Mājokļa politikas izstrāde (nodokļu politika), Pilsētvides mākslas objektu izvērtējums, Koku un krūmu inventarizācija, tematiskais plānojums kompleksam skatam uz pilsētu un citi ilgtermiņa vai īstermiņa attīstības plānošanas dokumenti, kā arī rīcības plāni.
Tā kā daļa sporta klastera atrodas vecpilsētas zonā, tas saskan ar vecpilsētas atdzīvināšanas uzdevumiem, turklāt Dzirnavkalna teritorijas pārdomāta labiekārtošana veicinātu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tā sasaisti ar mūsdienu pilsētvidi. Tieši Dzirnavkalna pakājē atrodas Kalna iela ar savu interesanto ēku apbūvi, jo uz šīs nelielās gājēju ieliņas atrodas gan ārsta G. Blāzes nams (1910), kur no 1920. – 1960. gadam darbojies pasta kantoris, telegrāfa un telefona centrāle, gan 19. gadsimta vidū celtā ēka Kalna ielā 3, kas šobrīd ir arhitektūras piemineklis, gan barona A. Heikinga pilsētas māja, kas celta 19.gadsimta vidū. Tepat netālu atrodas arī Livonijas ordeņa mūra pils vieta, kā arī bijušais Ebreju dievnams – sinagoga (1837 – 1941) un vasaras sinagoga (1854 – 1941).
Leču kalns – dāvana Latvijai simtgadē
Viens no Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades svinību uzdevumiem ir godināt valsts dibinātājus un pieminēt notikumus, kas ietekmējuši Latvijas valsts izveidi, tātad arī 1905. gadu, kas netiešā veidā radīja visus priekšnosacījumus neatkarīgas Latvijas izveidei. Tāpēc loģisks solis šķita kā pirmo no pakalniem sakārtot tieši Leču kalnu, kura virsotnē atrodas piemineklis 1905. – 1907. gada revolūcijas atcerei, norāda L. Sūniņa.
Tā kā Leču kalnā paredzētie darbi bija resursietilpīgi, nolemts Leču kalna projektu sadalīt divās kārtās – Leču dīķa apkārtnes labiekārtošana veikta pērn, savukārt 2016. gada pirmajā pusē paredzēts labiekārtot teritoriju pie 1905. gada pieminekļa.
"Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus un vēlmes, 2016. gadā gribam uzsākt dokumentācijas sakārtošanu arī Talsu pilskalna labiekārtošanai," deputātiem sacīja centra vadītāja, norādot, ka primārie darbi pilskalna sakārtošanai šogad būtu topogrāfijas izstrāde, būvprojekta izstrāde (sadarbībā ar speciālistiem un jomu ekspertiem), kā arī plānoto darbu saskaņošana ar Valsts pieminekļu inspekciju.