Aptauja: Katram piektajam šķiet ērti īrēt dzīvokli no nezināmām fiziskām personām ar visiem “zemūdens akmeņu” riskiem
Dzīves vietu īrē apmēram piektā daļa Rīgas reģiona iedzīvotāju (18%), visbiežāk – jaunieši 18–24 gadu vecumā, un divas trešdaļas no visiem īrniekiem plāno arī turpināt īrēt, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” un “Kantar” veiktais pētījums.* Tiesa, nereti iedzīvotājiem ir grūti izvērtēt, kādam izīrētājam dot priekšroku, – sludinājumu portālos uzietai fiziskai personai vai īres namu attīstītājiem. Kaut arī iespēja īrēt dzīvokli īres namā tiek vērtēta pozitīvi (73%), nozīmīga daļa (21%) tomēr dod priekšroku fizisku personu piedāvājumam ar visiem šādu darījumu potenciālajiem zemūdens akmeņiem, jo tā šķiet ērtāk un vienkāršāk.
Kā rāda aptauja, Rīgas reģionā ir izplatīts priekšstats, ka īres namos piedāvātie dzīvokļi ir modernāki (79%), turklāt, slēdzot īres līgumu ar attīstītāju, ir garantēta lielāka uzticamība, drošība, stabilitāte un garantija, ka nākotnē nenāksies piedzīvot nepatīkamus pārsteigumus.
Tomēr katrs piektais izvēlas sludinājumos nejauši uzietu fiziskas personas piedāvājumu, balstot savu izvēli ieradumā, jo šāda veida pieredze dzīvokļa īres kontekstā bijusi jau iepriekš un tā ir ierastāka (13%). Īrējot mājokli no fiziskas personas, gan pastāv risks gūt negatīvu pieredzi, kā arī iesaistīties apšaubāmās līgumattiecībās, ja īres līgums vispār tiek piedāvāts. Aptaujātie kā galveno šķērsli dzīvokļa meklējumiem īres namos min priekšstatu par augstāku cenu, nekā īrējot no fiziskas personas (54%), kā arī nepietiekamu informāciju par attīstītāju sniegtajām iespējām, ierobežotu dzīvokļu piedāvājumu un pilnībā mēbelētu dzīvokļu trūkumu.
“Kaut arī īpašu pētījumu par uzticēšanos vai neuzticēšanos institucionālajiem izīrētājiem nav, novērojumi rāda, ka Latvijas sabiedrībai ir visai nelāga pieredze ar uzņēmumiem vispār – jebkurā nozarē. Tas, ka nereti dzīvokļu īrētāji vairāk uzticas fiziskām personām, varētu būt skaidrojams ar maldīgu drošības sajūtu, ka vienai atsevišķai personai var vairāk uzticēties: tas ir konkrēts cilvēks, varbūt apšaubāms, tomēr viņu var saukt pie atbildības, ja kaut kas noiet greizi. Bet uzņēmumos nereti ir vispārīgs klientu serviss, interesentu ar jautājumiem nereti nosūta no departamenta uz departamentu, un kas zina, kas vēl būs pēc vairākiem gadiem... Uzticēšanās sabiedrībā veidojas palēnām caur veiksmīgiem piemēriem. Jo biežāk dzīvokļus izīrēs uzticami, stabili uzņēmumi, jo uzticēšanās kļūs plašāka un spēcīgāka,” skaidro geštaltterapeite Līva Spurava.
Apsverot dzīvokļu īres iespējas, vissvarīgākais aspekts Rīgas reģiona iedzīvotājiem ir skaidri un caurskatāmi līguma nosacījumi – uz to norāda 93% aptaujāto. Cilvēkiem ir svarīgi, lai būtu iespēja īrēt ilgtermiņā – vairāk nekā vienu gadu (86%), kā arī īres līgumu reģistrēt zemesgrāmatā (76%). Nav pārsteigums, ka drošība, slēdzot oficiālu līgumu, ir visbiežāk minētais ieguvums, īrējot dzīvokli īres namā. Tiem, kuri ir atvērti piedāvājumam īres namos, ir aktuāls arī profesionāls klientu serviss, tehniskais serviss un citas klientu apkalpošanas priekšrocības (63%).
“Daudzās valstīs īres tirgus lielāko daļu veido uzņēmumi, kam pieder simtiem un pat tūkstošiem dzīvokļu un kas tos izīrē ilgtermiņā. Atšķirībā no privātā segmenta juridiskas personas lūdz savus īrniekus atbrīvot dzīvokļus tikai tad, ja īrnieki nemaksā vai rupji pārkāpj noteikumus. Ja īrnieks kārtīgi maksā un ievēro īres līgumā iekļautos noteikumus, nav šķēršļu, kāpēc viņš šādā īres dzīvoklī nevarētu pavadīt kaut vai visu mūžu. Turklāt atšķirība starp īres maksu un hipotekāro maksājumu, pērkot dzīvokli, var būt ievērojama, tāpēc daudzi izvēlas īrēt finansiālu apsvērumu dēļ. Pēdējā laikā arī Latvijas mājokļu tirgū parādās šādi īres nami, kas ir atbilde uz lielo pieprasījumu īres segmentā: it sevišķi Rīgas reģionā netrūkst cilvēku, kuri labprāt pielāgo dzīvesvietu savam dzīvesveidam un saglabā iespēju būt mobiliem un ātri kaut ko mainīt, ja to prasa dzīves situācija,” stāsta “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.
“Bonava Latvija” īres nams “Krasta kvartālā” ir viena no pirmajām šāda veida ēkām Rīgā. Kaspars Ekša stāsta – šāds risinājums sniedz drošības sajūtu cilvēkiem, kuriem ir svarīgi caurskatāmi līguma nosacījumi: “Ar katru no īrniekiem slēdzam īres līgumu, garantējot drošību abām pusēm. Jā, iespējams, cena ir augstāka, nekā īrējot no fiziskas personas, taču šajā cenā iekļaujam arī ātru reakciju avārijas situācijās, steidzamu remontdarbu izmaksas, apsaimniekošanu un citas lietas, ko, īrējot no fiziskām personām, var nākties uzņemties pašam īrniekam, kurš par īri it kā maksā mazāk. Piemēram, ja applūst dzīvoklis vai plīst stāvvads, remontdarbus īres namā veic attīstītājs, un īrniekam par to nav jālauza galva.”
Vienlaikus viņš atzīst – tas ir mīts, ka īres namos dzīvokļi ir pilnībā tukši un nemēbelēti: tiek piedāvāti daļēji aprīkoti mājokļi ar virtuves iekārtu, skapjiem, veļasmašīnu, aizkariem, lampām. Turklāt šie dzīvokļi atrodas energoefektīvās ēkās, kas atspoguļojas arī komunālajos rēķinos – maksājumi ir krietni zemāki.
Kaspars Ekša uzsver – līdz ar īres dzīvokļu pieprasījumu būtu jāattīstās arī piedāvājumam: jo vairāk cilvēku būs gatavi īrēt no attīstītājiem, jo vairāk jaunu īres namu tiks būvēti. Arī iedzīvotāji pozitīvi vērtē iespēju, ka īres namu attīstība varētu veicināt dzīvokļu pieejamību Rīgā – tā norāda 75% respondentu. Tomēr, domājot ilgtermiņā, vairums nav gatavi apsvērt dzīvokļa īri visa mūža garumā (64%) un plāno iegādāties savu mājokli, tiklīdz tas būs finansiāli iespējams (83%).
* Aptauju “Rīgas reģiona iedzīvotāju attieksme pret institucionālajiem izīrētājiem” īstenojusi pētījumu aģentūra “Kantar” 2024. gada aprīlī, aptaujājot 700 Rīgas reģiona iedzīvotāju 18–64 gadu vecumā.