Aptauja: 74% Latvijas iedzīvotāju nezina, kur ziņot par pamanīto upju piesārņojumu

74% respondentu nezina, kam ziņot par upju piesārņojumu – par to liecina minerālūdens zīmola “Mangaļi” veiktā aptauja [1]. Tāpēc Pasaules Dabas Fonda eksperti projekta “Par tīrām upēm!” ietvaros ir apkopojuši informāciju, kādos gadījumos un kur ziņot, ja tiek novērotas problēmsituācijas upēs vai to krastos.

“60% iedzīvotāji ir novērojuši, ka Latvijas upju krasti nav pietiekami sakopti, savukārt 69% ir satraukti par pieaugušo piesārņojumu Latvijas upēs. Tāpēc īpaši svarīgi ir uzsvērt to, ka katrs iedzīvotājs ir līdzatbildīgs par Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanu. Jebkura informācija par novērotiem atkritumiem, noplūdēm, aizsprostiem un citiem vides pārkāpumiem upēs un upju krastos ir vitāli svarīga, lai mēs visi kopīgiem spēkiem uzlabotu upju brīvo tecējumu un ūdens kvalitāti,” saka SIA ‘’Cido Grupa’’ mārketinga vadītāja Ilze Auziņa-Grabeca.

Par konstatētajiem vides pārkāpumiem projekta “Par tīrām upēm!” veidotāji aicina sazināties ar Valsts vides dienestu vai konkrēto pašvaldību!

• Situācijās, kad nepieciešama nekavējoša rīcība, jāzvana uz Valsts vides dienesta vienoto zvanu centra tālruni 26338800, kas ir pieejams visu diennakti;
• Mazāk steidzamos gadījumos var sazināties, rakstot uz e-pasta adresi videssos@vvd.gov.lv;
• Valsts vides dienests sadarbībā ar biedrību “Vides fakti” ir izveidojis mobilo lietotni "Vides SOS", kurā var ātri paziņot par pārkāpumiem pret vidi, nofotogrāfējot to, izveidojot nelielu aprakstu un nosūtot ziņojumu. Informācija par mobilo lietotni atrodama šeit: http://www.videssos.lv/kaa_lietot.

“Ļoti svarīgi ir apzināties vides pārkāpumu veidus, jo katrs no tiem veido negatīvu ietekmi upju ekosistēmai un līdz ar to kopējai ekosistēmai. Viena no pamanāmākajām problēmām ir izmētāti sadzīves atkritumi, kas īpaši tiek novērots pēc nedēļas nogalēm, kad cilvēki ir pavadījuši laiku pludmalēs vai ūdenī, piemēram, dodoties laivu braucienos. Pats svarīgākais cilvēku noteikums dabā ir atstāt dabu tādu, kāda tā bija pirms viņa ierašanās konkrētajā vietā. Tomēr bez sadzīves atkritumiem vēl tiek novērotas citas problēmas, piemēram, dažāda veida noplūdes, mirušas zivis, maluzvejniecība u.c. Mēs aicinām ziņot par ikvienu pamanīto vides pārkāpumu, lai pēc iespējas veiksmīgāk un ātrāk rastu risinājumu,” uzsver Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

Lielākie draudi upēm ir:

• bīstamie atkritumi (dažāda veida noplūdes, piemēram, naftas vai neattīrītu notekūdeņu noplūde);
• vairākas mirušas zivis vienā vietā;
• atkritumi upēs un upju krastos;
• aizsprosti;
• maluzvejniecība.

Minerālūdens zīmols “Mangaļi” kopā ar Pasaules Dabas Fondu ir uzskaitījuši biežākās problēmsituācijas, kas apdraud upju “veselību”. Tomēr iedzīvotāji tiek aicināti sazināties ar Valsts vides dienestu vai attiecīgo pašvaldību par jebkuru novēroto netipisko situāciju, kas pamanīta upēs vai upju krastos. Visi saņemtie ziņojumi tiek piereģistrēti, izskatīti un atbilstoši risināti.

Vairāk par projektu “Par tīrām upēm!”: https://partiramupem.lv/