Aptauja: Gandrīz 43% iedzīvotāju sagaida mājokļa cenu kāpumu
SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība – starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu – šā gada pavasarī salīdzinājumā ar pērna gada rudeni nokritusi par 3,8 punktiem un veido 28,1 punktus. Tas liecina, ka iedzīvotāju noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies, vēsta banka.
Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 42,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir mazliet mazāk nekā 2020. gada septembrī, kad nekustamā īpašuma cenu pieaugumu prognozēja 44,1%. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars nedaudz pieaudzis un šobrīd veido 14,5%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, īpatsvars šobrīd veido 25,4%, kas arī ir nedaudz vairāk nekā pērn rudenī. Savukārt 17% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu izmaiņām.
"Tas, ka vērtējuma gaidas attiecībā uz nekustamā īpašu cenu gada sākumā nedaudz noplaka, neizbrīna. To pamatā noteica gada sākumā ieviestie ierobežojumi saslimstības mazināšanai, kas kārtējo reizi palielināja valdošo nenoteiktību. Tomēr salīdzinoši augstais cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars apliecina pārliecību, ka esošās grūtības ir pārejošas un īpašuma vērtība palielināsies. Nav šaubu, ka līdz ko izaugsme un darba tirgus gada otrajā pusē sāks atgūties, cenu pieauguma gaidas atkal pastiprināsies," aptaujas rezultātus skaidro ekonomists Dainis Gašpuitis.
Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars jau vairāk kā gadu saglabājas Vidzemē – tur 52,2% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākā gada laikā pieaugs. Optimistiskāki savās prognozēs ir kļuvuši Kurzemes iedzīvotāji, kur nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šobrīd prognozē 49,5% respondentu, savukārt pērn rudenī – tikai 41%. Ievērojami pieaudzis arī mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars Latgalē: 43,6% martā pret 30,3% pērn rudenī. Toties novērojams kritums Rīgā un Pierīgā, kur mājokļa cenu pieaugumu prognozē attiecīgi 43,5% un 39,7% respondentu. Turklāt Pierīgā ir visvairāk to, kuri pārliecināti par cenu kritumu – 21,7%.
Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, vadošos amatos strādājoši un individuālā darba veicēji, kā arī publiskajā sektorā nodarbinātie. Savukārt procentuāli visvairāk to, kuri sagaida mājokļu cenu kritumu, ir starp iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem – tie ir strādājošie ar vidējiem ienākumiem, kā arī bezdarbnieki un mājsaimnieces. Tomēr arī šajās grupās mājokļu cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir lielāks, nekā cenu krituma prognozētāju skaits.