Aptauja: iedzīvotāju interese par jauna mājokļa iegādi būtiski pieaugusi
Saskaņā ar vadošā mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktā pētījuma* datiem tuvāko piecu gadu laikā mājokli jaunajā projektā plāno iegādāties 16 % rīdzinieku, kas ir par 4 % vairāk nekā pērn. Pieaugusi arī interese par dzīvokļiem pirmskara vai padomju laiku sērijveida ēkās – šādu plānu tuvākajos gados apsver 12 % iedzīvotāju, kas ir par 5 % vairāk nekā pērn. Tuvāko gadu laikā iespēju iegādāties vai būvēt jaunu mājokli apsver teju puse (44 %) Rīgā dzīvojošo, savukārt valsts mērogā šo ieceri plāno īstenot aptuveni trešdaļa aptaujāto.
Pētījums atklāj, ka vislielākā gatavība īstenot sapni par jaunu mājokli tuvāko gadu laikā ir 30 līdz 39 gadus veco cilvēku vidū – tā domā puse aptaujāto, kas ir par 13 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tāpat šajā vecuma grupā īpaši izceļas interese par privātmāju iegādi vai būvniecību, ko apsver 13 % aptaujāto.
Interese par nekustamā īpašuma iegādi pieaug arī jauniešu vidū. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem teju 60 % respondentu norāda, ka tuvāko gadu laikā vēlētos iegādāties mājokli, kas ir par 12 % vairāk nekā pērn. 5 % aptaujāto plāno veikt pirkumu tuvāko divu līdz trīs gadu laikā un dot priekšroku mājoklim jaunajā projektā. Tomēr aptuveni ceturtā daļa jauniešu atzīst, ka mājokļa iegādi plāno vien pēc pieciem vai vairāk gadiem, kas liecina par ilgtermiņa mērķu izvirzīšanu šajā vecuma grupā.
“Lūkojoties uz aptaujas datiem, labi var redzēt, ka iedzīvotājos mazinājusies trauksme par iespējamiem dažāda veida satricinājumiem – gan finansiālajiem, gan ģeopolitiskajiem, kas līdz šim būtiski ietekmēja nākotnes un arī nekustamā īpašuma iegādes plānošanu. Lēnām sāk atgriezties pārliecība par savu finansiālo stabilitāti un valsts ekonomisko ilgtspēju, ko apliecina pieaugoša vēlme uzlabot savus dzīves apstākļus, izvēloties jaunu dzīves telpu, kas labāk atbilst dzīvesveidam un šī brīža vajadzībām,” uzsver “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.
Saskaņā ar aptaujas datiem mājokļa iegādi jaunajos projektos reģionos apsver uz pusi mazāk respondentu nekā galvaspilsētā, proti, 8 % Vidzemē, 6 % Latgalē un Zemgalē, kā arī 3 % Kurzemē, kur lielākā daļa aptaujāto dod priekšroku mājas iegādei vai būvniecībai.
Kā norāda aptaujātie, lielākie šķēršļi, kas attur no jauna mājokļa iegādes, pēc aptaujāto domām, ir pārāk augstas mājokļu cenas un banku aizdevumu procentu likmes, kā arī grūtības sakrāt pirmajai iemaksai. Papildus tam minēts arī pārliecības trūkums par spējām atmaksāt aizdevumu, pārāk zems ienākumu līmenis un nespēja kvalificēties finanšu institūcijas “Altum” atbalstam.
Dati liecina, ka 40 % visu aptaujāto drīzāk apsvērtu ideju iegādāties mājokli ātrāk, ja tiktu piedāvāta iespēja pirmo iemaksu 15 % apmērā no mājokļa pārdošanas cenas iemaksāt 12 mēnešu laikā ar noteikumu, ka mājoklī iespējams ievākties uzreiz pēc hipotekārā kredīta noformēšanas. Vislielākā daļa – 36 % – aptaujāto atzīst, ka pirmās iemaksas fonda uzkrājumā ik mēnesi būtu gatavi atlikt līdz 400 eiro, savukārt līdz 600 eiro lielu uzkrājumu gatavi veidot 23 % respondentu.
“Aptaujas rezultāti uzskatāmi parāda vairākas būtiskas problēmas, ar kurām šobrīd saskaras mājokļu pircēji Latvijā,” secina Mareks Kļaviņš. “Lai gan augstas mājokļu cenas un aizdevumu procentu likmes ir galvenie šķēršļi, pastāv arī citi nozīmīgi faktori, kas prasa risinājumus, piemēram, iedzīvotāju ienākumu līmeņa celšana un pirmās iemaksas uzkrāšanas atvieglošana. Privātais sektors jau ir spēris soļus, lai atbalstītu klientus ceļā uz jaunu mājokli. Piemēram, “Bonava Latvija” piedāvā Latvijas Goda ģimenēm 5000 eiro atlaidi, iegādājoties dzīvokli jaunajos projektos. Tomēr šāda veida atbalstam ir jābūt pieejamam arī valstiskā līmenī. Valdībai būtu jāapsver papildu atbalsta mehānismi un izmaiņas likumdošanā. Praktiski soļi varētu ietvert PVN likmes samazināšanu energoefektīvajiem mājokļiem līdz 120 kvadrātmetru platībā un valsts nodevas atcelšanu pirmajam mājoklim. Šādi pasākumi varētu būtiski veicināt mājokļu pieejamību un atbalstīt iedzīvotājus, kas cenšas iegādāties savu pirmo mājokli.”
*Aptauju “Mājokļu iegāde” veicis “Norstat Latvija” 2023. gada novembrī, aptaujājot 1003 iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā, kā arī 2024. gada decembrī, aptaujājot 1007 iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.