Aptauja: Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs tuvākajos trīs gados plāno iegādāties jaunu mājokli
Lai gan mājokļu cenas pakāpeniski pieaug un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, līdz ar citām ekonomiskajām izmaiņām, piemēram, Euribor likmes pakāpenisku samazināšanos, daļa Latvijas iedzīvotāju sāk pozitīvāk raudzīties uz lēmumu par mājokļa iegādi. Jaunākajā "Luminor" aptaujā noskaidrots, ka katrs ceturtais jeb 24% Latvijas iedzīvotāju tuvākajos trīs gados plāno iegādāties jaunu mājokli, visbiežāk – Rīgā.
Kā secināts aptaujā, visbiežāk jaunu mājokli plāno iegādāties tieši gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 39 gadiem, kuri dzīvo Rīgā un iedzīvotāji, kuriem ir lielākas mājsaimniecības (vismaz trīs un vairāk cilvēki), kā arī cilvēki ar augstākiem personīgajiem vai mājsaimniecības mēneša ienākumiem.
“Lai gan daudz tiek runāts par iedzīvotāju vēlmi dzīvot reģionos, dati norāda, ka lielākā daļa joprojām plāno dzīvot Latvijas ekonomiski aktīvākajā vietā – Rīgā un tās apkārtnē. Lielākā daļa iedzīvotāju, kas plāno iegādāties mājokli nākamo trīs gadu laikā, to vēlētos darīt tieši galvaspilsētā – tā norādīja 30% no aptaujātajiem. Otra pieprasītākā vieta jauna mājokļa iegādei ir galvaspilsētas tiešā tuvumā – Pierīgā (21%). Tas izskaidrojams ne tikai ar dažādiem ekonomiskajiem faktoriem, tostarp plašākām darbavietām, bet arī mājokļu pieejamību – ja Rīgā mājokļu pārdošanas sludinājumu skaits atbilst 7 mēnešu darījumu skaitam, tad mājokļu pārdošanas sludinājumu skaits vairumā Latvijas novadu nepārsniedz 5 mēnešu darījumu apjomu,” komentē Kaspars Sausais, "Luminor" bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Savukārt tie iedzīvotāji, kas neplāno iegādāties savu mājokli nākamo trīs gadu laikā, atzīmē, ka galvenokārt tāpēc, ka nav vajadzības – tā atbildēja 55% Latvijas iedzīvotāju. Otrs izplatīts iemesls, ko norādīja 31% iedzīvotāju, ir pārāk zemi ienākumi, lai varētu iegādāties savu mājokli.
*"Luminor" bankas aptauja Baltijā veikta 2024. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, kopumā aptaujājot 1004 respondentus Latvijā, 1000 respondentus Lietuvā un 1012 respondentus Igaunijā.