Aptauja: Ceturtā daļa mājokļu Latvijā siltināti pēdējo 11–20 gadu laikā

25 % Latvijas mājokļu siltināšanas darbus piedzīvojuši vairāk nekā 10 gadus senā pagātnē, bet pēdējo divu gadu laikā māju siltināšanas darbi aktīvāk veikti Igaunijā un Lietuvā, noskaidrots siltumizolācijas risinājumu uzņēmuma "Kingspan" veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.

Pēdējo divu gadu laikā mājokļa siltināšanu Latvijā veikuši 18 %, bet teju katrs trešais, proti, 32 % to darījis pēdējo piecu gadu laikā. Iedzīvotāji Igaunijā un Lietuvā aizvadīto divu gadu laikā savu mājokli siltinājuši aktīvāk – renovāciju veikuši, attiecīgi, 23 % un 19 % sabiedrības.

Katrs ceturtais jeb 25 % iedzīvotāju Latvijā atklāj, ka viņu mājoklī siltināšanas darbi veikti pēdējo 11 – 20 gadu laikā, un visbiežāk šādi atbildējuši respondenti Rīgā un Latgalē. Tikpat liela daļa, proti, 25 % savu mājokli siltinājuši pēdējo 6 – 10 gadu laikā, secināts aptaujā.

Tikmēr Igaunijā siltināšanas darbi pēdējo 11 – 20 gadu laikā aktuāli bijuši 24 % iedzīvotāju, bet Lietuvā – 26 % aptaujāto.

“Latvijas būvnormatīvos siltumnoturības normas pieaug ar katru gadu. Tas nozīmē, ka ēkas, kas siltinātas pirms 10 – 20 gadiem, jau var neiekļauties normatīvos ne tikai pieaugošo prasību dēļ, bet arī tāpēc, ka pagātnē tirgū nebija pieejami tik efektīvi risinājumi kā šobrīd. Ēku siltināšanā pirms 20 gadiem normatīvu prasības bija ļoti zemas, turklāt ēkas un materiāli noveco arī organiski, jo ir pakļauti laikapstākļiem un citiem ārējiem faktoriem,” atklāj "Kingspan" pārdošanas vadītājs Latvijā Reinis Neļķe.

“Siltināšana ir instruments, kā pasargāt sevi no svārstībām energoresursu tirgū. Šī ziema ir teicams piemērs, kā izmaiņas dabasgāzes un citu materiālu cenās var ietekmēt mūsu ikdienu caur drastiski augstākiem komunālo maksājumu rēķiniem, tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai mājoklis ir energoefektīvs. Siltināšana ir risinājums, kā šos pārsteigumus mazināt un vienlaikus iegūt siltāku mitekli, kurā patīkamāk uzturēties. Arī mēs novērojam, ka paaugstināto komunālo maksājumu ietekmē iedzīvotāju interese par siltināšanas risinājumiem aug - gan no privātmāju, gan dzīvokļu īpašniekiem,” teic eksperts.

57 % Latvijā atzinuši, ka nezina, kāda veida vai apjoma siltināšana ir viņu mājoklī. Visbiežāk neziņā ir sievietes vecumā no 18 – 29 gadiem. Lietuvā šajos jautājumos savu kompetenci neatzīst 63 %, bet Igaunijā – 38 %. Starp tiem, kas uzskata, ka zina sava mājokļa siltināšanas apjomu un citus parametrus, visbiežāk ir vīrieši vecumā no 50 – 74 gadu vecumam.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju siltumizolācijas risinājumu uzņēmums "Kingspan" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica pērnā gada nogalē, katrā Baltijas valstī aptaujājot 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 – 74 gadiem.