Aptauja: 8 no 10 iedzīvotājiem Latvijā dzīvo sev vai ģimenei piederošā mājoklī – krietni biežāk nekā vidēji Eiropā

Mājokļi mēdz būt atšķirīgi, tomēr vienotā tendence Latvijā ir skaidra – iedzīvotāji vairumā gadījumu dzīvo sev vai tuviniekiem piederošos īpašumos un krietni retāk nekā citviet Eiropā tiem ir vajadzība mājokli īrēt. Kā liecina "Luminor" bankas veiktā aptauja*, lielākā daļa jeb 84% iedzīvotāju dzīvo sev, laulātajam vai vecākiem piederošā mājoklī, tikmēr 15% īrē savu dzīvesvietu, savukārt tikai 1% dzīvo kopmītnēs vai dala mājvietu ar citiem īrniekiem.

Latvijā ir krietni augstāks mājokļa piederības rādītājs nekā vidēji Eiropā, kur 69% iedzīvotāju pieder mājoklis, kurā dzīvo, savukārt 31% dzīvo īrētā mājoklī. Mājokļa lielumu var izmērīt arī pēc vidējo istabu skaitu uz vienu cilvēku. Eurostat dati liecina, ka latviešu mājokļi ir mazāki nekā citiem Eiropas iedzīvotājiem – vidējais mājokļa lielums Eiropā ir 1,6 istabas uz cilvēku, kamēr Latvijā tikai 1,1 istaba uz cilvēku, līdztekus tādām valstīm kā Polija, Rumānija un Slovākija. Turklāt cilvēki Latvijā biežāk dzīvo dzīvokļos – 65%, Igaunijā šis rādītājs ir 61%, kamēr Eiropā vidēji dzīvokļos dzīvo 47% iedzīvotāju [1]. 

“Lai gan Latvijas iedzīvotāji jau šobrīd lielākajā daļā gadījumu dzīvo sev vai ģimenei piederošos mājokļos, jauno mājokļu tirgū pieprasījums neizsīkst un tuvākajā laikā pat sagaidāms, ka pieprasījums varētu pārsniegt piedāvājumu. Izvēle par labu jaunam miteklim bieži var tikt saistīta ar to, kā un kādi mājokļi nonākuši iedzīvotāju īpašumā – liela daļa no tiem privatizēti pēc padomju laikiem, taču to platība nereti neatbilst tam cilvēku skaitam, kas dzīvoklī uzturas. Tāpat sērijveida ēku tehniskais stāvoklis bieži ir slikts, un dzīvokļos visbiežāk istabas ir diezgan nelielas, kas ilgtermiņā, ģimenei paplašinoties, var radīt neērtības. To apliecina arī Eiropas dati – Latvijā pārapdzīvotos mājokļos dzīvo 41,7% iedzīvotāju, kamēr Eiropā vidējais rādītājs ir vien 16,8% [2]. Cilvēki, kam mainās ģimenes stāvoklis vai uzlabojas finansiālā situācija, bieži vien tad izvēlas savu īpašumā esošo sērijveida ēkas dzīvokli pārdot vai izīrēt, un tā vietā izvēlas jaunu, plašāku un kvalitatīvāku mājokli,” saka Kaspars Sausais, "Luminor" bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.

Līdzīgi mājokļa piederības rādītāji ir arī Igaunijā un Lietuvā, attiecīgi 86% un 88%*. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka no tiem respondentiem, kas mājokli īrē, visās Baltijas valstīs lielākā daļa aptaujāto būtu gatavi pāriet no īres uz īpašumtiesībām, ja ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums būtu līdzvērtīgs mājokļa īres maksai – šādu izvēli izdarīt būtu gatavi lielākā daļa jeb 86% Latvijas, 91% Igaunijas un 88% Lietuvas iedzīvotāju. Turklāt katrā valstī vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju ir pilnīgi pārliecināti, ka veiktu šādu izvēli, liecina Luminor aptaujas dati.